Izlaišanas gads: no 1999.gada

Ilgums: 1100+ epizodes

Studija: Toei Animation

Režisori: Tosinori Fukudzava, Satosi Ito, Jasunori Kojama

“Bagātība, slava un vara. Pirātu karalis Golds Rodžers ir sasniedzis visu šajā pasaulē. Vārdi, kurus viņš pateica pirms nāves, sūtīja cilvēkus jūrā: “Mani dārgumi? Es tos atdošu tam, kurš spēs tos atrast! Visas pasaules bagātības savāktas vienā vietā!”. Dzenoties pēc saviem sapņiem cilvēki metās uz Grandlainas straumes salām. Tā sākās Lielā pirātu ēra.”

“Van Pis” – tā nav vienkārši manga un anime. Tā ir vesela reliģija. Līdzīgi “Zvaigžņu kariem”, stāsts par puisi saules cepurē sacēla milzīgu vilni, kurš aptvēra visu pasauli. Jā, dažādos planētas nostūros ir savi varoņi: NVS bērni auga uz “Naruto”, bet pie amerikāņiem godā bija “Drakonu pērle”. Taču jūs neatradīsiet nevienu vietu, kur kaut dzirdējuši nebūtu pat Luffi piedzīvojumiem. 25 gadu ētera laikā “Van Pis” izaudzināja ne vienu vien fanātu paaudzi. Kā gan šiem jautrajiem pirātiem izdevās kļūt par tik slavenu kultūras fenomenu?

Eiitiro Odas “Van Pis” mangas autoram – dzīves jēga. Burtiski. Iedvesmojies joprojām ar to pašu “Drakona pērli”, viņš ielika savu mīlestību pret pirātiem un – pēkšņi! – vikingiem neiedomājami dzīvā un aktīvā pasaulē. No sākuma Oda rēķinājās, ka izlaidīs mangu apmēram pirms pieciem gadiem. Taču jau pēc pirmās lielās arkas viņš aptvēra, ka daudzas idejas un tēmas rodas vēstījuma gaitā.

Eiitiro tik ļoti deg ar “Van Pis”, ka reiz tērēja 21 stundas dienā darbam un turpināja zīmēt pat nokļuvis slimnīcā. Aizgāja tik tālu, ka izdevniecībai nācās ar varu aizsūtīt Odu atpūsties, lai tas galīgi nesabojātu veselību. Kad autors – sava daiļdarba fanāts, tas aizrauj. Daļēji tādēļ nesenā “Van Pis” adaptācija no Netflix iznāca tik veiksmīga. Eiitiro deva piekrišanu ekranizācijai tikai ar noteikumu, ja viņam pašam viss patiks. Un viņš personiski kontrolēja seriāla veidošanu.

Dzimtenē “Van Pis” sen kļuvis par kultu – to lasa vai skatās gandrīz vai visi: no skolniekiem līdz mājsaimniecēm un pensionāriem. Tam veltīti daudzi pieminekļi un atrakcijas visā valstī. Un ko lai saka par to, kā viņš ietekmējis mangas un anime industriju – ne viens vien autors iedvesmojies no “Van Pis”.

Milzīga dzīva pasaule – tas, kas atšķir “Van Pis” ne tikai no vairuma kaujas sjēnenu ceha brāļu, bet arī no anime kopumā. Tas apvieno sevī kaudzi noteikumu un savstarpēji saistītu sistēmu, bet tajā pat laikā dod vaļu autora neierobežotai fantāzijai. Uz katras Grandlainas straumes salas ar straumes īpašiem magnētiskiem laukiem var sastapt neredzētus radījumus un redzēt neatkārtojamas ainavas. Pat cilvēki visur atšķiras kā ārējā izskatā, tā arī kultūrā. Nesaskaitīt, cik dažādu unikālu vietu parādīja seriāls savas ilgās dzīves laikā: no arābu pasakas un feodālās Japānas valsts līdz pilsētai okeāna dibenā, kuru apdzīvoja zivjcilvēki, un tādas valstis, kuras peldēja augstu debesīs virs salām.

Tas pats attiecas uz seriāla atmosfēru. Kaut kur būs pirmatklājēju ceļojums, kaut kur spiegu trilleris, bet vēl kur – samuraju eposs. Anime iesūca sevī tik daudz visa kā, ka var sacīkstēties ar jebkuru citu popkultūras antoloģiju. Pie tam tā visu laiku saglabā jautra pirātu piedzīvojuma garu.

Taču “Van Pis” lieliskums ne jau tikai vienīgi daudzveidībā. Tā visu laiku velta uzmanību tām vietām, kurās jau pabijuši Salmu cepures pirāti, un daudzskaitlīgiem otršķirīgiem personāžiem, kurus paspējuši iemīlēt fanāti. Eiitiro veido neredzētu apmēru globālo sižetu. Kad Luffi un viņa draugi uzvar kārtējo ļaundari, pasaule mainās, bet figūras uz šaha dēļa sāk kustēties.

Pie tam vēl mangaka izdomāja lielas organizācijas, kuras pastāvīgi darbojas aiz kadra. Pasaules valdība, Nakts sardze, Sitibukai, Jonoko un Revolucionārā armija velk segu, katrs uz savu pusi, ar to uzturot vēstījuma dinamiku. Tādēļ konflikta mērogs ar katru arku aug. Bet kulminācijas, līdzīgas Marinforda Karam vai Incidentam uz Olas galvas salas, pa īstam uzbudina.

Tāda kompleksa struktūra ļauj Eiitiro te un te izkārt ieročus, kuri ņemot vērā gigantisko hronometrāžu izšauj negaidīti un spilgti (reizēm pēc simta epizožu), cik visu autors uz izdomājis. Bet vēl aizmugurējā plānā rēgojas pasaules noslēpumi, vesela no vēstures izstrīpota simtgade un daudzums citu intriģējošu momentu. Taču galvenā mīkla: kas tad tas ir Van Pis? Atbildi pagaidām zina tikai Oda. Mangaka izdomāja noslēgumu, kad tikai sāka nodarboties ar sižetu. Un kopš tā laika to nav mainījis. Pēc viņa vārdiem, tas nebūs pārāk klišētais “dārgums – tas ir ceļš, kuru jūs nogājāt kopā ar draugiem”.

Atšķirībā no daudziem citiem sjoneniem, kuri tiecas pēc vienota spēka, “Van Pis’ā” visa centrā atrodas dēmoniskie augi. Unikāli pēc savas dabas un ar retiem izņēmumiem neatkārtojošies, tie iedala tos apēdušo ar ne tikai kaut kādām spējām, bet arī vājībām – raksturīgām gan konkrētam auglim, tā arī dārzeņiem. Piemēram, katrs dēmonsiko augli apēdušais vairs nevar peldēt jūras ūdenī, kas pirātiem, kuri klejo jūrās un okeānos, skan ne pārāk labi.

Spēki, kurus dod dēmoniskie augļi, ir tik dažādi, ka daudzas kaujas pārvēršas cirka priekšnesumā – pašā labākajā nozīmē. Te atradīsies gan puisis, kurš jaudīgi uzspridzina savus burbuļus, gan arī sardze, kura spējīga mazgāt cilvēkus tā, it kā tie būtu veļa. Pat galvenajam varonim Luffi ir pati muļķīgākā spēja – izstiept ķermeni. Taču, par spīti visiem aizspriedumiem, viņš izteikti atjautīgi pielieto šo spēku pret bīstamiem un vareniem jūras karotājiem.

Nesenā (priekš anime) Luffi spēka evolūcija Piektā Gira veidā tikai apstiprināja Odas tiekšanos neiet žanra iestaigātās takās un paaugstināt jautrību virs skopā patosa un pārmērīgo nopietnību. Luffi Piektais Girs izskatās neticami kruti… un vienlaicīgi muļķīgi.

Taču ne jau vienīgi ar dēmoniskiem augļiem ir dīvaina “Van Pis” pasaule. Piemēram, Luffi ceļabiedri vārdā Sandži un Zoro arī bez tiem lieliski tiek galā. Viņi iemiesojuši realitātē savus paradumus un ambīcijas ar pārdabisku paņēmienu palīdzību.

Spēju neviendabīgums ļauj “Van Pis” apiet ar līkumu sjenovu pārbagātās klišejas, kad personāža spēku var uzskaitīt un ar to pašu it kā radīt spriedzi starp nevienlīdzīgiem sāncenšiem. Atcerieties anime “Šamanis Kings”, kurā katram varonim skaitļos parādās furjeku skaits. Šeit tāda nav. Vienīgais skaitītājs “Van Pis’ā” – balva par pirāta galvu, kura atspoguļo tikai personāža ietekmi pasaulē un tās briesmas, kuras viņš rada valdībai.

Sekot Salmu cepures pirātu piedzīvojumiem neapnīk sekot – kā viņi kaitina viens otru un reaģē uz dumjiem izgājieniem. Viņi uzvedas kā īsta ģimene, kuras siltums sajūtams caur ekrānu. Apvienoti ar saviem sapņiem un bezgalīgu ticību Luffi, kurš ir spējīgs tos pārvērst realitātē, visi komandas locekļi neticami iedvesmo ar to, kā viņi atbalsta viens otru neskatoties uz visām bailēm un vājībām.

Aiz “Van Pis” personāžu šķietamās vienkāršības vienmēr atklājas viņu traģisko likteņu slāņi – kad seriāls maina toni no jautrības uz smagu drāmu, viņš to dara tik meistarīgi, ka atturēties no asarām nav iespējams. Laikam, gandrīz katrs fanāts šodien pateiks, ka aina, kurā Nami pirmo reizi patiesi lūdz palīdzību Luffi, bija tas pats brīdis, kurš parādīja viņu sirdis un piespieda stabili iemīlēt “Van Pis”. Bet komandas atvadīšanās no pirmā kuģa vispār sasit tevi druskās. Un tādu mirkļu ir ļoti daudz. Seriāls lieliski tiek galā ar ļaundaru atklāšanu: tu vai nu viņus saproti, vai nu patiesi ienīsti, tik ļoti viņi ir iedomīgi un augstprātīgi.

“Van Pis” paspēj gan izklaidēt ar neapturamu ekšenu ar jauku humoru, gan pacelt daudzumu mūsu realitātes problēmu. Zem sava spilgtā personiskā stāsta par draudzību un tiekšanos pretī sapņiem seriāls pāriet pāri karam, rasismam, eigēnikai, cenzūrai, darbam un citiem divdomīgiem momentiem. Oda iedveš pasaulei un “Van Pis” personāžiem bezgalīgu optimismu, lai nodotu to skatītājiem. Mangaka it kā saka: tu esi spējīgs uz visu.

Ar katru gadu “Van Pis” stāsts uzņem ar vien lielāku emocionālo svaru, bet fanāti paralēli varoņu piedzīvojumiem iziet veselus savas dzīves etapus. Tādēļ daudzi seriāla etapi pēc tik daudziem gadiem tiek sajusti kā sakrāli. Piemēram, kad vienā no nesenajām epizodēm beidzot parāda atmiņas par to, kā Rodžers ieradās uz Rafteli (pēdējā Grandlainas sala), anime nepalaiž garām iespēju ieslēgt melodiju no paša pirmā endinga, atgādinot par noieto ceļu un nepielūdzamo fināla tuvošanos.

“Van Pis” ekranizācija startē jau pēc trim gadiem kopš mangas palaišanas un drīzumā panāca pirmavotu. Parasti studijas tādā gadījumā iekrīt filleru jūrā, kā tas bija ar “Naruto” vai “Blič”. Taču Toei Animation izlēma ekranizēt mazāk materiāla par standarta hronometrāžu. Sanāca tas leģendārajā gliemežu tempā, kad vienas kaujas minūtes notikumi izstiepjas uz visām divdesmit ar vienu un to pašu animāciju atkārtojumu, monologu un dialogu izstiepšanu un citiem lētiem (burtiskā nozīmē) paņēmieniem.

Taisnības labad, dažus pēdējos gadus studija piesaista ar vien vairāk kreatīvus multiplikatorus, pateicoties kuriem anime kopējā kvalitāte ir būtiski augusi. Tā, kulminācijas kauja Vano zemē turpinājās PUSOTRU reālo gadu. Taču tajā nebija tik daudz kruti iestatītu momentu, ka var pievērt acis uz tik nesteidzīgu tempu.

Liktos, lēnais temps un biedējošais epizožu skaits, kurš sen jau pārsniedzis tūkstoti, varētu aizbaidīt jaunu skatītāju. Tā arī ir. Taču 2023.gada beigās notika negaidītais – uz Netflix spēles seriāla viļņa anonsēja “Van Pis” rimeiku. Pavisam jauna animatoru komanda zem studijas WIT (“Titānu uzbrukums”, “Sāga par Vinlandi”) jumta sola parādīt mīļoto piedzīvojumu vēl labākā veidā. Detaļas pagaidām nav skaidras, taču uz papīra tas skan ļoti daudzsološi. Atbrīvojusies no savām hroniskām saslimšanām, “Van Pis” var kļūt par labāko anime vēsturē. Tāpēc, ka tās pamatā jau guļ labākā manga.