Sagaidāms, ka kompānijas XCOR Aerospace lidaparātā būs vieta diviem pasažieriem un pilotam. Kopējais lidojuma ilgums svārstīsies 30-50 minūšu robežās, daļa no tā tiks veikta suborbitālā trajektorijā apmēram simts kilometru augstumā.
Biļetes cena (vienam cilvēkam) tiek rēķināta uz 95 tūkstošiem dolāru. Raķetoplāns ir paredzēts četriem reisiem diennaktī, pirmais lidojums paredzēts 2016. gadā. XCOR Aerospace jau ir pārdevusi vairāk nekā 200 biļetes uz savas lidmašīnas reisu. Prasības pret kosmisko tūristu veselības stāvokli ir minimālas: ja potenciālais ceļotājs var izturēt slodzes amerikāņu (krievu) kalniņos, tad viņš tās varēs izturēt arī lidojumos ar ar raķetoplānu, raksta Lenta.ru.
2.
24.12.2014 Rogozins: pašreizējos apstākļos lidojumi uz Mēnesi un Marsu nav Krievijas prioritāte.
Vicepremjers Dmitrijs Rogozins, kas kūrē arī kosmosa apgūšanu, izteicis šaubas par to, vai Krievijai ir vajadzīgi lidojumi uz Mēnesi un Marsu, ziņo RIA Novosti.
„Daži speciālisti, tajā skaitā no Roskosmosa, mums saka – lidojam uz Mēnesi, sāksim to apgūt. Man pašam agrāk šī ideja patika. Taču tagad ir jāpaskaita, cik tas maksās naudu. Kādi mums ir reāli mērķi uz Mēness, kādi tur ir derīgie izrakteņi – jāskaita, pašlaik naudas mums nav daudz un mēs esam naidīgā ielenkumā”, - Rogozins konstatēja kanāla „Vesti-24” ēterā.
Viņš arī atklāja savu attieksmi pret Marsa apgūšanas plāniem. „Es saku vēlreiz: sāksim skaitīt. Lūk, NASA interesē Marss. Kaut arī es par to šaubos – nu labi, viņi uz turieni aizlidos, pierādīs, ka astronauti var nosēsties uz Marsa. Nu un, ko tālāk? Kādus konkrētus uzdevumus mēs varēsim risināt uz Marsa – vēl jādomā”, - vicepremjers noslēdza savu runu.
3.
24.12.2014 Rogozins par uzdevumiem kosmosā.
KF vicepremjers Dmitrijs Rogozins, kas kūrē arī kosmosa apgūšanu, uzskata, ka starptautiskai sabiedrībai ir svarīgi uzzināt, vai ir dzīvība ārpus Zemes un jānodrošina planētas aizsardzība pret asteroīdu briesmām, ziņo RIA Novosti.
„Es, protams, kā jebkurš Zemes iedzīvotājs, sapņoju par to, lai uzzinātu, vai ir dzīvība ārpus Zemes. Tas ir fundamentāli interesants uzdevums. Bez tā, mums jānodrošina Zemes aizsardzība no asteroīdu-komētu briesmām”, - viņš sacīja telekanāla „Rossija 24” ēterā.
[No citām ziņām skaidrs, ka prioritāte Krievijai pašreiz ir tās jaunās, smagās nesējraķetes „Angāra” izmantošana militāriem mērķiem – t.p.]
4.
21.12.2014 Morpheus izmēģinājums bija sekmīgs.
15. decembrī Kenedija Kosmiskā centra pacelšanās-nolaišanās laukumā Kanaverala zemesragā, Floridā notika aparāta „Morpheus” izmēģinājuma lidojums (Free Flight 15, FF-15), NASA to izstrādā, lai radītu KK nolaižamo moduli, lai nosēstos uz Mēness un citām planētām. Lidaparāts ar raķešu dzinēja palīdzību pacēlās 244 metru augstumā, veica nelielu horizontālo lidojumu un veica mīksto nosēšanos paredzētajā vietā.
Lidojuma laikā tika izmēģināta modernizēta autonomā nosēšanās sistēma. Pats lidojums notika pilnīgi automātiskā režīmā.
5.
20.12.2014 NASA liek priekšā Venēras kolonizācijas projektu.
NASA izstrādā ambiciozu Venēras kolonizācijas projektu. Zinātnieki piedāvā radīt virs Saules sistēmas otrās planētas mākoņu pilsētu, ziņo Vesti.ru.
Lai izbēgtu iedarbību ar Venēras atmosfēru, kas ir nāvējoša cilvēkam, tiek izstrādāta milzu gaisa balonu koncepcija, kas līdzīgi dirižabļiem, kas karāsies mākoņos apmēram 50 kilometru augstumā virs planētas virsmas.
Zinātniekus nemulsina pat tas, ka, realizējot šo koncepciju, nāksies saskarties ar praktiski nepārvaramām grūtībām. Atšķirībā no Marsa, kura virsma ir bezgalīgs, sarkans tuksnesis, temperatūra uz Venēras pārsniedz 450 grādus pēc Celsija, kas ir augstāk pat par Merkūra temperatūru, kas atrodas divas reizes tuvāk saulei. Atmosfēras spiediens uz Venēras ir 92 reizes lielāks par spiedienu uz Zemes. Bez tam, atmosfēra 96% sastāv no ogļskābās gāzes un 4% no slāpekļa un uz planētas līst koncentrētas sērskābes lietus. Tādā veidā, cilvēkam uz tās draud droša nāve.
Taču NASA zinātnieki ir pieņēmuši šo izaicinājumu un izstrādājuši koncepciju tam, ka cilvēks var nokļūt uz Venēras, savākt datus turpmākiem pētījumiem un palikt dzīvs.
„Dirižabļi”, kas lidos virs Venēras, kļūs par patversmi Zemes kolonistiem. NASA mākoņu pilsētā dzīves apstākļi būs daudz tuvāki tiem, kādiem viņi ir pieraduši uz savas dzimtās planētas: 85% no Zemes gravitācijas un temperatūra, kas nepārsniegs 80 grādus pēc Celsija. Taču cilvēkam tā joprojām ir pārāk auksta temperatūra... Zinātnieki ir izdomājuši, kā ar moderno tehnoloģiju palīdzību varētu šo problēmu pārvarēt.
Koncepcijas autori uzskata, ka kosmosa apgūšanu cilvēkam būtu jāsāk nevis ar Marsu, bet gan ar Venēru, skaidrojot to, ka tā saņem daudz vairāk starojuma no Saules, tāpēc uz tās var izvietot saules baterijas un enerģiju pēc tam var pārraidīt uz Zemi. Koncepcijas autori saka, ka Venēras kolonizāciju veikt ir daudz vienkāršāk nekā Marsa kolonizācijas ideju, tāpēc ka tas atrodas divas reizes tālāk no Zemes. Bez tam, zinātnieki atzīmē, uz Venēras kosmiskajiem kuģiem nenāksies veikt sarežģītus un bīstamus manevrus, lai nosēdinātu kuģus.
Tomēr NASA uzsver, ka darbs pie Venēras kolonizācijas koncepcijas nenozīmē, ka tiek pārtraukts darbs pie Marsa apgūšanas. Atzīmēts tiek tikai tas, ka par Marsu zinātniekiem pašreiz ir daudz vairāk informācijas, nekā par Venēru un sakarā ar ieguldīto darbu Marsa apgūšanā, Venēras mākoņu pilsēta tiks realizēta tikai pēc tam, kad būs atrisināts Sarkanās planētas projekts.
6.
18.12.2014 NASA gatavo astronautu izsēdināšanu uz asteroīda.
ASV kosmiskā aģentūra gatavos izsēdināt astronautus uz asteroīda, taču pagaidām nav nolēmusi, pēc kāda scenārija tiks veikta tik sarežģīta un riskanta operācija, ziņo TASS. Trešdien, prese konferencē NASA direktora vietnieks Roberts Laitfuts paziņoja, ka lēmums par to tiks pieņemts „2015. gada sākumā”.
Pēc speciālista vārdiem, pašreiz tiek izskatīti divi asteroīda „medību” varianti. Pirmais no tiem liek priekšā variantu, ka uz nelielu debess ķermeni diametrā līdz 10 metriem tiks palaists automātisks aparāts, kas uzmetīs uz to metālisku tīklu (inženieri saka, „iesēdinās maisā”) un aizvilks to uz stabilu orbītu apkārt Mēnesim. Otrais variants liek priekšā, ka uz orbītu apkārt Mēnesim nogādās nevis veselu asteroīdu, bet tikai tā fragmentu liela klintsbluķa apmērā.
Katrā gadījumā, tiek gaidīts, ka tādu misiju izdosies realizēt ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem. Pēc tam, apmēram ap 2015. gadu, NASA domā sūtīt uz asteroīdu vai tā fragmentu, kas riņķos apkārt Mēnesim, pilotējamo kuģi ar apkalpi. Šim mērķim visdrīzāk izmantos jauno kosmisko kuģi „Orion”, kas 5. decembrī sekmīgi veica pirmo izmēģinājuma lidojumu. ASV Kosmiskā aģentūra cer, ka 2030. gadā ar to notiks pirmais cilvēka ceļojums uz Marsu.
Projekta autori ir pārliecināti, ka tas palīdzēs sagatavot pirmo pilotējamo lidojumu tālajā kosmosā, tajā skaitā arī uz Marsu, un palīdzēs nodrošināt Zemes drošību pret asteroīdu briesmām. No šī viedokļa skatoties, eksperti cenšas izanalizēt katru no abiem variantiem, to izmaksas tiek vērtētas apmēram uz 1,25 miljardiem dolāru. „Plāns A tiek uzskatīts par vienkāršāku un nedaudz lētāku. Toties plāns B dod iespējas izmēģināt daudz vairāk nepieciešamo tehnoloģiju”, - saka Laitfuts. „Agri vai vēlu, tik un tā nāksies tos pārbaudīt”, - NASA pārstāvis skaidro.
Viņš arī atzīmē, ka amerikāņu speciālisti ar entuziasmu turpina darbu pie šī projekta, kas pēc sava rakstura būs kaut kas pavisam jauns un „palīdzēs cilvēkiem doties ārpus zemām orbītām ap Zemi”. Šiem mērķiem tiek izskatītas dažādas koncepcijas, lai radītu automātisko aparātu, kuram jākļūst par „lamatām” asteroīdam. Tiek meklēti arī kandidāti šādam eksperimentam. Pagaidām NASA ir atzīmējusi sešus debess ķermeņus – pa trīs uz katru no diviem variantiem.
7.
18.12.2014 Krievu kosmonauti ir iedalīti kārtējo ekspedīciju sastāvā uz SKS.
16. decembrī notika starpnozaru komisijas sēde par Krievijas kosmonautu nozīmēšanu kārtējo SKS ekspedīciju sastāvā, kas dosies kosmosā 2016. gadā.
48. ekspedīcijas apkalpē būs Aleksejs Ovčiņins un Oļegs Skripočka. Kosmosā, 2016. gada martā viņi dosies ar kuģi „Sojuz MS” kopā ar amerikāņu astronautu Džefriju Viljamsu.
49. ekspedīcijā lidos Anatolijs Ivaņišins. Viņš startēs 2016. gada maijā ar kuģi „Sojuz TMA-20M” kopā ar japāni Takuja Onisi un amerikānieti Ketlīnu Rubinsu.
50. ekspedīcijas apkalpē būs Sergejs Rižikovs un Andrejs Borisenko. Viņu starts paredzēts 2016. gada septembrī. Kuģī „Sojuz MS-2” uz orbītu viņi dosies kopā ar amerikāni Robertu Kimbrovu.
51. apkalpē iekļauts Oļegs Novickis. Kopā ar Tomu Peski un Pegiju Vitsoni viņš uz orbītu dosies 2016. gada novembrī ar kuģi „Sojuz MS-3”.
Apstiprināts arī Sāras Braitmenas dublieris, starts paredzēt jaunā gada rudenī. Japāņa vārds ir Satosi Takamacu.
[2015. gadā ir paredzēti četri kuģa „Sojuz TMA” reisi, par apkalpēm var uzzināt vairāk: http://www.astronaut.ru/register/shedule01.htm , kā redzams, kosmosā 2016. gadā atkal paredzējuši lidot ķīnieši- t.p.]
8.
18.12.2014 Indija veikusi nolaižamā aparāta izmēģinājumu.
2014. gada 18. decembrī 04:00 UTC Satiša Dhavana Kosmosa centrā Indijas kosmisko pētījumu organizācijas speciālisti veica nesējraķetes GSLV Mk III startu suborbitālā trajektorijā. Kā derīgā krava raķetē atradās nākošā indiešu pilotējamā kosmiskā kuģa komandas nodalījuma prototips CMARE (Crew Module Atmospheric Reentry Experiment), kas svēra 3735 kg. Pacēlies 126 km augstumā, aparāts atgriezās atmosfērā un drīz vien piezemējās Bengālijas līcī.
Kā agrāk pastāstīja intervijā TASS ISSO vadītājs Koppillins Radhakrišnans, Indija 2006-2007. gados ir veikusi pirmās, pilotējamās misijas perspektīvas aprēķinu. „Mēs apskatījām variantu, sūtīt kosmosā divus astronautus, kuriem orbītā būtu jāpavada nedēļa un pēc tam droši jāatgriežas uz Zemi”, - viņš uzsvēra. – „Pašreizējā momentā mēs pētām, kā veikt šo misiju un kādas tehnoloģijas priekš tās mums būs vajadzīgas”.
Autors A. Ž. No portāla: