Kaut kur te bija tupelīte.
Taču sākumā - atgādināsim. Maziņo, vai vēl trakāk - noniecinoši - vienkāršāko vienšūnas organismu jeb eikariotu, tas ir, sastāvošu no vienas šūnas ar kodolu, valsts atklāja mums bioloģijas pasauli. Taču jau nākošais mācību grāmatas paragrāfs mums atklāja daudz interesantākas lietas - dzīvnieku valsti un augu valsti - un to, ka kaut kur ūdenī eksistē tāda infuzorija - tupelīte, skolēnu galvās nekas cits attiecībā uz vienšūņiem arī nepalika.
Un tad pēkšņi izrādījās, ka ar amēbām nekas nav tik vienkārši. Ka pats jēdziens "eikarioti" īstenībā ir atkritumu kaudze, kur zinātnieki sagāž visu bez izšķirības, kas atrodas ārpus pieņemtiem jēdzieniem, maz izpētītos vai vispār neizpētītos planētas iemītniekus.
Tikai 1990. gados sākās šīs atkritumu kaudzes pakāpeniska izgrābšana. Izrādījās, ka eikariotu valsts vienkārši neeksistē! Ka praktiski visi tās pārstāvji, kurus mēs agrāk pētījām kā vienšūņus, pieder augu, dzīvnieku un pat sēņu valstij. Precīzāk, otrādi, - citu, sarežģītāku pēc struktūras valstu (ar šo jēdzienu biologi agrāk apzīmēja hierarhiskās pakāpes augstāko rangu) pārstāvji īstenībā ir galvenā stumbra - vienšūņu - atzarojumi. Tā kā bioloģijā patlaban notiek sistematizācijas globāla pārbūve. Vienšūņu valsts ir sadalījusies un tās atsevišķās daļas tiek iekļautas jaunveidojamās supergrupās.
Bulgakova paredzējums.
Par lielāko sensāciju kļuva jaunas vienšūņu grupas atklāšana. Tā ieguva nosaukumu "Provora", tas ir, "rijīgie". Atcerieties, Mihaila Bulgakova romānu "Liktenīgās olas"? To momentu, kad profesors Persikovs ar šausmām vēro mikroskopā, kur amēbas Sarkanā stara iespaidā rijīgi aprij viena otru? Tieši tādas amēbas, kas ar apetīti sarauj gabalos savus sugas radus, arī nesen atklāja zinātnieki. Tieši viņas (amēbas, ne zinātnieki) ieguva nosaukumu - "rijīgās".
Dīvaini, ka šos vienšūņus līdz šim neviens nebija pamanījis. Kā izrādās, to ir visai daudz un tās atrodamas visur. Lai gan - nē, saldūdenī plēsēju tikpat kā nav. Toties, sālsūdenī tādu ir cik uziet. (Pirmo reizi tos atklāja aukstajos, Arktikas ūdeņos). Bija pat viedoklis, ka "plēsējas - provoras" ir kaut kas līdzīgs "svešajiem" - atnācējiem no kosmosa, tikai nesen nonākušiem uz Zemes. Kaut ticamāka ir hipotēze, ka tos palīdzēja atklāt modernāki mikroskopi.
Citi avoti.