Atbilstoši Japānas aprēķiniem kopējā radiācijas noplūde Fukusimas AES ir 370 000 terabekereli, bet Černobiļā tā bija 5,2 miljoni terabekerelu, norādīja Florijs.
Černobiļas katastrofu izraisīja cilvēka kļūda un konstrukcijas nepilnības, bet Fukusimas krīzi - bezprecedenta stipruma zemestrīce un cunami. Turklāt Fukusimas AES darbs tika automātiski apturēts, bet Černobiļas reaktors darbojās.
"Negadījumu mehānika ir ļoti atšķirīga," uzsvēra amatpersona.
Černobiļas reaktoram nebija dzelzsbetona korpusa, bet Fukusimā tāds ir, un tas nav izpostīts pat pēc vairākiem sprādzieniem.
Černobiļas sprādziena rezultātā liela radiācija nonāca augstu atmosfērā, "izplešoties pa visu pasauli".
Turpretī visi Fukusimas reaktori tika izslēgti zemestrīces laikā, un pašā reaktora korpusā sprādzienu nav bijis.
Japānas dienesti būtu rīkojušies tāpat, arī ja INES atzīme būtu paaugstināta agrāk.
"Novērtējums neizmaina to, ko viņi ir darījuši evakuācijas, cilvēku izmitināšanas, uzraudzības un ekoloģijas jomā," norādīja eksperts.
http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/373525-iaea_fukusima_un_cernobila_ir_absoluti_atskirigas
Černobiļa.
Avārija Černobiļas AES ir pati lielākā radioaktīvā katastrofa.
Gandrīz 20 gadus pirms pirms Černobiļas katastrofas, 1957. gada 29. septembrī Dienvidurālos uzsprāga rezervuārs ar augstas koncentrācijas radioaktīvajiem atkritumiem. Šī avārija, zināma kā Kištimas traģēdija, notika ražošanas apvienībā “Majak”. Tās rezultātā katastrofas rajonā radioaktivitāte sasniedza 20 miljonus kirī – daudzas reizes vairāk, nekā Černobiļā. Lielākā daļa no šiem atkritumiem palika būves iekšienē, kur atradās rezervuārs. Pārējais, dienvidrietumu vēja pūsts tika izkliedēts teritorijā 300 kilometrus garumā un 70 kilometrus platumā. To vēlāk nosauca par Urālu radioaktīvajām pēdām. Bez tam avārija pastiprināja Tečas upes radioaktīvo piesārņojumu, kurā “Majak” jau sen meta savus radioaktīvos atkritumus. Pārējā pasaule par šo notikumu uzzināja tikai 1990. gadā. Bez tam, radioaktīvais piesārņojums skāra arī pilsētu Ozjorska, kas avārijas laikā izrādījās atrodamies vēja pūšanas virzienā. Cietušo skaits nebija visai liels, jo viss rajons bija maz apdzīvots: uz 20 tūkstošiem km2 bija tikai 10 tūkstoši iedzīvotāju. RA “Majak” un pilsētu Ozjorsku nevarēja atrast ne uz vienas kartes un pat tad, kad 1990. gadā, kad katastrofa jau tika atzīta valdības līmenī, tās atrašanās vieta tika noklusēta.
(No A. N. Aļabjeva grāmatas “Maldu un falsifikāciju enciklopēdija”.)
Ozjorska (Čeļabinskas apgabalā).
Pašas pilsētas Ozjorskas (nosaukums dots, jo pilsēta atrodas starp vairākiem ezeriem) vēsture sākas 1945. gada 9. novembrī, kad celtnieki ierodas tajā vietā, lai sāktu būvēt pirmo PSRS atomreaktoru. 1954. gada 17. martā Mendeļejeva valsts ķīmijas rūpnīcas ciemats iegūst vārdu Ozjorska, taču oficiāli to sauc par Čeļabinsku-40 (“Sorokovka”, no 1948. līdz 1966., līdz 1954. gadam – arī Bāze-10), bet vēlāk par Čeļabinsku-65 (1966. - 1994.). 1994. gada 4. janvārī arī oficiāli pilsēta kļūst par Ozjorsku. Tā atrodas Slēgtā administratīvi-teritoriālā veidojumā (krieviski - ZATO), kādi Krievijā un kādreiz PSRS ir un bija ļoti daudz.
Par avāriju Vikipēdija dod citu informāciju. Cietušais rajons “Austrumurālu radioaktīvās pēdas” - 300 km garš, 5-10 km plats, cietušo cilvēku skaits – apmēram 270 000 cilvēku, protams, piesārņotās zemes kļūst neizmantojamas. Pilsētā Ozjorskā pašlaik dzīvo pāri par 86 000 cilvēku un tās koordinātes ir zināmas. Mūsdienās neko tādu vairs nenoslēpsi.
Slēgto rajonu, esošo un bijušo, sarakstu var uzzināt šeit:
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%97%D0%90%D0%A2%D0%9E
Var atrast arī ziņas par Latviju.