Katrs no šiem gudrajiem vīriem sakārtoja pa plauktņiem vienas zinātniskās jomas sasniegumus. Protams, viņu darbi vēlāk tika papildināti, bet likumi – pārformulēti. Visi to ir mācījušies skolā. Šodien jūs gaida tēma, kuru skolā pagaidām neapgūst. Mēs klasificēsim maģiju. Bet par mūsu pētījuma avotu kalpos fantāzijas darbi.
§ 1: Sākotnējā sapratne
Lasot jebkuru fantāzijas žanra darbu mēs sastopamies ar pasauli, kura daudzējādi līdzīga mūsējai, izņemot tur klātesošos brīnumus. Izdomātās pasaules “realitāte” parasti novedas pie tā, ka tur, tāpat kā pie mums, darbojas fizikas, matemātikas, ķīmijas u.c. likumi. Pie kam parasti, ja pasaulē nedarbojas vēstures un sabiedrības attīstības likumi, tā ir kļūda, nevis autora “īpašais nolūks”, kurš ne pārāk zina vēsturi un socioloģiju. Visus pieminētos likumus nosauksim par Pastāvīgiem.
Bet lūk ar maģiju lietas sastāv pavisam savādāk: katrai pasakainajai pasaulei ir savi maģiskie likumi. Lai par tiem runātu, mums būs vajadzīgi jauni apzīmējumi.
Apzīmējums 1: Brīnums – parādība, kura ir pretrunā pastāvīgajiem likumiem. Ja brīnums kļūst par zinātnisku izskaidrojumu, viņš mūsu pētījumu vairs neinteresē.
Apzīmējums 2: Maģija — sistēma, kura ļauj izsaukt brīnuma parādīšanos un atkārtot to pie noteiktiem apstākļiem. Piemēram, cilvēks nokrita no 16 stāva bez apdrošinājuma atsaitēm, taču palika dzīvs. Tipisks brīnums, jo ir pretrunā ja ne mehānikai, tad kaut vai statistikai. Bet lūk par maģiju tas kļūs, kad šis cilvēks atkārtos tamlīdzīgu triku vēl reizes piecas. Atzīmējiet, pie tāda apzīmējuma gan priesteris, gan burvis, gan ekstrasenss – visi kļūst par magiem.
Apzmējums 3: Mags – radījums, kurš pārvalda maģiju. Augstākminētajā piemērā pašnāvnieks-neveiksminieks kļūs par magu tikai pie nosacījuma, ka pats piemēros maģiju, kura atļaus viņam nelidināties no 16 stāva.
Apzīmējums 4: Maģijas avots – spēks, kas ļauj pārkāpt pastāvīgos likumus. Jebkura maģija iegūst tiesības uz dažu likumu ignorēšanu uz kaut kā rēķina. Vietu vai substanci, no kuras tiek ņemtas šīs tiesības, nosauksim par avotu.
Apzīmējums 5: Maģijas iegūšanas paņēmiens – maga veikto darbību, kuras nepieciešamas, lai piekļūtu maģijas avotam, secīgums. Pat maģijās darbojas cēloņa-seku likumsakarība. Atbilde uz jautājumu “kas ir jāizdara magam priekš tā, lai notiktu brīnums?” – arī ir maģijas iegūšanas paņēmiens.
Apzīmējums 6: Maga spējas – prasmju un spēju kopojums, kuras atšķir magu nu ne maga. Tālu ne visos fantāzijas visumos par magu var kļūt jebkurš, kurš to vēlas. Reizēm uz ko tādu spējīgi vien daži. Kas tieši – atkarīgs no konkrētiem nosacījumiem.
§ 2: Zināmo maģisko sistēmu klasifikācija
Lūk mēs izskaidrojām dažus iesākuma jēdzienus. Tagad pienācis laiks izskaidrot tos sīkāk.
Maģijas avoti
1. Kopējā maģiskā enerģija. Izmantojot tāda tipa avotus jebkurš mags smeļ enerģiju no kopējā lauka, kurš nav piesaistīts jel kādam objektam vai parādībai. Visa sarežģītība slēpjas prasmē šim laukam pieslēgties, bet pēc tam noturēt un novirzīt enerģiju vajadzīgajā gultnē. Pārējā visiem magiem ir vienādas iespējas un, kā likums, jebkurš cilvēks var kļūt par magu pēc apmācības.
Piemēri: maģiskais ēteris, kopējais enerģētiskais lauks, Aizmirsto karalistu “Dzīpars”.
2. Iekšējie spēki. Savu mērķu sasniegšanai mags izmanto sava paša ķermeņa slēptos spēkus. Grūtība ir tajā, ka organisma resursi nav bezgalīgi un prasa papildināšanos. Pie tam vēl, lai smeltu “no sevis” lielus enerģijas apmērus, no sākuma ir šī enerģija sevī jāuzkrāj. Iekšējās enerģijas apjoma palielināšanā arī slēpjas maga pašpilnveidošanās.
Piemēri: psioniskā enerģija.
3. Personiskās dabas aizņemtie spēki. Pašam magam dotajā gadījumā nav pieejas enerģijai, taču izmanto radījumu, kuriem ir šī pieeja, palīdzību. Pie kam paši radījumi var arī nezināt par šo “maģisko” ekspluatāciju. Lai operētu ar maģiju, vajag atrast šo īpašo radījumu un “pārliecināt” padalīties ar enerģiju.
Piemēri: dēmoni, džini, siltasinīgie (vampīriem).
4. No bezpersoniskās dabas aizņemtie spēki. Šajā gadījumā, tā pat kā iepriekšējā, tā pat notiek ārējo avotu meklējums, taču vairāk vispārīgs. Daudzējādā ziņā šis avots līdzīgs pirmajam. Galvenās prasmes – pieslēgšanās avotam un enerģijas noturēšana. Atšķirība tajā, ka avots var būt pieejams tālu ne visiem.
Piemēri: stihiju maģija, Mirušo Pasaule, dabas ainavas, “Laika rata” avots.
5. Īpaši priekšmeti. Tādas sistēmas variantā magam nav tiešas piekļuves enerģijai, bet viņš strādā tikai ar tās nēsātāju, no kura jaudas viss ir atkarīgs. Nēsātājam ir liels daudzums trūkumu – tie parasti ir ierobežoti attālumā un iedarbības veidā, ātri iztērējas, reizēm pat tiem ir personiskā griba un saprāts.
Piemēri: maģiskās nūjas, burvju gredzeni.
6. Īpašas vietas. Ir pasaules, kurās īpašs spēks ir tikai speciāli atrunātām lokācijām. Prasme iegūt un izmantot šo spēku arī ir maga atslēgas prasme tādā pasaulē. Atbilstošas vietas meklēšana – ne pēdējā iemaņa maga arsenālā.
Piemēri: druīdu svētās birzis, seno varoņu kapavietas, maģisko kauju lauki, anomālās zonas
7. Ticība. Reizēm tieši ticība ļauj atkāpties no pastāvīgajiem likumiem. Pie kam kā ticība pašam sev, tā arī ticība citiem cilvēkiem, jums. Magi izmanto gan vienu, gan otru. Māksla pārliecināt citus cilvēkus jums noticēt vai iedomāto situāciju realitātei būs šīs sistēmas maga atslēga.
Piemēri: fantāziju un murgu atdzīvināšana, garīdznieku darbības dēmonu izdzīšanai, dievišķo spēku daba Aizmirstajās Karalistēs.
Maģijas iegūšanas veidi
1. Rituālais. Ar šo paņēmienu mags vienkārši izpilda dažu darbību secīgumu neaizdomājoties par cēloņiem un nestādoties priekšā to, kas notiek fizikas līmenī. Viss, ko viņš redz – tas ir galarezultāts. Šeit darbību precīzums un rituāla sarežģītums ir raksturlielumi.
Piemērs: rituālās dejas, baznīcas rituāli; maģija “Harijā Poterā”, skaistas priesterienes šarms “Troņu spēlēs”.
2. Zinātniskais. Paņēmiena pamatā guļ maģijas teorija. Efektivitāte ir atkarīga no maga zināšanu dziļuma un domāšanas brīvuma. Pati maģijas teorija var būt dziļi antizinātniska, pat no formālās loģikas viedokļa. Zinātniskā metode – tas ir tikai nosaukums, taču ne saturs!
Piemērs: maģija Krinnā (“Sāga par Pīķi”), “Veģmaka” visumā, Spregs de Kamps “Diplomētais burvis”.
3. Instinktīvais. Tāda maģijas izmantošana nozīmē daudz ciešāku kontaktu ar enerģiju. Pašam magam var nebūt priekšstata par teoriju vai rituāliem, taču pie tam darbojas tieši ar maģisko materiālu instinktu līmenī, formējot un novirzot to tā, kā viņam vajag.
Piemērs: Roberts Džordans “Laika rats”, Rodžers Železnijs “Amberas hronikas”, “Mģijas pārņemtais”, “Avatars: leģenda par Aangu”, “Doktors Stremdžs”, Sjuzanna Klarka “Džonatans Streindžs un mosyers Norrells”.
Roberts Hovards, Stīvs Perijs. “Konans un maga Četras Īpašības”
1. Iedzimtās spējas. Šis gadījums – antitēze apgalvojumam “par magiem nepiedzimst”. Vai nu šīs spējas ir, vai viņu nav. Protams, pašu spēju esamība vēl nenozīmē prasmi to izmantošanā. Taču, lūk, ja to nav, tad, diemžēl, pat pašas dziļākās teorijas zināšanas neko nedos.
Piemērs: nemirstīgie no “Kalnieša”, drakoni, Rodžers Železnijs “Samainītais”, “Maģijas pārņemtais”.
2. Apmācība. Par magu var kļūt katrs, bet tikai izejot speciālu sagatavošanu un iegūstot vajadzīgās zināšanas. Neskatoties uz acīmredzamo šīs īpašības pieejamību, apmācības process parasti ir sarežģīts.
Piemērs: maģija Krinnā (“Sāga par Pīķi”), “Doktors Strendžs”
3. īpaši nopelni un izņēmuma apstākļi. Ir pasaules, kurās maģija kļūst pieejama tikai pašiem izcilākajiem indivīdiem vai arī tiek dāvāta nejaušībā (piemēram, pēc zibens iesperšanas galvā). Pie kam sadala to augstākie spēki vai akla Fortūnas griba.
Piemērs: nazguli, Ravenloftas domēnu lordi.
Rodžers Želaznijs. «Maģijas pārņemtais»
Pielietojuma sfēra
1. Iedarbība uz apkārtējo vidi. Ar gribasspēku pārvietot priekšmetus, ar ļaundabīgiem graujošiem lāstiem, pārvērst vienus priekšmetus citos – lūk nepilns tamlīdzīgu iedarbību saraksts. Jo spēcīgāks mags, jo nopietnākas nodarītās “iedarbības”. Īpaši ciniski magi pat tādā veidā uzceļ sev burvju pilis. Manā skatījumā diezgan rupjš un neētisks paņēmiens spēka izrādīšanai. Kaut varētu izmantot vergus vai salīgtus strādniekus!
Piemēri: telekinēze, kaujas lāsti (skandējot: «Fireball, fireball, fireball!»).
2. Iedarbība uz apziņu. Diezgan elegants veids kā tikt vaļā no konkurentiem. Lai paši tiek galā ar to, kas viņiem tagad notiek galvās.
Piemēri: ilūzijas, iedvesmošana, pašiedvesmošana.
3. Iedarbība uz organismu. Organisma slēpto spēku izmantošana. Nav tik jaudīgi un iespaidīgi, kā darbs ar apkārtējo visi, toties pilnīgi pašpietiekami. Nekā cita bez sava ķermeņa un enerģijas avota nevajag. Bet kad tie vēl ir viena un tā pati substance – vispār lieliski.
Piemēri: vilkači, pašizārstēšanās, levitācija.
4. Pārvietošanās laikā un telpā. Mūsu bērnības sapnis: klik – un jau skolā, mājās, pie jūras – vajadzīgo pasvītrot. Bet vēl labāk – aizlidot uz vakardienu, izlabot kļūdu kontroldarbā... Pievēršu īpašu uzmanību paredzēšanai un pravietojumiem. Ja pareģotājs ir ieguvis šīs zināšanas apziņas daļas pārvietošanas nākotnē ceļā, tad – nekādas maģijas te pat blakus nav.
Piemēri: teleportācija, priekšmetu radīšana no tukšuma, ekstraplanāro radījumu piaicinājums, ceļojumi laikā.
Andžejs Sapkovskis. “Ezera valdniece”
§ 3: Izvēlēto maģisko pasauļu klasifikācija
Viena no fantāzijas rakstnieku problēmām ir tajā, ka tie spītīgi nevēlas atklāt savu maģisko sistēmu noslēpumus. Vai arī – paši tos nezina. Lūk arī sanāk, ka maģija pasaulē ir, bet kāpēc un kā tā strādā – atliek vienīgi minēt. Tad nu noteiksim pēc otršķirīgām pazīmēm. Bez tam, vairumā zināmo pasauļu eksistē uzreiz vairākas maģiskās sistēmas. Vienas tur parādās kā nodeva tradīcijai, citas tiek aizgūtas, trešās autors stādās priekšā kā kādu novatorismu, kas tālu ne vienmēr tā ir. Pārfrāzējot žanra klasiķi, lai radītu jaunu maģiju – ir nepietiekami pārkrāsot fireball zaļā krāsā.
Protams, ērtāk ir klasificēt pasaules, kurām eksistē spēles instrukcijas. Bet vēl labāk, ja no sākuma tiek radīta maģiskā sistēma, bet pēc tam “zem tās” jau veidot pasauli. Šajā gadījumā autori jau iepriekš uzdod jautājumu, kas tad tāda ir maģija un kā to saņem personāži. Taču mēs neaprobežosimies ar tikai tādām pasaulēm, par cik daudz talantīgākie rakstnieki-fantasti detalizēti stāsta par maģiju savos fantāzijas visumos.
Pamēģināsim piemērot mūsu maģisko sistēmu klasifikāciju praksē un apskatīsim atsevišķu fantāzijas pasauļu maģiju, to pasauļu, kuras izstrādātas visdziļāk.
Aizmirstās karalistes
Feiruna pasaulē maģija attīstījās un pārstrādājās kopā ar lomu spēļu sistēmas noteikumiem. No sākuma tā bija AD&D, bet tagad — D&D 3.5 edition (d20 system). Par Karalistu maģijas pamatu un avotu kalpo “Savijums” (weave), visur iekļūstošā substance, kuru pārvalda Mistra, vietējā maģijas dieviete. Mistra uztur “Savijumu” kārtībā un sargā no dumjiem ļautiņiem, kuri mēģina dziļāk ielaist tajā savus pirkstus. Bez “Savijuma” tāpat eksistē arī tā atspulgs – “Ēnas savijums”, kuru radījusi tumsas dieviete vārdā Bumba. Jebkurš mags, bet garīdznieki šajā pasaulē faktiski pieskaitās magiem, izmanto “Savijumu” saviem buramvārdiem (nedaudzi priekš tā izmanto “Ēnas savvijumu”). Pieeja maģijai ir jebkuram radījumam, taču dažus daba iedala ar īpašām īpašībām. Pilnā Feirunas maģijas klasifikācija izskatās šādi.
Maģijas avoti – kopējā maģijas enerģija (abu veidu “Savijums”). Tāpat var izmantot maģiskus priekšmetus un aizņemties spēkus no dēmoniem, taču tas viss – pakārtota tā paša “Savijuma” izmantošana.
Maģijas iegūšanas paņēmieni – rituālais vai zinātniskais. Garīdzniekiem – pirmais variants, universitāšu magiem – otrais.
Maga īpašības – iedzimtas spējas, īpaši nopelni/apstākļi. Apmāca šeit daudz un dažādi, tā ka skolu un novirzienu izvēle ir bagāta. Dažiem veicas ar īpašām dabiskām spējām, bet ir vēl arī veselas maģisko radījumu rases – elfi, drakoni un tamlīdzīgi. Par īpašiem nopelniem šeit atzīmē dievi. Neteikšu, ka daudzus, bet precedenti ir zināmi.
Pielietojuma sfēra – visas četras. Pie tādas sagatavošanas sistēmu daudzveidības nav jau brīnums.
Ravenloft
Pasaule, daudzējādā ziņā līdzīga Feirunai, par cik eksistē un attīstās tajā pat spēles sistēmā. Ar vienu izņēmumu – vienkārši tāpat tajā neviens nenokļūst. To pārvaldošie Ravenloftas Tumšie Spēki izvēlas, kam tajā nokļūt, kā un ko tajā darīt.
Maģijas avoti – kopējā maģiskā enerģija. To iemieso Ravenloftas Tumšie Spēki. Cik man ir zināms, ar īpašu daudzveidību viņi neatšķiras, un pat gaišo dievu garīdznieki var rēķināties ar savu buramvārdu atbalstīšanu.
Maģijas iegūšanas paņēmieni – rituālais un zinātniskais. Šeit maģija pakļaujas tiem pašiem likumiem, kuri ir Feirunā, tikai nav skaidrs, vai šī ir dabiska pasaules īpašība vai Tumšo Spēku vēlme.
Maga spējas – īpaši nopelni/apstākļi, apmācība, iedzimtas spējas. Ja pēdējās divas īpašības ir tādas pat, kā iepriekšējā pasaulē, tad īpašiem nopelniem te ir pavisam cits statuss. Jebkurš radījums, kurš iet pa Tumsas ceļu, saņem no Spēkiem jaunas spējas un iespējas, apmaiņā zaudējot cilvēciskuma atliekas. Noejot šo ceļu līdz galam reti kurš bija priecīgs par rezultātu.
Pielietojuma sfēra – visas četras.
Ambera
Pasaule visiem žanra mīlētājiem pazīstama pēc “Amberas hronikām”, kuras uzrakstījis Rodžers. Tajā Oberona un Vienradža bērni pārvietojas starp pasaulēm, kā mēs -starp metropolitēna stacijām. Bet reizēm – pat ātrāk. Visas pasaules – viena otras atspulgs un savērpušās, kā pērlītes uz diega, uz viena Ceļa, kura galējos punktos atrodas Ambera un Haoss. Tie, kas izgājuši iniciāciju, var pa šo Ceļu pārvietoties.
Maģijas avoti – īpaši priekšmeti, īpašas lokācijas. Ar “lokācijām” es domāju Labirintu un Logrusu, bet ar priekšmetiem – kārtis un citus artefaktus. Kaut arī no šī viedokļa arī Labirints ar Lorgusu – priekšmeti.
Maģijas iegūšanas paņēmiens – instinktīvais. Nekādu rituālu, nekādas sistēmas – tikai maga griba un viņam pieejamie spēki.
Maga īpašības – īpašie nopelni/apstākļi. Ar tiem tiek domāta Labirinta vai Lorgusa iziešana. Pēc tās mags iegūst spēku.
Pielietojuma sfēra – pārvietošanās telpā. Bet ja precīzāk – tad starp telpām.
Jūraszeme
Ursulas Le Gvinas pasaule mums pazīstama no Geda Vanaga, Drakonu Pavēlnieka, piedzīvojumiem. Šajā pasaulē par magu kļūst tas, kurš zina lietu un radījumu patiesos vārdus. Un pat drakoniem un pašiem varenākajiem magiem ir patiesais vārds!
Maģijas avoti – personiskās dabas aizņemtie spēki. Patiesā vārda zināšana dod varu kā pār priekšmetu, tā pār radījumu.
Maģijas iegūšanas paņēmiens – zinātniskais. Tikai izzinot vārdus un pārdomājot pareizās kombinācijas, var iegūt vēlamo rezultātu.
Maga īpašības – apmācība. Vārdu “iekalšana” un patiesā vārda noteikšanas prakse – pamata disciplīnas.
Pielietojuma sfēra – iedarbība uz apkārtējo vidi. Jebkurš priekšmets vai radījums, kuram ir vārds, pakļauts maģijas iedarbībai.
Ursula Le Gvina. “Vārdu likums”
§ 4: Maģija un dzīve
Tagad pievērsīsimies maģijai mūsu realitātē. Eksistē sistēmas, kuras neinformētam cilvēkam liekas ļoti maģiskas. Patiesībā nekā pārdabiska tajās var arī nebūt, bet visi “brīnumainie” rezultāti pilnīgi izskaidrojami ar mūsdienu zinātni. Interesi tie izraisa tikai šo parādību ievietošanas plānā mūsu maģisko sistēmu klasifikācijā. Uzreiz gribu piezīmēt, ka runa būs tikai par formu, bet ne saturu. Bet lūk tā ir īsta maģija vai tikai formāli nokļūst šajā apzīmējumā – pavisam cits jautājums!
Psihoanalīze
Maģijas avots – iekšējie spēki. Pie kam, vienmēr šie spēki ir paša pacienta spēki, virzīti magam nepieciešamajā gultnē.
Iegūšanas paņēmiens – zinātniskais. Šo var apgalvot, par cik eksistē speciāli sagatavošanas kursi.
Maga īpašības – apmācība, dabas dotības. Šeit nepieciešamas dažas iedzimtas spējas, kuras attīstās apmācības ceļā.
Pielietojuma sfēra – iedarbība uz apziņu.
Joga
Maģijas avots – iekšējie spēki, kopējā maģiskā enerģija.
Iegūšanas veids – rituālais, zinātniskais. Jogas nodarbības – tā ir gan filozofija, gan attiecīgi fiziskie vingrinājumi. Pieņemot filozofiju par “zinātnisko pamatu”, bet vingrinājumus – par rituāliem, mēs pievedam jogu pie augstāk aprakstītās klasifikācijas.
Maga īpašības – apmācība.
Pielietojuma sfēra – iedarbība uz organismu.
Noslēdzošais vārds
Un tā, jums tikko bija nolasīts īsais kurss, veltīts maģijas struktūrai. Tā pat kā Eiklīda, Ņūtona un Mendeļejeva (ar kuriem mēs sākām rakstu) darbi, šis kurss var tikt papildināts un pat pārskatīts – nākamajos “Fantastikas pasaules” rakstos.
Mūsu kursa pielietojuma sfēra – jaunu maģisko sistēmu radīšana un labi aizmirsto veco klasifikācija. Uz mūsu pētījumu pamata jūs varat paši klasificēt maģijas sistēmas citos darbos. Piemēram, Spēka (the Force) izmantošanu “Zvaigžņu karos” vai burvestības “Harijā Poterā”.
Taču atcerieties, ka maģija – tā ir māksla. Bet mākslu nevar iedzīt rāmjos. Un vēl, maģija – tas ir apmāns. Tā ka neticiet tam, kurš pateiks jums, ka pārzina īsto maģiju. Es taču pats esmu mags, es zinu!