1. Kāds ir Tavs ceļš līdz fantāzijai un fantastikai?

FF žanrs ir mana ceļa sākums un es ticu, ka arī būs tā gals. Sāku savu rakstnieces karjeru ar fantāzijas romānu “Vilcenes stāsts” 2010.gadā un esmu žanram joprojām uzticīga. Pa šo laiku ir bijušas arī dažas atkāpes no tēmas - divas bērnu grāmatas un kriptoromāns. Tomēr fantāzija ir mans lauciņš un es turpinu to rakt.

2. Tevi droši var nosaukt par ražīgu rakstnieci. Kur smelies idejas saviem romāniem?

Ideju avoti ir dažādi, bet pārsvarā tā ir pati dzīve. Citreiz pat nevajag tālu lūkoties - atliek ieiet ziņu portālos, lai tur esošie virsraksti sagādātu kaudzi ar sižetiem. Tomēr pārsvarā viss sākas ar emociju. Es domāju, kādas sajūtas un pārdzīvojumus vēlētos sagādāt lasītājam, un tad piemeklēju piedzīvojumu, kas tās varētu sniegt.

Katra romāna radīšanas stāsts arī ir nedaudz atšķirīgs. “Septiņi” un “Rīgas raganu” gadījumā liels paldies ir jāsaka manai vecmāmiņai, kas manī jau bērnībā iedēstīja interesi par mītiem, leģendām un arhitektūru. Man patīk meklēt sakarības un risināt mīklas, līdz ar to arī grāmatu rakstīšana sniedz lielisku iespēju izpausties.

3. Kā izdodas sabalansēt rakstīšanas laiku ar dzīvi ārpus rakstīšanas?

Grūti. Un visvairāk jau cieš rakstīšana. Tomēr esmu sapratusi, ka ikdienas kņada un haoss ir  man nepieciešami, lai spētu radoši darboties. Tie no vienas puses atņem laiku, bet no otras - sniedz enerģiju un idejas.

Ikdienā es darbojos privātbiznesā un strādāju ar cipariem. Vēl man ir ģimene un bērni. Un kaķis! Līdz ar to laiks radošam darbam paliek ļoti maz. Tāpēc vienmēr biju sapņojusi par to, kā tas būtu, ja es tikai rakstītu.

Līdz šī gada janvārī man radās iespēja to izmēģināt - biju Ventspils rakstnieku mājā un divas nedēļas veltīju tikai rakstīšanai. Tas bija svētīgi - es pabeidzu “Svēto laiku”. Bet vienlaicīgi arī ļoti garlaicīgi. Man vajag manu ņudzekli, lai grāmatu rakstīšana būtu kā patvērums no ikdienas!

4. Par nākotnes rakstu darbu projektiem drīkst pajautāt?

Nāk rudens un kā jau vispārzināms - tas ir rakstnieku ražīgākais laiks. Vasaru esmu noslinkojusi un neesmu ne pirkstu piedūrusi datoram (mani romāni top tikai uz datora, jo rokraksts ir TRAĢISKS!). Tā kā tanī brīdī, kad Toms Bricis izziņos rudens iestāšanos, sēdīšos pie rakstāmgalda un klabināšu.

Idejas ir, bet pagaidām vēl nekas tik konkrēts, lai varētu jau par to muti dzesēt. Tik vien varu teikt, ka nekur prom no FF žanra neklīdīšu.

5, Vai ir kāda nākotnes vīzija žanra attīstībai Latvijā?

Pirms “Rīgas raganām” es biju ļoti skeptiski noskaņota. Visi lasa tikai seksa romānus un detektīvus. Bet tad “Raganas” tika iekļautas Vecāku žūrijas grāmatu sarakstā un es sāku saņemt atsauksmes - “fantāziju nelasu, bet man patika”, “nav mans žanrs, bet varbūt ir vērts sākt lasīt”, “nebija nemaz tik traki. KO es vēl varu izlasīt”.

Tā kā laikam jau FF cienītāju pulks pamazām aug. Jo rakstnieku jau mums netrūkst.