Atspoguļojums realitātē. Nopietni dzīvību meklē tikai amerikāņi. “Atrast un izpētīt apgabalus, kas derīgi apdzīvošanai uz Marsa un citās pasaulēs un noteikt, vai eksistē dzīvība vēl kaut kur Saules sistēmā, vai arī tā kaut kad ir eksistējusi agrāk,” - tā ir ierakstīts NASA programma uz 2007.-2016. gadu. Pagaidām nav atraduši.
Meklē, lielā mērā, ūdeni un normālas temperatūras apstākļus arī aiz Saules sistēmas robežām – ar teleskopiem, bet iekšienē – ar aparātiem, piemēram, ar Marsa visurgājējiem: nākošais no tiem dosies “dzīvības meklējumos” jau šogad. Bet 2015.-2025. gadā Eiropas, amerikāņu un krievu kosmiskās aģentūras sūtīs vairākus aparātus uz Jupitera pavadoni Eiropu. Eiropu sedz bieza ledus kārta, kuru nolaižamie aparāti urbs un kausēs meklējot sasalušas baktērijas.
Mīta nākotne. Vai nu dzīvību atradīs, vai būs jāizdomā, ar ko tādu Zeme ir unikāla Visumā, kur ir triljonu triljoniem planētu. Visdrīzāk mēs atradīsim.
05. Kosmoss kā “citie”.
Formulējums. No kosmosa pie mums ieradīsies principiāli savādākas būtnes, kurām atšķirsies viss – saprāts, bioķīmija, morāle. Pateicoties viņiem mēs spēsim saprast, kas mēs paši esam.
Galvenais varonis. “Pelēkie”, Malders un Skalija.
Atspoguļojums kultūrā. Kontakts ar “citiem” ir aprakstīts katrā otrajā zinātniski-fantastiskajā kreatīvā. Notiek tas parasti kā pieņemot svarīgu ārvalstu delegāciju. Tikšanās var notikt savstarpējās neuzticības un ieroču vicināšanas atmosfērā (ar to grēkoja rietumu fantastika) vai siltā, draudzīgā vidē (tāds variants bija pa prātam padomju rakstniekiem).
Taču pēdējās desmitgadēs sižets tikšanās reizēm ar “citādajiem” ir mainījies. Patosa pilnas tikšanās vietā – klusa iekļaušanās. Citplanētieši vairs neuzrodas ar blasteriem, bet gan ar anālās zondēšanas iekārtām. Lielai cilvēces daļai citplanētieši ir realitāte, kas pārspēj katru iedomājamu absurdu: viņi zīmē apļus uz tīrumiem, uzšķērž govis, atstāj banālus galaktiskos vēstījumus, nolaupa un izvaro sievietes un negatavojas sūtīt pie mums oficiālas delegācijas.
Masu apziņā “citie” stingri ir ieņēmuši vietu, kas kādreiz piederēja velniem, mežaiņiem un citiem mošķiem.
“Citplanētieši ir sākuši biežāk viesoties uz Zemes: kā lai atšķir labos no sliktajiem?” - anonsē savu kārtējo numuru “Stupeņi orakula”, avīze ar tirāžu tikai nedaudz mazāku par “Russkij reportjor”. Iebrukums jau ir sācies – tikai nevis no kosmosa, bet gan no kaut kādiem mūsu apziņas melnajiem caurumiem.
Atspoguļojums realitātē. Gatavojoties kontaktam, mēs uzvedamies kā kāda līdzīgi nosaukta sociālā tīkla lietotāji – nodarbojamies par pašreklāmu un meklējam piemērotus sarunu biedrus. Amerikāņu zonde “Pioneer-10”, kas pašlaik aiz Saules sistēmas robežām dodas Aldebarāna virzienā, nes uz sava borta pirmatnējai mākslai līdzīgu plāksnīti no zeltīta alumīnija. Uz tās iegravēti kaila vīrieša un sievietes tēli, kā arī miermīlīgi-naivi norādījumi par to, kur atrodas Zeme. Mūsu valsts arī noraidīja kosmosā 1962. gadā radiosignālus ar pašiem brīnišķīgākajiem vārdiem pasaulē: “Miers. Ļeņins. PSRS”. Kosmoss atbildot saspringti klusē. Kosmiskā radioētera klausīšanās SETI ārpuszemes “radiobalsu” meklēšanas programmas ietvaros rezultātus nedeva. Tas var nozīmēt visu, ko vien vēlas: ka mēs esam vientuļi Visumā, vai to, ka Visumā radio nav populārs.
Mīta nākotne. Ap 2020. gadu starptautiskā sabiedrība plāno uzbūvēt gigantisku radioteleskopu SKA, kas spēs uztvert pat televīzijas programmas, ko mīl skatīties mums tuvāko zvaigžņu sistēmu iemītnieki. Tajā pašā laikā politkorektā Holivuda mēģina uzlabot citplanētiešu imidžu: tajā pašā “Avatarā”, mūsu laiku galvenajā, kosmiskajā vesternā, mēs - “kovboji” - esam sliktie puiši, bet viņi - “indiāņi” - idilliskie.
06. Kosmoss kā vientulība.
Formulējums. Mēs esam vienīgā civilizācija Visumā.
Galvenais varonis. Planēta Zeme, skats no kosmosa.
Atspoguļojums kultūrā. Apdzīvotu un saprātīgu pasauļu ir daudz, apgalvoja Džordano Bruno, tāpēc viņu 1600. gadā sadedzināja uz sārta Ziedu laukumā. Pēc baznīcas domām, Bruno apgalvojums ir pretrunā ar Svētajiem rakstiem, bet zinātnieka reabilitācija pa tiešo ir saistīta ar ārpuszemes kontakta faktu. Sarunā ar krievu matemātiķi Vladimiru Arnoldu 1998. gadā Romas pāvests Jānis Pāvils II teica šādi: “Ja jūs atradīsiet citplanētiešus, tad Bruno teorija apstiprināsies un reabilitācijas jautājumu varēs celt gaismā”.
XX gadsimtā teoloģiskas ķecerības un banāla ziņkāre plūstoši pārauga slimīgās ilgās pēc kosmiska drauga:
citplanētiešus mēs tā arī neatradām un arvien biežāk zinātnieku vārdos varēja dzirdēt skepsi.
Atspoguļojums realitātē. Citplanētiešu zinātniskais liktenis veidojās grūts. Varoņi-vientuļnieki, kas nopietni uztver ārpuszemes kontaktus, vidēji statistisko pētnieku visdrīzāk uztrauc – vai tikai tas nav kāds šizofrēniķis? Tomēr, jautājums par citplanētiešu eksistenci tika risināts pašā augstākā līmenī. 1961. gadā amerikāņu Grīnbenksas observatorijā pa pusei slepeni – lai nekaitētu neviena reputācijai – sapulcējās vadošie pasaules eksperti ar ciešu apņemšanos izprast, eksistē vai neeksistē citplanētieši. Tika sastādīts slavenais “Dreika vienādojums”, kas ar formālu precizitāti aprakstīja kontakta iespēju. Ja to atrisinātu, tad strīdēties par citplanētiešu esamību vai neesamību būtu bezjēdzīgi. Lūk, tikai atrisināt šo vienādojumu nav iespējams: tas ietver sevī septiņus koeficientus, no kuriem šodien ir zināms tikai viens – zvaigžņu rašanās ātrums.
Mīta nākotne. Ja citplanētieši eksistē, tad mēs tos atradīsim. Viss atduras teleskopu jaudās. Novērojamā Visumā ir apmēram 10 divdesmit otrajā pakāpē zvaigžņu. No tām šodien ir “caurklausītas” tikai daži tūkstoši.
[Ja varētu piebilst, tad mans viedoklis šajā jautājumā ir tāds, ka, reāli ņemot, citu civilizāciju, ja tās pastāv, attīstības līmenis diez vai var būt augstāks par mūsējo. Mēs taču visi esam no viena un tā paša Visuma, tātad, radušies vienā laikā. Tāpēc nav brīnums, ka ar mūsu tehniskām iespējām vēl nekas nav atklāts, tāpat kā viņi, visdrīzākais, nav atklājuši mūs, bet reālās NLO parādības (tādas, kas nav maldi, falsifikācijas, nepareizas interpretācijas utt.) jāsaista ar neatklātām dabas parādībām vai ciemiņiem no citiem Visumiem, kas var būt krietni vecāki par mūsējo – t.p.]