• Par mums
  • LatCon
  • Pēdīgie čuksti
  • Lapu nosaukumi
  • Femuāru jaunumi

Lai jauka diena visiem, kas še ienākuši!

„Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrība" (LFFB) dibināta 2000. gada 15. janvārī. Pasaulē līdzīgas biedrības pastāv jau kopš 1950-tajiem gadiem. LFFB biedrus vieno aizraušanās ar fantastisko literatūru, bet tāpat ir arī spēļu fani ("Magic - The Gathering", Warhammer, RPG, Internet tīkla un e-pasta spēļu cienītāji), kino cienītāji, lomu spēļu dalībnieki, mākslinieki, mūziķi un vēl daudz kas cits.

Viss teksts
  • Nav ziņojumu ko attēlot.

Lapas nosaukumu skaidrojošā vārdnīca tiem, kam ir problēmas ko saprast.
Fotogrammas - fotogrāfijas vien ir, latviešu valodas vecvārds. Tās, kas izdalītas atsevišķā grupā un redzamas lapas augšējā malā, ir oficiālās. Burziņā var veidot savas fotogrammu galerijas.
Bibliotēka - vieta, kur glabājas iespiesti, citādi veidoti rakstu darbi grāmatu formā.
Foliants - sinonīms vārdam grāmata. Analogs.

Viss teksts
ils
"Atnācēji".
Skumja filma par pirmo kontaktu ar
citplanētiešiem. Stāsts par to, kā uz Zemes 12
vietās nolaižas ci ... Autors ils
ils
Ak šie tulkojumi
Man nekad nav paticis, ka, tulkojot
daiļliteratūru, tulkotāji izmaina varoņu
vārdus, it kā ar domu, ... Autors ils
ils
Zvaigžņu karu 7.sērija
Vakar biju uz "Zvaigžņu kariem: Spēks mostas".
Cerības attaisnoja, jo bija klasiskās
triloģijas garā ... Autors ils
mausns
Mazas pārdomas citplanētiešu un tamlīdzīgu būšanu sakarībā
Ļoti aktīvi ir sasparojušies ufologi ar savām
pārdomām un runām par kontaktiem ar
citplanētiešiem. Z ... Autors mausns
Meklēt
Rubrika: reliģija Kopā atrasti 95 ieraksti.

Gaļinas Miņņikovas raksts no izdevuma "Zagadki XX veka" 2016. gada 24. numura.

Meksikas ziemeļos Čiuaua pilsētā kāzu salonā jau 86 gadus "dzīvo" dīvains manekens vārdā La Paskualita, kas tulkojumā no spāņu valodas (pascuala) nozīmē "nāve". Kā lelle La Paskualita izskatās vairāk nekā reāla, īpaši pārsteidz tās acis, kurās skaidri ir saskatāmi kapilāri. Sieviete-nāve baltā kāzu terpā skatās tieši virsū tam, kurš apstājies pie vitrīnas, izskatoties gluži kā dzīvs cilvēks.

Parādīšanās vēsture.

1930. gada marta beigās veikala saimnieki izlika vitrīnā manekenu, kas bija tērpts modernā, pavasara kāzu tērpā, kas bija īpaši šūts jaunajai sezonai. Pirmais La Paskualitas "iznāciens" pēc efekta līdzinājās bumbas sprādzienam. Visi, kuri gāja garām salonam, nevarēja atraut skatienu no lelles. Mīļa izskata, jauna sieviete ar viegli apsārtušiem vaigiem, ar maigu ādu, īstiem matiem un sapņainu skatienu vienkārši apbūra garāmgājējus un pircējus.

Rubrikas: kreatīvs reliģija

Ilgu laiku uzskatīja, ka pati šausmīgākā no mūsu laiku pasaules reliģijām ir vudu, taču izrādījās, ka ir kaut kas šausmīgāks – tā ir senā palo reliģija, kas pēdējos gados burtiski atdzimst Kongo un Venecuēlā.

Palo reliģija, vai citādi „Kongo noteikumi”, lielā mērā ir vairāku reliģisku virzienu sintēze, kas sludina mirušo pielūgšanu un praktizē tādu melno maģiju, ar ko salīdzinot, vudu ir bērnu draiskulības. Taču, palo pirmsākumi ir nevis Kongo, bet gan Kuba un Dominikāņu Republika.

Palo reliģijas pamatā ir divas idejas: senču garu pielūgšana un ticība dabas spēkiem. Liekas, ka tā ir pilnīgi nekaitīga koncepcija, taču tā jūs pārstājat domāt, tiklīdz ieraugiet palo altāri, ko sauc „nganga”, kas pilns ar kapsētas zemi, koka nūjām (vārds „palo” spāņu valodā nozīmē „nūja”) un nesen mirušu cilvēku kauliem.

Rubrikas: reliģija

Raksts tapis Amerikā un ir par Ameriku, teksts no krievu avota, autors nav minēts.

Vai jūs esat redzējuši kā Billija Grema meita (slavena baptistu mācītāja meita - t.p.) piedalījās sarunu šovā, kas bija veltīts 11. septembra notikumiem? Uz vadītājas Džeinas Kleisones jautājumu: „Kā dievs varēja atļaut kam tādam notikt?” Anna Grema deva ļoti dziļu un izjustu atbildi.

Viņa teica: „Es ticu, ka Dievs, tāpat kā mēs, dziļi sēro par notikušo. Taču mēs jau gadiem padzenam Dievu no mūsu skolām, no mūsu valdības, no mūsu dzīves. Un es domāju, ka Dievs, esot džentlmenis, vienkārši atkāpās. Vai mēs varam no Dieva gaidīt svētību un aizsardzību, tajā pašā laikā prasot, lai Viņš mūs liek mierā?”

Rubrikas: reliģija

Ļubovas Djakovas raksts no izdevuma "Stupeņi", 2016. gada 16. numura.

Strīds par to, vai eksistē Dievs, ilgst ne vienu vien gadsimtu. Argumentus par un pret sniedz teologi, filozofi, matemātiķi, astronomi. Vēl Avicenna formulēja likumu, saskaņā ar kuru visu dzīvo ir radījis Dievs. "Ja ir pulkstenis, tad ir arī pulksteņmeistars", - britu filozofs Viljams Peilijs daudzināja XVIII gadsimtā. Viņam pievienojās citi zinātnieki: Visums ir sarežģīta, samudžināta konstrukcija - tādu nevarēja neradīt saprātīgs radītājs. Mūsu laikā diskusija par Dieva eksistenci nebeidzas un balsis, kas atbalsta Augstāko saprātu kļūst arvien vairāk.

400 lapaspuses.

Maz ir tādu zinātnieku, kurus mulsina perspektīva atdot zināšanu meklēšanai visu savu dzīvi. Zinātnieki ir cilvēki ar skeptisku prātu, viņiem ir svarīgi visu pārbaudīt, saskaitīt, izanalizēt, apdomāt. Jo lielāks brīnums, ka gan te, gan tur atskan zinātnieku balsis, sakot, ka Dievs eksistē. Kādam, lai šo faktu atzītu, paiet daži gadi, kādam - visa dzīve.

Vienradzis ir mistiska būtne, Viduslaiku romānistu izgudrojums. Tomēr kādreiz vienradzim ir eksistējis prototips, ko zinātnieki nosaukuši par elasmoteriju.

Cita lieta, ka elasmoterijs vairāk atgādina degunradzi. Arī tā svars sasniedza 5 tonnas, arī ēda šis milzīgais degunradzis vienīgi zaļbarību. Tomēr būtiska atšķirība no mūsdienu degunradžiem bija tieši viņa rags. Ja degunradža rags ir ragvielā pārvērties apmatojums, tad vienradzim rags ir no kaula.

Ilgi uzskatīja, ka vienradži ir izmiruši pirms 350 tūkstoš gadiem. Taču pavisam nesen tika atrastas labi saglabājušās vienradža tēviņa atliekas, tās izpētot, zinātnieki atklāja, ka kļūdījušies pat 10 reizes. Konkrētais dzīvnieks bija miris tikai pirms 29 tūkstoš gadiem. 

Pēdējos gados, ejot plašumā Sīrijas karam, dažādos rakstos parādās ziņas, par iespējamu Alavitu valsti, ja Sīrija sabruks, vai arī ziņas par to, ka tur valdošais diktators, Asads ir alavits. Domāju, ka būtu interesanti saprast, kas tad viņi tādi ir, tieši reizē pagadījās Marijas Rižikas raksts no izdevuma "Zagadki istoriji", 2016. gada 15. numura.

Alavitisms izplatījās Tuvajos Austrumos IX gadsimtā. Par to maz kas ir zināms, tāpēc ka tā apoloģēti rūpīgi slēpj informāciju par savu kultu. tomēr ir zināms, ka pēc skaita alaviti, kas ir tuvi musulmaņiem, sastāda apmēram 6 līdz 10% no visiem iedzīvotājiem, arī tagadējā prezidenta Bašara al-Asada dzimta ir šīs reliģijas piekritēji...

Daudzi reliģijas pētnieki uzskata alavitus par islāma šiītu sektu. kaut arī jautājums par to, pie kā pieskaitīt minēto mācību, joprojām ir atklāts. Viena vienkārša iemesla dēļ - alaviti savā reliģijā ir pārņēmuši ne tikai islāma dogmas: alavitismā skaidri redzamas kristietības un pirmsislāma ticējumu iezīmes, kas ir lielisks iemesls sunnītu un šiītu negatīvai attieksmei pret šo islāma "novirzienu". Pat liberālāk noskaņotajiem musulmaņiem ir divejāda attieksme pret alavitiem.

Rubrikas: reliģija

Borisa Ņevska raksts no žurnāla "Mir fantastiki"2016. gada marta numura. Nobeigums - bis. Iepriekšējo lasiet šeit.

Terors ir radikāls, visdažādāko ekstrēmistu darbības veids, neatkarīgi no to piederības kādai nācijai un reliģijai. Taču kaut kur no pagājušā gadsimta beigām pašu cietsirdīgāko un bīstamāko teroristu imidžs stingri nostiprinājies, raksturojot islāma fundamentālistus, kuri prasa, lai musulmaņi vienmēr seko principiem, kas likti islāma sākuma laikos. Ar ko tiek pamatota šo cietsirdīgo ekstrēmistu pārliecība? Mēģināsim to noskaidrot islāma radikālisma pagātnē un tagadnē, neapejot arī visu islāma vēsturi kopumā.

Mūsdienu islāma ienaidnieki.

Jaunradītais „kalifāts” ir kvazivalsts ar šariāta tiesvedību un cietsirdīgu politisku iestādījumu. IV adepti sadistiski nogalina gūstekņus un tos, ko uzskata par ienaidniekiem, neskatoties uz dzimumu un vecumu, oficiāli tiek atjaunota verdzība, īpaši seksuālā, reliģiskajai vajāšanai pakļauj citādi ticīgos, dedzina grāmatas un mērķtiecīgi iznīcina pasaules senos kultūras pieminekļus, jo pēc viņu uzskatiem, „pirms islāma” nebija nekas.

Rubrikas: vēsture reliģija

Borisa Ņevska raksts no žurnāla "Mir fantastiki"2016. gada marta numura. Nobeigums. Iepriekšējo lasiet šeit.

Terors ir radikāls, visdažādāko ekstrēmistu darbības veids, neatkarīgi no to piederības kādai nācijai un reliģijai. Taču kaut kur no pagājušā gadsimta beigām pašu cietsirdīgāko un bīstamāko teroristu imidžs stingri nostiprinājies, raksturojot islāma fundamentālistus, kuri prasa, lai musulmaņi vienmēr seko principiem, kas likti islāma sākuma laikos. Ar ko tiek pamatota šo cietsirdīgo ekstrēmistu pārliecība? Mēģināsim to noskaidrot islāma radikālisma pagātnē un tagadnē, neapejot arī visu islāma vēsturi kopumā.

Fantastiskais islāms.

„Islāma” fantastika kalpo par orientālās fantastikas sastāvdaļu. Sacerot stāstus Austrumu garā, Rietumu autori ilgu laiku pievērsa cītīgāku uzmanību musulmaņu mitoloģijas krāsainajai eksotikai ar uzsvaru uz „Tūkstoš un vienas nakts pasakām”. Par piemēru var atcerēties Deiva Dunkana „Stāstnieku Omāru” un Kreiga Gārdnera „Arābu naktis”. Cits variants – akcents uz reālo Austrumu vēsturi, kā Glena Kuka romānos „Uguns viņa plaukstās” un „Bez žēlastības”, kuru pamatā ir pravieša Muhameda dzīves stāsts. Protams, notika mēģinājumi uz islāma kultūras bāzes konstruēt veselu fantastisku pasauli. Pats košākais piemērs – slavenais Frenka Herberta ZF cikls „Kāpa”, kur daudz kas ir ņemts no arābu terminoloģijas, kultūras un teoloģijas. Pola Atreidesa un viņa pēcnācēju vēsturē ir daudz atsauksmju uz pravieti Muhamedu un „taisnajiem” kalifiem. Par frīmenu tautas prototipu kalpoja Sahāras musulmaņi-beduīni. Herberta ciklā ir pieminēts arī džihads – Pols Atreidess faktiski dod grūdienu starpzvaigžņu karam „par ticību”, sapņo to novērst, taču nesekmīgi. Vēl viens interesants musulmaņu nākotnes variants atrodams Donalda Mofita diloģijā „Mehāniskās debesis”, kur varoņi dzīvo galaktiskā kalifātā, kas iestidzis intrigās un cīņā par varu.

Rubrikas: vēsture reliģija

Borisa Ņevska raksts no žurnāla "Mir fantastiki"2016. gada marta numura. 1. turpinājums. iepriekšējo lasiet šeit.

Terors ir radikāls, visdažādāko ekstrēmistu darbības veids, neatkarīgi no to piederības kādai nācijai un reliģijai. Taču kaut kur no pagājušā gadsimta beigām pašu cietsirdīgāko un bīstamāko teroristu imidžs stingri nostiprinājies, raksturojot islāma fundamentālistus, kuri prasa, lai musulmaņi vienmēr seko principiem, kas likti islāma sākuma laikos. Ar ko tiek pamatota šo cietsirdīgo ekstrēmistu pārliecība? Mēģināsim to noskaidrot islāma radikālisma pagātnē un tagadnē, neapejot arī visu islāma vēsturi kopumā.

Islāma dažādās sejas.

Mūsdienu mietpilsonim par islāmu ir izveidojies viedoklis kā par kaut kādu spēku, kas uzstājas vienotā frontē. Taču tas pavisam nav tā. Islāma ekspansijas vilnim varēja būt vēl vērienīgāks raksturs, ja ne tā iekšējās pretrunas.

Rubrikas: vēsture reliģija

 Borisa Ņevska raksts no žurnāla "Mir fantastiki"2016. gada marta numura.

Terors ir radikāls, visdažādāko ekstrēmistu darbības veids, neatkarīgi no to piederības kādai nācijai un reliģijai. Taču kaut kur no pagājušā gadsimta beigām pašu cietsirdīgāko un bīstamāko teroristu imidžs stingri nostiprinājies, raksturojot islāma fundamentālistus, kuri prasa, lai musulmaņi vienmēr seko principiem, kas likti islāma sākuma laikos. Ar ko tiek pamatota šo cietsirdīgo ekstrēmistu pārliecība? Mēģināsim to noskaidrot islāma radikālisma pagātnē un tagadnē, neapejot arī visu islāma vēsturi kopumā.

Pravieša parādīšanās.

Par islāma rašanās brīdi oficiāli tiek saukts 610. gada ramadana mēnesis, kad pravietim Muhamedam parādījās eņģelis Džabrails [mūsu ticībā Gabriels - t.p.] un nodiktēja pirmos piecus Korāna ajatus (dzejoļus). Taču mēs, liksim malā notikumus no svētajām grāmatām, mēģināsim aprobežoties tikai vēsturiski dokumentētiem faktiem.

Rubrikas: vēsture reliģija

08.novembris 2015  

Kvantu lēciens garīgajā dziedniecībā – tā par savu dziedināšanas metodi ar patētisku un mazliet smieklīgu nosaukumu Dievišķās kārtības izveidošana ar garīgās iztaisnošanas palīdzību saka brīnumainās enerģijas atklājējs Pjotrs Elkunovičs. Divdesmit piecos gados Vācijā dzīvojošais ukraiņu brīnumdaris esot garīgi iztaisnojis 300 tūkstošus cilvēku, turklāt savu neparasto metodi iemācījis diviem tūkstošiem dziednieku. Viens no Elkunoviča skolniekiem ir dziednieks un pirtnieks Vilnis Lejnieks.

Žurnālista Pjotra Ļukimsona (Izraēla) raksts no izdevuma "Sekretnije materiali XX veka" 2015. gada 23. numura. Nobeigums. Iepriekšējo lasiet šeit.

Tādā veidā, daudz-maz normālu dzīvi valstī dzīvo tikai augstākie valsts ierēdņi, tie, kuri tādā vai citādā veidā ir saistīti ar naftas industriju, kā arī inteliģences pārstāvji, kuri apkalpo viņu kultūras un cita veida vajadzības. Viņi sūta savus bērnus uz labi apsargātām privātskolām, dzīvo mūsdienīgās, komfortablās mājās, var atļauties sev atpūtu ārzemēs...

Pārējie iedzīvotāji tikai nemitīgi cīnās par izdzīvošanu. Tā kā valdība nerūpējas par mūsdienīgas infrastruktūras radīšanu, vairums nigēriešu, lai apgādātu sevi ar ūdeni, ir spiesti rakt savos pagalmos akas. Kaut arī oficiāli valstī eksistē valsts medicīna, neviens ārsts nepakustinās ne pirkstu, kamēr nebūs saņēmis no pacienta attiecīgu atalgojumu. Sīkie ierēdņi atklāti izspiež kukuli par katru izziņu, tāpēc ka viņu algas ir ārkārtīgi mazas. Uz visiem valsts ceļiem atrodas policijas posteņi, kas arī prasa samaksu no katras garāmbraucošā vadītāja...

...Kādā no internetā izvietotajiem video, terorists, kurš nosauc sevi par Abu-Saadu, fiksēts momentā, kad viņš slejas virs diviem gūstā saņemtiem policistiem - musulmaņa un kristieša. Abu-Saads demonstrē XIII gadsimtā rakstītu islāma likumu kodeksu "Vienošanās grāmatu" un pasludina, ka nolēmis tikai izpildīt šīs "lielās grāmatas" priekšrakstus. Pēc tam viņš pieiet pie policista-musulmaņa un sāk... griezt nost viņa galvu. Tas neizdodas uzreiz, taču pēc dažiem mēģinājumiem galva beidzot atdalās no ķermeņa. Abu-Saads paceļ savu šausmīgo trofeju aiz matiem, demonstrē to klātesošajiem, bet pēc tam ķeras pie tādas pat "procedūras" ar otru gūstekni. Šoreiz, redzams, pateicoties iegūtai pieredzei, lieta virzās ātrāk.

Žurnālista Pjotra Ļukimsona (Izraēla) raksts no izdevuma "Sekretnije materiali XX veka" 2015. gada 23. numura.

Pats Abu-Saads tika nogalināts 2013. gada augustā, taču, ja ir vēlēšanās internetā nav grūti atrast arī citus video, kur redzams, kā viņa ieroču biedri izpilda līdzīgas lietas. Turklāt runa nav par kaujiniekiem no bēdīgi slavenās Islāma valsts (ISIL), bet par tās garīgajiem brāļiem no citas, iespējams, daudz bīstamākas teroristiskas organizācijas - "Boko haram", kas darbojas Nigērijā un 2014. gada 24. augustā ir paziņojusi par Islāma kalifāta radīšanu Āfrikā. Neskatoties uz to, ka Nigērijas armija tiek uzskatīta par vienu no pašām spēcīgākajām kontinentā, visās pēdējās kaujās ar "Boko haram" tā ir atkāpusies. Tas nozīmē, ka jaunā kalifāta robežas nepārtraukti paplašinās.

1.

Ortodoksālie ēbreji, kuri nav mierā ar oficiālo Izraēlas politiku, Rietumkrastā sākuši cīnīties par savas valsts - Jūdejas - nodibināšanu. Kā zināms, šajā Palestīnas daļā vara pieder mērenākam palestīniešu blokam, kas vēlas, lai ēbreji šīs zemes atdod viņiem pilnībā. Gazas sektors pieder kareivīgākam grupējumam.

Jehovas liecinieku viedoklis. No grāmatas "Ko patiesībā māca Bībele".

Viena no situācijām, kurās viltus reliģija var aptraipīt cilvēku, ir populāri svētki.

Populāri reliģiski un laicīgi svētki, ko mūsdienās svin daudzviet pasaulē, nav balstīti uz Bībeli. Kāda tad ir šo svētku izcelsme? Iegriežoties bibliotēkā, jūs uzziņu literatūrā varat sameklēt daudz interesantas informācijas par svētkiem, ko pieņemts svinēt sabiedrībā. Lūk, daži piemēri.

Lieldienas. Šo svētku pirmsākumi meklējami pagāniskā reliģijā. Lai gan daudzi domā, ka Lieldienās tiek pieminēta Jēzus augšāmcelšana, šo svētku ieražas nav kristīgas. Piemēram, par populāro Lieldienu zaķi Rīgā izdotajā Herdera vārdnīcā "Simboli" ir rakstīts: "Priekštats par Lieldienu zaķi, kas dēl olas, akcentē auglības simboliku".

Rubrikas: paradumi reliģija

1.

Krievu kosmonauts Genādijs Padalka kļuvis par pasaules rekordistu summārā lidojumu ilguma ziņā. Iepriekšējais rekords ir ticis pārsniegts 29. jūnijā, pulksten 02:00 pēc Maskavas dekrēta laika. Iepriekšējais rekords piederēja Sergejam Krikaļovam, 803 diennaktis 09 stundas 39 minūtes.

Pagaidām sasniegums ir neoficiāls. Kā pasaules rekordu to reģistrēs tikai tad, kad Krikaļova laiks kosmosā tika pārsniegts par 5%. Tas notiks augustā.

Genādijam Padalkam atgriešanās uz Zemes paredzēta 2015. gada 11. septembrī, tad viņš būs nolidojis 877 diennaktis

http://novosti-kosmonavtiki.ru/news/28598/

Vēsturisko notikumu hronoloģija no 168. gada pirms mūsu ēras līdz 64. gadam mūsu ērā, kas ņemta no Barbaras Tīringas tāda paša nosaukuma grāmatas. Nāves jūras jeb Kumranas tīstokļu pētniece, kas 20 gadus ir pētījusi tos un salīdzinājusi ar Evanģelijiem, radot šādu notikumu attīstības gaitu senajā Palestīnā/Izraēlā. Nobeigums. Iepriekšējo lasiet šeit.

30. gads m.ē., jūnijs.

Ūdens pārvēršanas vīnā „brīnums” – tas ir, ja līdz šim pagāni varēja tikai kristīties, tad tagad viņiem atļāva piedalīties arī svētajā maltītē ar maizi un vīnu.

30. gads m.ē., septembris.

Rubrikas: vēsture reliģija

Vēsturisko notikumu hronoloģija no 168. gada pirms mūsu ēras līdz 64. gadam mūsu ērā, kas ņemta no Barbaras Tīringas tāda paša nosaukuma grāmatas. Nāves jūras jeb Kumranas tīstokļu pētniece, kas 20 gadus ir pētījusi tos un salīdzinājusi ar Evanģelijiem, radot šādu notikumu attīstības gaitu senajā Palestīnā/Izraēlā. Sākums.

168. gads p.m.ē.

Seleikīdu valdnieks Antiohs VI Epifans uzstāda visssvētākajā jūdu templī Jeruzalemē Zeva statuju. Tas kļūst par signālu makabeju dumpim, kas pāraug cīņā par neatkarību un Seleikīdu gāšanu. Tas izdodas un makabeji kļūst par nacionālajiem varoņiem, turpmāk ieņemot pirmpriesteru amatus un kļūstot par valdniekiem (Hasmoneju dinastija), kaut arī viņi nepieder ne pie priesteru, ne valdnieku dzimtām.

Rubrikas: vēsture reliģija

07.februāris 2015  

Viens no lielākajiem pagājušā gada ieguvumiem mums bijis fiziķa Vjačeslava Kaščejeva publiskā parādīšanās. Šī temperamentīgā, azartiskā personība ir būtiski paātrinājusi sabiedrības asinsriti. Arī šajā sarunā daudz piparu – par kvantu ezoteriku, pareizajiem kristiešiem, pazemības trūkumu... Slava apgalvo – dabiski esam monstri. Par cilvēkiem mūs dara vienīgi mēģinājumi stāties tam pretī.

Rubrikas: zinātne reliģija

1.

Ut-Napištims un viņa šķirsts.

Bībeles stāsts par Noasu, kas Vispasaules plūdu laikā kopā ar ģimeni izglābās šķirstā un saglabāja dzīvības daudziem dzīvniekiem un putniem, eksistē ne tikai kristietībā. Babiloniešu un šumēru teiksmās ir analoģisks sižets, tikai Noasu tur sauc par Ut-Napištimu, bet musulmaņiem šis Bībeles personāžs pazīstams kā Nuhs. Interesanti, ka dāžadu reliģisku konfesiju svētajās grāmatās precīzi norēdīta vieta, kur Noass (krieviski - Nojs) atrada savu patvērumu - Ararata kalni.

2.

Žila Verna jahta.

<< Sākums < Iepriekšējā 1 3 4 5 > Beigas >>