Galvenais varonis Benžamēns Malosēns ir grēkāzis – viņš ir tehniskais kontrolieris veikalā, kuram jāuzņemas vaina par pārdoto preču slikto kvalitāti. Viņa mierīgo dzīvi Belvilā izjauc savādu notikumu virkne – veikalā sāk sprāgt bumbas tur, kur viņš iet garām, piesaistot aizdomu pilnus policistu un darba kolēģu skatienus. Benžamēnam kļūst ļoti svarīgi saprast, kāpēc un kā tas notiek un, galvenais, kurš viņu tik ļoti ienīst.
No franču valodas tulkojusi Agnese Kasparova. Mākslinieks Gatis Šļūka.
https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/romani/cilvekedaju-paradize.html
Kā romāns.
“No kura diennakts laika, lai es atvēlu sev stundu grāmatām? No draugiem paredzētā? Televīzijai? (…) Darbam? Kur lai rod laiku lasīšanai? (…) Tiklīdz rodas šāds jautājums, tas nozīmē, ka nav vēlēšanās. Ja tā padomā, nevienam jau nekad nav laika lasīt. Ne bērniem, ne pusaudžiem, ne pieaugušajiem. Dzīve ir mūžīgs šķērslis lasīšanai”
Šis darbs latviskā versijā ir izdots jau gandrīz 20 gadu atpakaļ, tomēr tieši šogad ietverts lasīšanas veicināšanas programmā Bērnu un Vecāku žūrija 2018 (ja nezini, kas tas ir, noteikti ieskaties lasamkoks.lv). Maza, plāna grāmatiņa, kas ar nelielu humora devu izklāsta, kā maziem bērniem nenogalināt lasītprieku un atklājēja prieku un kā atkal iemīlēt grāmatu lasīšanu, ja skola vai vecāku laika trūkums ir to tomēr “nogalinājis”.
https://laimeskaleja.wordpress.com/2018/06/24/ka-romans/
Par autoru.
Daniel Pennac (īstā vārdā Daniel Pennacchioni, dzimis 1944. gada 1. decembrī Kasablankā, Marokā) ir franču rakstnieks. Viņš saņēma Prix Renaudot 2007. gadā par savu eseju "Chagrin d'école".
Daniels Pennakioni ir ceturtais un pēdējais korsikāņu un provansiešu ģimenes dēls. Viņa tēvs bija politehniķis, kurš kļuva par koloniālās armijas virsnieku, pensijā sasniedzot ģenerāļa pakāpi, un viņa māte, mājsaimniece, bija autodidakts lasītājs. Viņa bērnība pagāja visur, kur bija viņa tēvs, Āfrikā (Džibuti, Etiopija, Alžīrija, Ekvatoriālā Āfrika), Dienvidaustrumāzijā (Indoķīna) un Francijā (ieskaitot La Colle-sur-Loup). Tēva mīlestība pret dzeju deva viņam garšu pēc grāmatām, kuras viņš ātri aprija ģimenes bibliotēkā vai skolā.
Pēc studijām Nicā viņš kļuva par skolotāju. Viņš sāka rakstīt bērniem, tostarp savu sēriju "La Saga Malaussène", kas stāsta par grēkāzi Bendžaminu Malausēnu un viņa ģimeni Belevilā, Parīzē. 1997. gada izdevumā Le Monde Pennaks paziņoja, ka Malausēna jaunākais brālis Le Petits bija Džeroma Šarina Ņujorkas detektīva Īzaka Sidela dēls.
Viņa rakstīšanas stils var būt humoristisks un izdomas pilns, piemēram, "La Saga Malaussène", vai zinātnisks, kā to pierāda eseja "Comme un roman". Viņa komikss Débauche, kas sarakstīts kopā ar Žaku Tardi, ir veltīts bezdarbam.