Šo būvi sauc par Čūsku uzbērumu jeb Čūsku pilskalnu (Serpent Mount). Tas ir 411 metrus garš, aptuveno 7 metrus plats un tikai 1 metru augsts. Tāpēc, stāvot tam blakus, ir gandrīz neiespējami uzreiz saprast, ka tas izskatās kā neliels, garš pilskalns.

Bet, ja uz šo būvi paskatās no liela augstuma, piemēram, no augsta kalna, tad var redzēt, ka tā ir veidota čūskas formā. Bet kurš, kad un kādiem nolūkiem to ir izveidojis, joprojām praktiski nav zināms.

Čūsku pilskalns ir lielākais no visiem uzbērumiem pasaulē, kas ir izveidots dzīvnieka formā. Bez tam Čūsku pilskalna atrašanās vieta nav izvēlēta nejauši, tas atrodas ļoti tuvu senam krāterim, kas ir radies, nokrītot lielam meteorītam.

Pirmo reizi arheologi par “čūsku” sāka interesēties 19.gadsimta beigās, un tad šeit tika veikti pirmie izrakumi. Izrādījās, ka “čūska” sastāv no māla un pelnu kārtas, uz kuras bija vienmērīgi saliktas akmeņu rindas. Pēc tam šie akmeņi bija pārklāti ar augsnes slāni.

“Čūskas” mutē atrodas it kā “ola”, taču daži pētnieki uzskata, ka tā ir “Saule”, tas ir, viss pilskalns ir kādas senas astronomiskas parādības, piemēram, Saules aptumsuma, atspulgs.

Pastāv versijas, ka Čūsku pilskalnu pirms vairāk nekā 2000 gadiem uzcēla tā saucamā Adenas indiāņu kultūra vai daudz vēlākā Fort Ancient (arī indiāņu) kultūra tikai pirms tūkstoš gadiem. Bet kādam mērķim? Tas nebija apbedījumu pilskalns, tajā netika atrastas nekādas liecības par cilvēkiem. Tajā pašā laikā ap to bija izveidoti neskaitāmi daudz mazāki pilskalni, kas bija tieši apbedīšanas pilskalni.

Indiāņi uzskatīja, ka čūskas ir saistītas ar garu pasauli, tāpēc pastāv versija, ka milzīgā čūska, kas atrodas blakus apbedīšanas pilskalniem, pildīja ceļveža lomu, lai mirušais nokļūtu garu pasaulē.

Tomēr astronomiskā versija, par kuru tika ziņots iepriekš, tika uzskatīta par daudz populārāku. Tas ir ne tikai tāpēc, ka tas, iespējams, ir aptumsuma attēlojums, bet arī tāpēc, ka čūskas galva un aste ir precīzi saskaņotas ar vasaras saulgriežu saulrietu un ziemas saulgriežu saullēktu, kā arī ikgadējo ekvinokciju.

Pastāv vēl viena interesanta versija, ko savā grāmatā “Zvaigznāju pilskalni: Amerikas pamatiedzīvotāju mantojums” (Star Mounds: A Native American Heritage) ir izvirzījis pētnieks Ross Hamiltons. Tas slēpjas faktā, ka Čūskas pilskalns ir tikai daļa no milzīgā “Zemes zodiaka”, kurā ietilpst daudzi citi seno Amerikas indiāņu pilskalni.

Taču, lai pieņemtu šādu versiju, ir jātic, pa pirms tūkstošiem gadu visa Ziemeļamerikas teritorija atradās vienas civilizācijas vai civilizāciju savienības kontrolē, kas bija pietiekami attīstīta astronomiskajiem zodiaka simboliem. Tas jau ir pretrunā ar oficiālo vēsturi.

Jāpiemin arī meteorīta trieciena rezultātā radies krāteris, kuram blakus atrodas “Čūska”. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka šis krāteris rada daudzas gravitācijas un magnētiskās anomālijas, kas saskan ar to, ka apkārtnes iedzīvotāji regulāri ziņo par noslēpumainām gaismām un neparastiem laika apstākļiem.

Protams, šeit bieži redz arī NLO, taču īsta šīs apkaimes “rozīnīte” ir gigantisku cilvēku mirstīgās atliekas, kuras vietējie ciema iedzīvotāji it kā bieži esot sastapuši 19.gadsimtā. Šo milžu augums bija vismaz 2,5 metri.

1872.gadā brošūrā “Noblas, Ohaijo štats, vēsturiskā kolekcija” (Historical Collections of Noble Country, Ohaio), bija aprakstīts milzu skeletu atklājums vienā no pilskalniem, kas atradās netālu no “Čūskas”.

“Atrastas ir trīs skeletu atliekas, kuru izmērs liecina, ka dzīvē šie cilvēki bijuši vismaz 2,5 metrus gari. Ievērojama šo atlieku iezīme bija tā, ka tām bija dubultzobi gan mutes priekšpusē, gan aizmugurē, kā arī augšējā un apakšējā žoklī. Atmosfēras ietekmē šie skeleti sabruka putekļos”.

Šis nebūt nav vienīgais šāds ziņojums, kas pierakstīts Čūsku pilskalna apkārtnē, un vēl vienu 1891.gadā sagatavoja amerikāņu antropologs un profesors Frederiks Vords Patnems. Šis zinātnieks, kas atrada neparastu skeletu, pētīja un izrakumus veica vienā no attālākajiem pilskalniem.

Šis skelets bija 180 cm garš, proti, tas šķita gluži parasta auguma, bet tajos senajos laikos tāds cilvēks uz parastu cilvēku fona būtu izcēlies starp saviem cilts biedriem kā basketbolists.

Viņš šķita diezgan nobriedis vīrietis, apmēram 25 vai 30 gadus vecs, un viņa zobiem bija tāda pati dīvaina anomālija, tas ir, viņam bija dubultā zobu rinda visās žokļu pusēs. Patnems neatrada gudrības zobus, to nebija pat žokļa kaula iekšpusē.

Tas pats Pantems šajā apkaimē atklāja vairākus citus skeletus, kuru augums pārsniedza 2 metrus, un kuru galvaskausi bija divreiz lielāki par cilvēka galvaskausiem.