ils

V. Orlova raksts no žurnāla "Tehnika - molodeži", 1972, gada 1. numura.

Herbertam Velsam ir nostiprinājusies "trakāko fantāziju" autora reputācija. Viņa ideju vidū ir daudzas tādas, par kurām vēl ilgi teiks: "tīra fantastika".

Vai var nodot zināšanas mantojumā? Vai cilvēkam ir atmiņas par to, ko piedzīvojuši viņa tālie senči? Vai smaguma spēku var ekranizēt? Vai visā pasaulē kādreiz būs vienota valoda? Vai zinātne kļūs par visas cilvēces galveno nodarbošanos? Tādi ir jautājumi, kurus drosmīgi uzdod angļu rakstnieks. Pat šodien uz tiem nav iespējams atbildēt viennozīmīgi.

Pirmais H. Velsa romāns "Laika mašīna" dienas gaismu ierauga 1895. gadā, pēdējais - "Nākotnes veidols" - 1935. gadā. Tieši šajā periodā notiek jaunākā dabaszinātņu revolūcija. Neparastie atklājumi fizikā dod rakstnieka fantāzijai domu plašumu, kas nav raksturīga, piemēram, A. Robidas pareģojumiem. Taču raksturīgi, ka no interesantiem, bet lokāla mēroga pareģojumiem, Velss pāriet uz globāla rakstura problēmām: atomenerģija un tās izmantošana, Saules sistēmas planētu pētīšana, kontakti ar ārpuszsemes civilizācijām. Rakstnieks cenšas saprast zinātnes jauno lomu, kas daudzās nozarēs sāk apdzīt tehniku.

Lasīt tālāk...

ils

Pirmo, sekmīgo startu uzskaitījums. Ieskaitot startus kādas valsts teritorijā. Pirmie 20 gadi.

1942. gada 3. oktobris. V-2 ceturtais izmēģinājuma lidojums (Vācija), palaišanas vieta Peenemunde, suborbitāls lidojums, maksimālais augstums 97 km (pēc citiem datiem 85 – 90 km). Praktiski, jau kosmosā. Zemāk par Karmana līniju (100 km), taču dažreiz atzīst par pirmo lidojumu kosmosā. ASV kosmosa robeža bija pieņemta 60 jūdzes jeb 80 km.

1944. gada 20. jūnijs. V-2 MW 18014 (Vācija), palaišanas vieta Greifswalder Oie, suborbitāls lidojums, maksimālais augstums 174,6 km. Militārs, balistiskās raķetes izmēģinājums. [Informācija bez avota – t.p.]

1946. gada 10. maijs. V-2 Projekt Hermes (ASV), palaišanas vieta White Sands LC-33, suborbitāls lidojums, maksimālais augstums 112 km. Vācu trofejraķetes izmēģinājums.

1948. gada 10. oktobris. R-1 (PSRS), palaišanas vieta Kapustin Yar, suborbitāls lidojums, maksimālais augstums 100 km. Uz vācu trofejraķetes bāzes būvētas raķetes izmēģinājums.

Lasīt tālāk...

ils

Raksti no žurnāla "Tehnika - molodeži", 1988. gada 12. numura.

Jūras Čūskas sejas.

Autors Aleksandrs Potapovs.

BRIESMONIS VĀRDĀ BRUŅURUPUCIS.

„Es pamanīju milzīgu, melnu priekšmetu uz ūdens virsmas – tas likās dzīvs. Jā, tas bija nezināms radījums! Kad tas devās uz mūsu pusi, mēs abi piecēlāmies, lai labāk to saskatītu. Mūs pārņēma šaubas: briesmonis, kas lēnām kustējās uz laivas pusi, atgādināja aizvēsturisku laiku elles radījumu. Mēs stāvējām kā sastinguši un skatījāmies, kā tas tuvojas mums. Šo lopu mēs vērojām vairāk par stundu un nesapratām, kas tas tāds. Es esmu pārliecināts, ka runa var būt tikai par trešās pakāpes brālēnu kādam aizvēsturiskam briesmonim”.

Lasīt tālāk...

ils

Vladimira Grekova raksts no žurnāla "tehņika - molodeži", 1986. gada 1. numura.

Žēl, ka 1737. gada 5. jūlija agrā rītā, Baltijas jūras ziemeļu krastā neviena nebija. Tāpēc neviens nepamanīja, kā divi ceļotāji izkāpa krastā tieši pa ziemeļblāzmu, uz kuras viņi uzlēca no komētas. Vienu no viņiem sauca par Mikromegasu, viņš bija dzimis Sīriusa planētu sistēmā. Otra vārds līdz mūsu dienām nav nonācis, taču ir zināms, ka viņš bija Saturna akadēmijas sekretārs...

Jā, komētas bija ideāls transporta līdzeklis Voltēra garstāsta "Mikromegass" varoņiem. Starts no Saturna izskatījās sekojošs: ceļotāji uzlēca uz gredzeniem, pēc tam pārcēlās uz vienu no planētas pavadoņiem un "sāka pārkāpt no mēneša uz mēnesi". Par laimi blakus garām lidoja piemērota komēta. Vēl viens lēciens - un varoņi, kopā ar saviem kalpiem un zinātniskiem aparātiem jau traucas "jāšus" uz izspūrušās klejotājas! Ar aparatūra, jāsaka, ka noderēja. Citādi, no kurienes tad būtu zināms, ka Marsam ir veseli divi pavadoņi?

Voltēra garstāsts ir sarakstīts 1752. gadā. Līdz Fobosa un Deimosa atklāšanai vēl ir veseli 125 gadi...

Rubrikas: zinātne kosmoss

Lasīt tālāk...

ils

Priekšvārds tāda paša nosaukuma 21. gadsimta zinātniskās fantastikas antoloģijai. Prēmijas "Locus" un "Hugo".

Iepazīstieties: zinātniskās fantastikas ceturtā paaudze.

Pirms gada es strādāju pie grāmatas "Konstruējot bezgalību" («Engineering Infinity»), stāstu krājuma, kura uzdevums bija vispusīgu aplūkot jautājumu, kas ir zinātniskā fantastika XXI gadsimta otrajā desmitgadē. Šīs grāmatas ievadā es lietoju terminu "zinātniskās fantastikas" ceturtā paaudze" un izteicu domu, ka ZF pēc parādīšanās dienas gaismā ir izgājusi caur pieaugšanas un brieduma periodiem un tagad ir ienākusi pēcdeficīta fāzē, ko raksturo neticama daudzveidība un pilnība.

Ieviešot terminu, es vēlējos tikai pasvītrot mūsdienu zinātniskās fantastikas dziļumu un daudzveidību no vienlaikus gan lasītāju, gan autoru redzes viedokļa, kā arī parādīt tās plašumu un sistemātiskumu, kas izpaužas stilā, tēmās, anturāžā utt. Vispār, viss ir lieliski, darbs radošajā laboratorijā kūsā! Taču, kas krājums "Konstruējot bezgalību" devās uz tipogrāfiju, pienāca laiks ķerties klāt citiem projektiem, un es pēkšņi sapratu, ka termins "ceturtā paaudze" lieliski der, lai aprakstītu vēl vienu procesu, kas notiek žanrā.

Rubrikas: literatūra

Lasīt tālāk...

ils

No Karinas Meļnas raksta izdevumā "Taini Vseļennoj", 2017. gada 3. numura.

Mēs arvien vairāk tuvojamies laikmetam, kad ielas pildīs bezpilota automašīnas, tas būs ļoti ērti pasažieriem vai vienkārši auto īpašniekiem. Ievadi vai nosauc galamērķi un auto uz turieni aizved. Tev nav jāuztraucas, ne par ko. Taču viss jaunais rada jaunas problēmas.

Vadītāj, jūs esat atlaists.

Iespēja, ka nosacīti drīz tiks ieviesti bezpilota automašīnas, paredz visai rožainu perspektīvu. Roboti nenogurst, braukšanas laikā necenšas sūtīt SMS un nelieto alkoholu. Tie ņem vērā daudz vairāk faktoru, nekā pats pieredzējušākais vadītājs. Saskaņā ar iepriekšējiem aprēķiniem, bezpilota auto izmantošana jūtami samazinās satiksmes noteikumu pārkāpumu skaitu uz ceļiem. "Tesla Motors" dibinātājs Ilons Masks pat domā, ka tad, kad tiks ieviesti bezpilota auto, cilvēkiem likumdošana pat aizliegs sēsties pie stūres.

Lasīt tālāk...

ils

Vecs, taču iespējams, noderīgs krievu fantasta Georgija Gureviča raksts no žurnāla "Tehnika - molodeži", 1984. gada 12. numura.

Rakstnieks-fantasts Georgijs Josifovičs Gurevičs ir pazīstams, ne tikai ar saviem daudzajiem romāniem, garstāstiem un stāstiem. Viņa spalvai pieder arī divas literatūrzinātnieciskas grāmatas par zinātnisko fantastiku - "Fantāzijas zemes karte" (1967) un "Sarunas par zinātnisko fantastiku" (1983), kas satur sīku un vispusīgu aizraujošā žanra analīzi. [1990. gadā iznāk vēl trešā grāmata „Nākamo atklājumu loču grāmata” – t.p.]

Fantastiku, pēc visa spriežot, atšķir no "galvenās straumes" literatūras tas, ko pieņemts saukt par fantastiskām idejām. Tieši tās, tas ir, kādi priekšstati par parādībām un lietām, kuru pagaidām nav (un kuras daudzos gadījumos nav iespējamas principā), arī sastāda to karkasu, uz kura bāzes rakstnieks-fantasts būvē savus darbus. Ja nav fantastisku ideju - nav arī fantastikas.

Žurnāla redakcija palūdza G. Gureviču pastāstīt "TM" lasītājiem, kas ir fantastiskās idejas, no kurienes tās rodas, kāpēc ir vajadzīgas - gan autoram, gan ZF cienītājiem.

Rubrikas: literatūra

Lasīt tālāk...