Kira Buličeva pielūdzēju vidū ir daudzi, kurus bērnībā bija apbūrušas pēc viņa scenārijiem veidotā daudzsēriju, televīzijas fantastiskā lente "Viešņa no nākotnes", divsēriju kinofilma "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm" un slavenā multfilma "Trešās planētas noslēpums", kas kļuva par nepārspētu padomju kinofantastikas paraugu, par ko Buličevs pat saņēma 1982. gadā cienīgo balvu - PSRS Valsts prēmiju.
Taču daudzi nemaz nezina iemīļotā un populārā rakstnieka īsto vārdu. Ar plaši pazīstamo pseidonīmu savus literāros darbus izdeva liels zinātnieks, vēsturisko zinātņu doktors, slavens orientālists [orientālistika - ir zinātnes nozare, kas pēta Austrumāzijas tautas - plašākā nozīmē - tautas, kas dzīvo Austrumos no Eiropas - t.p.] Igors Vsevolodovičs Možeiko, autors ārkārtīgi interesantiem pētījumiem par seniem laikiem un tālām zemēm, par cilvēkiem, par krāšņām, senām leģendām un teiksmām, ko apvij senatnes dūmaka, par asiņainām kaujām un mierīgiem ceļojumiem, par lieliem ģeogrāfiskiem atklājumiem un vēl līdz šim neatminētām pasaules vēstures un kultūras mīklām. Tādas grāmatas, kā „7 un 37 brīnumi”, „Pirāti, korsāri, greideri”, „1185. gads”, lasītājam paplašina vēstures horizontus, tajā pašā laikā eksotisko Āzijas un Āfrikas valstu – Mjanmas (Birmas), Ganas, kas atspoguļotas viņa ceļojumu aprakstu piezīmēs – daudzkrāsainība un krāsu vētras paplašina mums pasaules ģeogrāfiskās robežas. Tomēr visā pasaulē pazīstamais zinātnieks-orientālists I. V. Možeiko, neskatoties uz saviem vispāratzītiem zinātniskajiem nopelniem, daudz vairāk ir pazīstams tieši kā rakstnieks Kirs Buličevs. Ar savu plašo radošo mantojumu viņš ir nodrošinājis sev godpilnu vietu XX gadsimta literatūrā.
Tāds patiesi unikāls apvienojums viena cilvēka daudzšķautņainā un daudzveidīgā radošumā – košs literārs talants un dziļas zināšanas minētā zinātnes nozarē, rakstnieka meistarība un pētnieciskā darba pamatīgums, aizraujošs stāstījums un stingra, precīza analīze ir visai apbrīnojams fenomens, kam izskaidrojums ir šī lieliskā un izcilā cilvēka neatkārtojamā individualitāte, vērienīgums un lielas personības daudzpusība.
Igors Možeiko piedzima 1934. gada 18. oktobrī, Maskavā. Par grūtajiem, taču ļoti piepildītajiem un interesantajiem savas bērnības un jaunības gadiem, par vecākiem un draugiem, par pirmajiem iespaidiem pasaulē, kas atklājās viņam, par svarīgākajiem notikumiem dzīvē pats rakstnieks spilgti un aizraujoši, ar lielu dvēseles siltumu pats rakstnieks stāsta savā autobiogrāfiskajā grāmatā „Kā kļūt par fantastu” (1999), kur ļoti tēlaini, ar sīkām, izteiksmīgām detaļām ir atainotas atmiņu ainas no, uz visiem laikiem vēsturē aizgājušā laikmeta.
Pēc tam, kad 1957. gadā viņš pabeidza Maskavas valsts Morisa Toreza Ārzemju valodu pedagoģisko institūtu, kur apguva angļu un čehu valodu, Možeiko vairākus gadus strādā Birmā par tulku kopīgajos padomju-birmiešu objektos, bet pēc tam ir APN [Agenstvo Pečati Novosti – t.p.] korespondents. Atgriezies Maskavā, Igors Možeiko iestājas aspirantūrā PSRS ZA Orientālikas institūtā, ko sekmīgi beidz 1962. gadā. Visa viņa tālākā darbība saistās ar šo lielo akadēmisko centru. No 1963. gada līdz pat dzīves pēdējām dienām viņš aktīvi strādā Orientālikas institūtā [krieviski šo zinātnes nozari sauc – „vostokovedeņije”, latvisko nosaukumu neatradu – t.p.], kļūstot par tā vadošo zinātnisko līdzstrādnieku. 1965. gadā viņš aizstāv kandidāta disertāciju „Paganu valsts (XI – XIII gadsimti)”, bet 1981. gadā – doktora disertāciju „Budistu sangha un valsts Birmā”. I. V. Možeiko ir publicējis vairākas monogrāfijas par Birmas un Dienvidaustrumāzijas vēsturi: ”Birmas vēsture” (1973), „Birma: reliģija un politika” (1978), „Rietumu vējš – skaidrs laiks” (1984) un citas. Bez tā, 1960. – 1970. gados viņš aktīvi sadarbojas ar žurnāliem „Vokrug cveta”, „Azija i Afrika segodņa” un veselu rindu citiem. Īpaši šiem izdevumiem viņš ir sarakstījis vairākus desmitus aizraujošu populārzinātnisku rakstu, piezīmju, ceļa aprakstu.
Literārai daiļradei fantastikas sfērā Igors Možeiko pievēršas 1960. gadu sākumā. Tieši tad viņš arī paņem sev savu vēlāk slavenu kļuvušo pseidonīmu – Kirs Buličevs [kā pats raksta, lai neciestu viņa zinātnes pasaulē pazīstamais vārds, tajā laikā fantastika netika uzskatīta par nopietnu nodarbošanos, viņa kolēģi to nesaprastu; starp citu – sākumā viņš parakstījās – Kirils Buličevs – t.p.]. Vārds tika izvēlēts sievai – pazīstamai māksliniecei Kirai Sošinskai – par godu, pseidonīma otrā daļa bija viņa mātes meitas uzvārds – Buličeva. Bet pēc tam viņa mīļotās un vienīgās meitas vārdā tika nosaukta viena viņa grāmatu galvenajām varonēm – Alise, meitenīte no Zemes. Pirmais Buličeva publicētais, fantastikas darbs bija – „Meitenīte, ar kuru nekas nenotiks” (1965) – ar to sākās rakstnieka pats pazīstamākais darbu cikls par meitenīti no nākotnes Alisi Seļezņovu un viņas brīnumainajiem piedzīvojumiem [vārdam ir arī zināma atsauce uz Lūisu Kerolu – t.p.]. Kira Buličeva daiļradei vispār ļoti ir raksturīga darbu episka ciklizācija – to apvienošana atsevišķās grāmatu sērijās ar pastāvīgiem personāžiem, ar pakāpeniski attīstību veicošām, meistarīgi savītām sižeta līnijām un vienotu telpu, kur nonāk varoņi. Rakstnieka neizsmeļamā fantāzija radījusi neparastas pasaules, kur paradoksālā veidā savijas ikdienišķas pazīmes, kas piemīt mūsu realitātei, ar dīvainu galaktiku aprisēm līdz šim ierastās dzīves pieredzes neapgūtās laika-telpas dimensijās. Ieinteresēti iedziļinoties sarežģīto sižeta gājienu peripetijās, apdzīvojot Kira Buličeva fantastiskās pasaules, katrs lasītājs varēs dziļāk saprast Buličeva koncepcijas par cilvēka noteikto lomu Visumā oriģinalitāti un kopumu – par to, ka viņš ir atbildīgs par darīto, ka viņš ir labā, patiesības un taisnīguma nesējs.
Neskaitot ārkārtīgi populāro jaunajiem lasītājiem domāto garstāstu ciklu par Alisi un pieaugušajiem lasītājiem domāto romānu ciklu „Hronosa upe”, kas jaunā veidā atspoguļo dinamisko un pretrunīgo tā saukto XX gadsimta Padomju Savienības „alternatīvo vēsturi” (šo ciklu pats autors sauca par pašu galveno savā daiļradē), visvairāk pazīstams ir viņa humoristiski-satīriskais eposs par Veļikijgusļaru, kā arī garstāsti un romāni par kuģa ārsta Vladislava (Slavas) Pavliša kosmiskajiem piedzīvojumiem. Pavisam gandrīz savas radošās darbības četrdesmit gados Buličevs ir radījis vairāk par trīs simtiem fantastisku darbu, ko iemīļojuši daudzi lasītāji visā pasaulē.
Turpinājums sekos.