Ir versija, ka šiem jūras laupītājiem, kurus sauca par vikingiem, normaņiem (bet Krievzemē – varjagiem), bija mēģinājums apdzīvot pašu lielāko salu uz Zemes – Grenlandi. Taču pēc dažiem gadsimtiem no vikingu civilizācijas nepalika ne pēdas.
“Cilvēki no fjorda”
Vēsturnieki uzskata, ka kareivīgās normaņu ciltis (vikingi) atšķīrās ne tikai ar to, ka apgrūtināja ar saviem neskaitāmiem uzbrukumiem viduslaiku Eiropas iedzīvotājus. Vikingu pieskaita pie pionieriem, kuri bija apguvuši Ziemeļameriku, un Normandijas dibinātājiem. Tieši varjagi, pēc dažiem datiem, pirmie izkāpa uz mūsdienu Amerikas zemes.
Tomēr visu laiku un visur pamatiedzīvotāju vidū šie klejotāji-iebrucēji tika uztverti kā pirāti vai “cilvēki no fjordiem”. Laupītāji – tā no senskandināvu valodas tiek tulkots vārds “vikingar”.
Sagūstījusies “zaļā zeme”
Jaunās ēras pirmās tūkstošgades sākumā pats “advancētākais” no skandināviem Ēriks Rudais (Eiriks Torvaldsons) rietumos no Islandes atklāja jaunas neapdzīvotas zemes. Skarbajiem norvēģu puišiem nekad iepriekš nebija priekšstata par Grenlandi, “Zaļo zemi”, kā par teritoriju, kurā viņiem bija iespēja izveidot patstāvīgu valsti. Taču šī zeme par tādu placdarmu normaņiem nekļuva.
Dažus gadsimtus, līdz XVI gadsimtam, eksistēja savrupa vikingu civilizācija viņu atklātajā Grenlandē. Bet pēc tam no skandināvu kolonijas praktiski nekādu pēdu nepalika. Eiropieši, kuri atbrauca uz šo salu XVI gadsimta beigās, neatrada tur ne skaņas no vikingu civilizācijas. Tikai pussabrukušas celtnes.
Kāpēc Grenlande kļuva tukša
Ir versija, ka vikingi sajaucās ar eskimosiem un tāpēc izzuda kā etnoss. Tomēr islandiešu ģenētiķis Gisli Palssons, kurš pirms 12 gadiem salīdzināja Grenlandes un Kanādas inuītu DNK, apgalvo, ka eiropeisko gaplagrupu tur nav. Tamlīdzīgas mijiederbības neatrada arī citi zinātnieki.
Vēsturnieks Džareds Dimonds uzskata, ka rasu sajaukšanās ar starpetnisko laulību palīdzību kā vikingu izzušanas no Grenlandes iemesls ir maz ticams: eskimosi un vikingi neizjuta īpašu vajadzību laulāto meklēšanai “malā”. Nekādu pierādījumu par skandināvu masveida iznīcināšanu sadursmju ar eskimosiem rezultātā Grenlandē tāpat noteikta nebija – mūsdienu arheologi var to apstiprināt.
Vikingu civilizācijas vēstures pētnieks Tomass Makgoverijs ir pārliecināts, ka vikingi neizturēja skarbos klimatiskos apstākļus, kuri bija izveidojušies uz salas. Bet amerikāņu biologs un antropologs Džareds Daimonds izvirzīja uzreiz vairākus iemeslus tam, kādēļ izzuda vikingu civilizācija: skandināviem bija atņemti vairāki dzīvošanas un darbošanās labumi ( piemēram, dzelzs un citi resursi); grenlandiešiem nebija iespējas noregulēt ūdens satiksmi ar citām valstīm, par cik jūras ceļi aisbergu sablīvējuma dēļ bija maz izbraucami.
Ne lopkopība, ne zemkopība vikingiem Grenlandē nesakārtojās, arheologi apstiprina šo faktu.
Zinātnieki uzskata, ka vikingi un viņu pēcteči vienkārši pakāpeniski pameta salu, par cik apdzīvojamā vide tur patstāvīgai dzīvei viņiem bija nepieņemama. Viņi apmetās dzīvošanai visā Skandināvijā, pie tam izveidojot veselas valstis. Daži mūsdienu vēsturnieki uzskata, ka arī mūsdienu Krievijas nebūtu, ja ne savā laikā Krievzemes veidošanās liktenī nepiedalītos vikingi. Taču tā nav nekas vairāk, kā versija.