Jurija Kopteva raksts no nedēļraksta "Sekretnije materiali 20. veka", 2011. gada 8. numura.
Dona Bartolomeu Lourensa de Gužmaona (Gusmao) dzīves dati līdz mums ir nonākuši fragmentāri un visai pretrunīgi. Ir zināms, ka viņš ir dzimis 1709. gada aprīļa sākumā brazīliešu kolonistu ģimenē un ir beidzis jezuītu skolu, taču šī ordeņa biedrs, kā arī garīdznieks, kā liecina vairāki autori, tomēr nav bijis. [Protams, te ir drukas kļūda, jo viņš ir dzimis 1685. gadā Santosā, Sanpaulo, Brazīlijā – miris 1724. gadā, Toledo, Spānijā – t.p.] Atbraucis uz Eiropu, viņš no sākuma nonāk Austrijā, no kurienes viena viņa aizbildne palīdz viņam pārcelties uz Portugāli. Šeit, atkal ar tās pašas sievietes palīdzību viņam izdodas dabūt audienci pie karaļa Žoana V, kuras laikā viņš monarha priekšā atklāj daudzsološas perspektīvas.
Portugāle tajā laikā, piedaloties ilgā karā par Spānijas mantojumu, ir pazaudējusi savu bijušo varenību, nokļūstot atkarībā no Anglijas, un tikai sapņo par to, lai atgrieztu sev spēcīgas, plaukstošas valsts lomu, kas būtu spējīga noturēt varu pār visā pasaulē izsvaidītajām kolonijām, īpaši pār Brazīliju. Dona Bartolomeu vizīte izrādās pašā laikā. Viņš pastāsta karalim par to, ka ir izdomājis gaisa kuģi, kas spētu diennakts laikā nolidot ceļa gabalu <st1:metric2 metric_value="600" metric_text="jūdžu">600 jūdžu</st1:metric2> (vairāk par 800 km) garumā.
Īpaši krāsaini viņš apraksta iespējas savu gara bērnu izmantot militārām vajadzībām. Tā, ar tā palīdzību var nogādāt visu nepieciešamo armijai ielenktā cietoksnī, bet uz tālākiem rajoniem, ne tikai rīkojumus, depešas un vekseļus, bet arī pašus oficierus un ierēdņus. Turklāt, ienaidnieki nekādi nespēs traucēt šos pārvadājumus, tā kā tie notiks pa gaisu. “Tas, - viņš teica, - varētu ieinteresēt Jūsu Augstību vairāk nekā citu valdnieku, jo Jūsu valdījumi ir tik lieli”.
Žoanam V rādījās arī visai kārdinoša iespēja bombardēt no augšas pretinieka cietokšņus un kuģus ar degbumbām. Turklāt, lidojošos kuģus varētu izmantot arī komerciālos nolūkos, atklājot un iekarojot jaunas zemes. “Portugāļu nācija iegūs slavu no šiem atklājumiem, nemaz jau nerunājot par neskaitāmiem labumiem, kas parādīsies ar laiku”, - tādiem vārdiem dons Bartolomeu pabeidza sava “prožekta” prezentāciju.
Vienkārši apbrīnojama bija šo grandiozo plānu autora gaišredzība, kas vēl tajos tālajos laikos saskatīja milzīgās perspektīvas, kas atklātos, ja tiktu izmantota, ne tikai jūras, bet arī gaisa flote.
Gužmaons izteica, liekas, tikai, vienu prasību – paturēt savu izgudrojumu stingrā noslēpumā, jo plaša tādu transporta līdzekļu (gaisa kuģu) izmantošana varētu izsaukt nekārtības padoto vidū un visādus neprātīgus noziegumus, kas ļautu noziedzniekiem aizbēgt nesodītiem no tiesas uz citām valstīm. Tāpēc viņš rekomendēja dod viņam monopoltiesības uz gaisa kuģu būvi un izmantošanu.
1709. gada 17. aprīlī Žoans V izsniedza izgudrotājam prasīto privilēģiju, kur no savas puses vēl sacīja, ka “tā mēs uzzināsim patieso Zemes garumu”, un pavēlēja sodīt ar nāvi visus, kas centīsies nelikumīgi izmantot gaisa kuģu satiksmi. Gužmaonu apbēra ar karaliskām laipnībām. Tajā skaitā, viņš ieguva prestižu un augstu amatu un pensijas izmaksu 600 milreisu (apmēram 100 tūkstošu zelta rubļu) apmērā Kuimbras universitātē. Starp citu, togad viņam bija tikai 25 gadi.
Dabiski, ka karaļa galmā parādījās skauģi, kas čukstēja Žoanam, ka visi Gužmaona prožekti ir tīrais blefs. Un te vēl, visai nelaikā Vīnes avīzē “Wiennerisches Diarium” parādās uzreiz skandalozu slavu ieguvis raksts, par kuru jau tika minēts šī stāsta sākumā. Vēlāk to pat izdod kā atsevišķu brošūru ar nosaukumu “Ziņa par lidojošo kuģi, kas sekmīgi 24. jūnijā atlidoja no Portugāles uz Vīni”. Tajā tika rakstīts, ka galvaspilsētas iedzīvotājus pārsteidza negaidīts skats: gaisā parādījās milzīgs daudzums putnu, kas uzbruka vienam no viņiem, kas lidoja centrā un atšķīrās ar milzīgiem izmēriem. Kad viss bars tuvojās zemei, tad tas izrādījās esam milzīga mašīna, kuģa izskatā ar izplestām burām, kas plandīja vējā, kuģa priekšgals bija rotāts ar putna galvu, bet aizmugure – ar portugāļu karogu. Cilvēks, kas atradās tajā, gribēja nolaisties galvenajā laukumā, bet ar burām aizķērās augsta torņa smailē, pie kuras to bija aiznesis vējš. Tikai pēc divām stundām viņam izdevās atbrīvoties un karavīru sardzes pavadīts, lai viņu nesaspiestu ziņkārīgais pūlis, devās vispirms atpūsties pēc ilgā pārlidojuma, pēc tam nodot vēstules portugāļu sūtnim un vizītēs pie citām oficiālām personām.
Gaisakuģotājs paziņoja, ka izlidojis “savā, jaunizgudrotajā mašīnā” no Lisabonas pirms divām dienām. Lidojums bijis ļoti grūts un nav bijis skaidrs, vai viņš vispār sasniegs savu ceļamērķi, jo viņam nācās ar divām, par laimi līdzpaņemtām āvām un četrām šautenēm atkauties no plēsīgiem putniem. Arī Mēness iemītnieki, kas atgādinājuši cilvēkus bez kājām un ieslēgti kā bruņurupuči bruņās, bijuši ļoti uztraukti, kad viņš lidojis garām. Raksta beigās tika teikts, ja portugāļu karalim patiks, tad gaisakuģotājs ir gatavs uzbūvēt vēl 40-50 tādus, lielāka izmēra kuģus, kas spētu nest pat vairākus cilvēkus.
Lai neviens nešaubītos par rakstīto, avīzē pat tika dots portugāļu kuģa zīmējums ar visu tā detaļu apzīmējumiem. Bija redzams pat pats ceļotājs, kas kaut ko pēta tālskatī. Reportiera dotajā rasējums bija papildināts ar paskaidrojumiem. Putnveida forma, pēc autora domām uzlaboja kuģa lidošanas spējas. Kuģis kustējās uz priekšu, pateicoties tā laika kuģu galvenajam dzinējam – burām (A), ko piepūta vējš. Ja vēja nebija, tad tika izmantotas atveres ar lielām kalēja plēšām. Korpusam (C), kas nesa portugāļu karogu, bija spārni (D) un stūre (B). Augstumu “burinieks” uzņēma ar vēl dīvaināku parikti, kas vēl pirms Minhauzena lika lietā viņa fantastisko ideju, kā aiz bizes izvilkt sevi no purva.
Gužmaons zināja, ka paberzēts dzintars pievelk salmiņus, tāpēc kuģa augšpusē stieplēs virs ceļotāja galvas (H) bija iekārti dzintara gabali (F), bet klāja bija izklāts ar salmiem. Visam tam vajadzēja vilkt kuģi uz augšu. Papildus palīdzēja arī divi magnēti kuģa augšpusē un divi trauki ar kādu slepenībā turētu vielu, kas atradās šajos traukos (E).
Dabiski, ka šī publikācija tās fantastiskuma dēļ kļuva ļoti populāra visā pasaulē. Taču “Ziņās” minēto Gužmaona kuģa attēlu kritizēja daudzi lasītāji. Itāļu presē parādījās atsauksme, ka šādi kuģi noteikti cietīs katastrofu lielā vējā. Kā pierādījums tika par dots attēls ar tāda kuģa krišanu.
Projekta piekritēji, savukārt, bija pārliecināti, ka ar Gužmaona mašīnām var aizlidot pat uz paradīzi. Taču Portugālē šī publikācija izsauca izsmieklu vētru un vēl lielāku neticību pret Gužmaonu. Skauģi tūlīt paziņoja, ka viņš pats ir Vīnes ziņojuma autors, un spēja iedvest karalim domu, ka viņam vienkārši jauc galvu.
Lai kaut kā reabilitētu sevi donam Bartolomeu pat nācās 3. augustā sarīkot karaļa zāles pilī publisku eksperimentu. Viņš parādīja mašīnas modeli, gan bez burām un dzintara. Tas bija viegls, otrādi apgriezts vītola zaru grozs, kas bija salīmēts ar papīru vai tam līdzīgu materiālu, tā iekšpusē bija iestiprināts dēlītis, uz kura atradās degmaisījums ar degli. Pēc būtības, tagad teiktu, ka tas bija “mongolfjērs”. Taču pirmais eksperiments neizdevās: modelis sadega startā. Pēc dažām dienām eksperimentu atkārtoja. Aparāts pacēlās gaisā, pēc tam atkal aizdegās un to iznīcināja kalpotāji, glābjot vērtīgos gobelēnus.
Toties trešajā mēģinājumā, 30. septembrī, lielāks aparāta modelis pacēlās jau pietiekoši augstu. Pēc leģendas, šajā pēdējā mēģinājumā uz iekārtas borta atradās pats tā radītājs Bartolomeu, par ko arī ieguva iesauku “Uvuadors”, kas nozīmē “Lidotājs”. Kaut arī šeit viss negāja tik gludi – pilots aizķērās aiz galerijas un gandrīz gāja bojā. Pēc citas, vēlākas leģendas, viņš veica pārlidojumu no Svētā Georga pils torņa līdz Toreiro do Paso. Šeit jāsaka, ka Gužmaons uzstājās, ne tikai kā sava garabērna izmēģinātājs, bet arī kā priekšgājējs gaisa kuģošanas pionieriem brāļiem Mongolfjē. Pat ja tā nav patiesība ir jāatzīst, ka dons Bartolomeu ir pionieris karsta gaisa cēlējspēka izmantošanas jomā.
Panākumu spārnots, Gužmaons ar entuziasmu ķeras pie savu ideju īstenošanas, taču karaļa doto privilēģiju viņam tā arī neizdodas izmantot: “Lidotāju” kā burvi sagrābj inkvizīcija. Gaisakuģotāju iesloga drūmā pazemē. Visdrīzāk viņu gaidītu mocības un nāve, taču par viņu vārdu aizliek karalis Žoans V. Kaut arī donu Bartolomeu atzīst par ķeceri un burvi, taču no ļaunāka likteņa viņš izvairās. Izgudrotāju padzen no valsts, bet visus materiālus, kas saistīti ar lidojošo kuģu būvi un izmantošanu, iznīcina.
Vēlākos vēsturiskos dokumentos Gužmaona vārds ticami ir minēts tikai vienu reizi un arī tad, kā par Parīzē praktizējošu ārstu. Zināms, ka 1724. gadā viņš atgriežas Portugālē, kur atkal nonāk baznīcas redzes lokā. Viņu mēģina arestēt, bet brāļi (viņam to bija desmit) noorganizē viņa bēgšanu. Bartolomeu de Gužmaons mirst izputināts un visu aizmirsts svešumā, 38 gadu vecumā.
Taču vai tas viss nav izdomājums no sākuma līdz beigām? Visdrīzāk, nē. Kā pierādījums var kalpot tas fakts, ka 1934. gadā Itālijā atrod kāda spiega veidotu Gužmaona rasējuma kopiju, kurā kuģis ir nosaukts par “Passarolu”, kas spēj uzņemt 12 cilvēku apkalpi. Gaisa kuģis, kas redzams attēlā, principā atšķiras no zīmējuma, kas publicēts austriešu avīzē. Tas ir vienkāršāks, kaut arī daudzas detaļas ir līdzīgas.
Taču, vai Gužmaons bija pirmais, kas lika priekšā “gaisa kuģa” projektu, kurā ir ir izmantots karsta gaisa cēlēj spēks? Vēl 1650. gadā daudziem pēc Edmona Rostāna tāda paša nosaukuma lugas zināmais Sirano de Beržeraks, izsmejot Bībeles leģendas, savā filozofiski-fantastiskajā romānā “Cita pasaule jeb Mēness impēriju un valstu komiskā vēsture” tādā veidā palīdz “pacelties debesīs” pravietim, kas piepilda divus traukus ar vīraka dūmiem.
Kā bieži notiek, fantasti apsteidz praktiķus. Iespējams, ka tieši šis darbs pēc gada ierosina profesoru-jezuītu, florencieti Lorenco veikt eksperimentus ar mazām, paša radītām ierīcēm. Kaut arī tās it kā pacēlās gaisā, klātesošajos šis triks neatstāja nekādu iespaidu. Tomēr ideja, kā cēlējspēku izmantot karstu gaisu nenomira.
1670. gadā itāļu zinātnieks, jezuīts Frančesko Terci de Lana traktātā, kas veltīts imperatoram Leopoldam I, dod iekārtas projektu, kas tāpat kā “Passarola” izskatās kā valrieksta pusītes, tikai ar parastu vēja buru, bet cēlējspēku tajā bija jārada četrām milzīgām, tukšām vara lodēm, no kurām ir izpumpēts gaiss. Atšķirībā no Gužmaona, grāmatas autors nožēlo, ka viņa izgudrojumu var izmantot militāriem mērķiem un paziņo, attēlojot šausmīgas māju, piļu un pat pilsētu bombardēšanas ainas, ka Dievs nepieļaus kaut kam tādam notikt...
vai tikai šis traktāts neuzveda Bartalomeu Gužmaonu uz domu radīt savu projektu? Pirmais sekmīgais gaisa kuģošanas mēģinājums notiek tikai 1782. gadā un to veic brāļi Mongolfjē. Ap to laiku portugāļu gaisa kuģotāju visi jau ir aizmirsuši.
Informācija citur.