Dīvainie radījumi

(Jāpiezīmē, ka šis apraksts sagatavots vēl pirms Krievijas otrā iebrukuma Ukrainā - tulkotāja piezīme)

Taini XX veka (Таины ХХ века), 2015., augusts, Nr. 31

2010.gada novembra sākumā pie mums viesos atbrauca divas brāļameitas no Volgogradas. Reiz, apģērbjoties siltāk, mēs izbraucām pie dabas vieselā barā radinieku – parādīt ciemiņiem mūsu mari mežu. Sakūrām ugunskuru, sacepām šašlikus, staigājām pa no bērnības pazīstamām vietām, bet pēc tam iekārtojāmies pavakariņot lapenē, kuru bija uzcēluši mežziņi.

Lapenes centrā stāvēja galds, tam abās pusēs bija izvietoti soli, uz kuriem mēs, apsēžoties no divām pusēm, arī iekārtojāmies. Nasteņka ieņēma no kreisās malējo galda stūri lapēnes dziļumā.

Mums bija vīna pudele un mēs par godu viesu atbraukšanai ielējām visiem nedaudz. Daudz bija joku, smieklu, atmiņu, stāstu. Kā vienmēs, es fotografēju, gribējās iemūžināt visas šīs tikšanās ar brāļabērniem nianses.

Mājās es lejuplādēju forogrāfijas kompjūterā un izlēmu visneveiksmīgākās izdzēst, bet citas nosūtīt radiem Volgogradā par piemiņu. Kāds gan bija mans izbrīns, kad es iedaudzīju uz vienas no fotogrāfijām kā Nasteņku apstājušas kadas radības. Viena no tām ar seju sliecās viņas glāzītē, bet citas it kā tveroties cita pie citas stiepās pirmajai līdzi...

Radījumi gandrīz vai ietina Nasteņku no visām pusēm (tas labi pamanāms pēc viņas spilgtās zilās jakas, kura kļuva balta), ar sevi aizsedza pusi sejas (tas nozīmē – viņiem ir blīvums?). Tie tiešām nav garaiņi no mutes, nav ugunskura dūmi, kuru mēs bijām gandrīz apdzēsuši. Un ugunskura vieta vispār atradās ne tuvu lapenei....

Vistuvāk brāļameitai sēdēja mana draudzene, kuras jaku skaidri var redzēt uz fotogrāfijas, taču viņu noslēpumainie radījumi nebija skāruši. Tad kas tas īsti bija?

Ieraugot fotogrāfijas, es ieraudzīju, ka radījumiem patiešām ir savs blīvums un pat krāsojums, kaut arī acīm neredzams. Viņiem, pieļauju, bija sakars ar mežu: paskatieties, kā viņi atgādina spicsejainus plēsīgus dzīvnieciņus.

Pēc gada es sadūros arī ar “mājas” radījumu – mana vīra dzimšanas dienā 2011.gada decembrī. Ciemos atnāca viņa brāļi ar sievām. Un atkal bija jautri: mēs daudz dejojām, jokojāmies, smējāmies… Un tāpat nākamajā dienā, lejuplādējot fotogrāfijas, es atklāju radījumu, līdzīgu galvaskausam, jautri pinoties viesu kājās. Tāda sajūta, ka tas piedalījās jautā divu brāļasievu un mana vīra dejā. Šis radījums ir vēl uz divām fotogrāfijām: uz vienas no tām tas izplūdis zem kājām, bet uz otras pieķēries vīrabrāļa džemperim.

Es nezinu, kas tas ir, vienkārši pati no sevis nosaucu šos noslēpumainos radījumus par radījumiem. No kurienes tie ierodas: no paralēlās pasaules vai no viņpasaules?