Visa "sāga" ir apvienota krājumos "Zobeni un melnā maģija" (Swords and Deviltry, 1970), "Zobeni pret nāvi" (Swords Against Death, 1970), "Zobeni miglā" (Swords in the Mist, 1968), "Zobeni pret burvestību" (Swords Against Wizardry, 1968), "Zobeni un ledus maģija" (Swords and Ice Magic, 1977), kā arī romānā "Lankmaras zobeni" (The Swords of Lankhmar, 1968) un krājumā "Zobenu kalps" (The Knight and Knave of Swords, 1988); īpaši izceļas īss garstāsts "Viesmīlība Lankmaras gaumē" (Ill Met in Lankhmar, 1970), kas 1970. gadā iegūst "Nebulu", bet 1971. gadā "Hugo".
Cikla radīšanas vēsture ir izstāstīta autobiogrāfiskajā esejā "Fafhrds un es" (Fafhrd & Me, 1963). No tipiskiem "varoņfantāzijas"darbiem Leibera sāga izdevīgi atšķiras ar smalku stilizāciju, raksturu izstrādi un "vēsu" humora izjūtu.
Leibers ātri iekaro mūsdienu ("urbānās") "šausmu literatūras" un tradicionālās fantāzijas meistara reputāciju. Pēdējās krāšņi piemēri ir stāsti "Dūmu spoks" (Smoke Ghost, 1941), "Meitene ar izsalkušām acīm" (The Girl with the Hungry Eyes, 1949), "Cilvēks, kas draudzējās ar elektrību" (The Man Who Made Friends with Electricity, 1962), "Belzenas ekspresis" (Belsen Express, 1975); viens no labākajiem Leibera stāstiem ir - "Pamētāšu kauliņus" (Gonna Roll the Bones, 1967) - smalka līdzība par kauliņu spēli ar Nāvi.
Pirmais Leibera romāns "Ragana" (Conjure Wife, 1943) vēsta par mūsdienu raganām un ir ticis divas reizes ekranizēts - "Šausmīgā sieviete" un "Dedzi, ragana, dedzi"; bet "Mūsu lēdija Tumsa" (Our Lady of Darkness, 1977) turpina gotiskā romāna tradīciju. "Tarzāns un Zelta ieleja" (Tarzan and the Valley of Gold, 1966) ir ne visai izdevies mēģinājums uzrakstīt kaut ko Edgara Raisa Berouza stilā.
Arī Leibera ZF-daiļrade nesa autoram slavu, kā vienam no žanra vadošajiem autoriem. Romānā "Tumsa, sakļaujies!" (Gather, Darkness!, 1943) ir aprakstīta nākotnes teokrātiskā diktatūra, pret ko cīnās zinātnieki, kas maskē savu zinātni par maģiju. Alternatīvās vēstures garstāsta "Trīskārt liktenis" (Destiny Times Three, 1945) varoņi spēj iejaukties tās gaitā, taču rezultātā visas eksistējošās "versijas"nonāk pretrunā viena ar otru. Par to pašu tēmu, tikai risinātu negaidītas stilistikas gaisotnē, stāsta cikls par "Pārmaiņu karu" - romāns "Neaptveramais laiks" (The Big Time, 1958) un stāsti, daļa no tiem apvienoti krājumā "Domu zirneklis" (The Mind Spider, 1961); pilnībā cikla stāsti ir izdoti krājumā "Pārmaiņu karš" (The Changewar, 1983). Noslēpumains augstāko kosmisko spēku (Čūsku un Zirnekļu) "karš laikā" tiek veidots kā meistarīgi risināts absurda teātris; "lugas" darbība risinās ierobežotā istabā, kas atrodas kādā Patvērumā-sanatorijā karavīriem un izvietojas ārpus zināmās laiktelpas; pirotehniskais stils un tas, ka autors brīvi pārvalda "dramaturģiju" ( kā nekā bijušais aktieris), ved šo darbu tāli aiz tradicionālās ZF robežām. Pacifistiska noskaņa ir stāstiem no krājuma "Vilka nakts" (The Night of the Wolfe, 1966).
Leibera satīriķa talants ir demonstrēts romānos "Sudraba olgalvji" (The Silver Eggheads, 1958) un "Spoks klaiņo pa Teksasu" (A Specter Is Haunting Texas, 1968). Pirmajā par mērķi kalpo izdevēju industrija, otrajā "balkanizētās" ASV pēc Trešā pasaules kara, konkrētāk Teksasa, kam izdevies sagrābt varu visā Ziemeļamerikas kontinentā. Pūstošā, amorāl'qa, tālās nākotnes pasaule satīriski attēlota arī agrīnajā romānā "Zaļā tūkstošgade" (The Green Millennium, 1953). Sižetiski piepildīts ir romāns "Klejotājs" (The Wanderer, 1964) - viens no labākajiem ZF darbiem par globālo katastrofu (to izsauc negaidīta, noslēpumaina citplanētiešu kuģs parādīšanās Saules sistēmā).
Dators kļūst par lielmeistaru vienā no labākajiem ZF "šaha"stāstiem - "64 lauciņu trako māja" (The 64-Square Madhouse, 1962); ironiskajā garstāstā "Nabaga Supermens" (Poor Superman, 1951) Vispasaules Elektronisko Smadzeņu "atbildes" uz rakstāmmašīnas drukā pārstrādājies cilvēks, kurš strādā slepenā istabā. Īstā "mīlestības" jēga atklājas stāsta "Kuģis atiet pusnaktī" (The Ship Sails at Midnight, 1950) varoņiem tikai pēc tikšanās ar citplanētiešiem. Stāsta "Kārtīga meitene un viņas pieci vīri" (The Nice Girl with Five Husbands, 1951) varone dzīvo poligāmā pasaulē, bet slepus skumst pēc monogāmijas, kas nostādīta valsts nozieguma statusā; bet stāsta "Marianna" (Mariana, 1960) varone pārdzīvo konceptuālu apvērsumu, kad atklāj, ka apkārtējā pasaule ir tikai veikla ilūzija. Stāstā "Spainis ar gaisu" (A Pail of Air, 1951) aprakstīti pēdējās, izdzīvojušās ģimenes mocības uz Zemes, kas "izsviesta"no savas orbītas globālas katastrofas rezultātā; pasaule pēc katastrofas ir darbības vieta arī stāstiem "Zaļais Mēness" (The Moon is Green, 1952) un "Lielā karavāna" (The Big Trek, 1957). Izceļams arī "cilvēciskais" stāsts "Laiktelpa lēcējam" (Space-Time for Springers, 1958), kur apziņu ieguvušais superkaķēns ziedo sevi cilvēkbērna dēļ, un " Pagūt uz cepelīnu!" (Catch that Zeppelin, 1975). Lielā mērā autobiogrāfisks ir garstāsts "Spoku kuģis" (Ship of Shadows, 1969), tā varonis - pusakls alkoholiķis (autors pats ilgus gadus ir ārstējies no alkoholisma).
Neskatoties uz daudzām balvām, Leibers ZF neizcīnīja tik lielu reputāciju kā to ieguva fantāzijā. Tāpēc viņa ZF darbus mēdz nenovērtēt. Leibera daiļradē izpaudās viņa aizraušanās - kaķi, šahs un teātris regulāri parādās viņa grāmatās, kā arī pārliecība - konkrēti rakstnieka riebums pret seksuālo vardarbību un liekulību. Viņa literāro metožu daudzveidība iespaido. Leibera teksti vienmēr ir enerģiski un, kaut arī viņa literārais stils dažreiz liekas pārāk izsmalcināts, taču precizitāte, ar ko viņš izvēlas vārdus, glābj viņa bagāto, krāsaino valodu no pārmērībām - visnmaz viņa fantāzijas darbos. Zinātniskajā fantastikā Leibers nejūtas tik drošs un dažreiz nevar paslēpt dzīšanos pēc efekta. Kā viņš atzinās, daudzas viņa ZF grāmatas īstenībā ir pārstrādāta fantāzija, kad fantāzijas tirgus sāka sašaurināties. Rakstnieks nevēlējās radīt savai ZF viegli atpazīstamus rāmjus un tāpēc varbūt zaudēja popularitātes ziņā, toties viņš 1970. gadu veigās bija palicis gandrīz vai vienīgais savas paaudzes ZF un fantāzijas autors, kurš turpināja darbu, radot lieliskas grāmatas.
Frics Leibers Vikipēdijā. http://en.wikipedia.org/wiki/Fritz_Leiber
Autors ZF slavas zālē. http://web.archive.org/web/20120722084030/http://www.empmuseum.org/exhibitions/index.asp?articleID=942
Autora darbi. https://librivox.org/author/177?primary_key=177&search_category=author&search_page=1&search_form=get_results