• Par mums
  • LatCon
  • Pēdīgie čuksti
  • Lapu nosaukumi
  • Femuāru jaunumi

Lai jauka diena visiem, kas še ienākuši!

„Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrība" (LFFB) dibināta 2000. gada 15. janvārī. Pasaulē līdzīgas biedrības pastāv jau kopš 1950-tajiem gadiem. LFFB biedrus vieno aizraušanās ar fantastisko literatūru, bet tāpat ir arī spēļu fani ("Magic - The Gathering", Warhammer, RPG, Internet tīkla un e-pasta spēļu cienītāji), kino cienītāji, lomu spēļu dalībnieki, mākslinieki, mūziķi un vēl daudz kas cits.

Viss teksts
  • Nav ziņojumu ko attēlot.

Lapas nosaukumu skaidrojošā vārdnīca tiem, kam ir problēmas ko saprast.
Fotogrammas - fotogrāfijas vien ir, latviešu valodas vecvārds. Tās, kas izdalītas atsevišķā grupā un redzamas lapas augšējā malā, ir oficiālās. Burziņā var veidot savas fotogrammu galerijas.
Bibliotēka - vieta, kur glabājas iespiesti, citādi veidoti rakstu darbi grāmatu formā.
Foliants - sinonīms vārdam grāmata. Analogs.

Viss teksts
ils
"Atnācēji".
Skumja filma par pirmo kontaktu ar
citplanētiešiem. Stāsts par to, kā uz Zemes 12
vietās nolaižas ci ... Autors ils
ils
Ak šie tulkojumi
Man nekad nav paticis, ka, tulkojot
daiļliteratūru, tulkotāji izmaina varoņu
vārdus, it kā ar domu, ... Autors ils
ils
Zvaigžņu karu 7.sērija
Vakar biju uz "Zvaigžņu kariem: Spēks mostas".
Cerības attaisnoja, jo bija klasiskās
triloģijas garā ... Autors ils
mausns
Mazas pārdomas citplanētiešu un tamlīdzīgu būšanu sakarībā
Ļoti aktīvi ir sasparojušies ufologi ar savām
pārdomām un runām par kontaktiem ar
citplanētiešiem. Z ... Autors mausns
Meklēt
Rubrika: rakstnieki Kopā atrasti 538 ieraksti.

Неумирающее мертвое не умирает вновь, или побежимте ж в книжный за новинками русской фантастики!

...Для победительницы соревнований по магии открываются невероятные перспективы: престижная работа, достойная оплата и высокий статус...

...Я автор, пишу романы, слово — мой хлеб. Я привыкла взвешивать каждую фразу, но однажды...

...Какой же был шок, когда я оказалась в теле юной девицы, в незнакомом, хоть и придуманном мною же мире...

... Вот и ищу теперь любовь, в которую никогда не верила, в жестоком мире, где женщины не более чем твари бесправные...

...Сергей Кротов — бывший солдат Советской Армии, попавший с Афганской войны в самое пекло боев на затерянной в дальнем космосе планете Зорн...

V. Orlova raksts no žurnāla "Tehnika - molodeži", 1972, gada 1. numura.

Herbertam Velsam ir nostiprinājusies "trakāko fantāziju" autora reputācija. Viņa ideju vidū ir daudzas tādas, par kurām vēl ilgi teiks: "tīra fantastika".

Vai var nodot zināšanas mantojumā? Vai cilvēkam ir atmiņas par to, ko piedzīvojuši viņa tālie senči? Vai smaguma spēku var ekranizēt? Vai visā pasaulē kādreiz būs vienota valoda? Vai zinātne kļūs par visas cilvēces galveno nodarbošanos? Tādi ir jautājumi, kurus drosmīgi uzdod angļu rakstnieks. Pat šodien uz tiem nav iespējams atbildēt viennozīmīgi.

Pirmais H. Velsa romāns "Laika mašīna" dienas gaismu ierauga 1895. gadā, pēdējais - "Nākotnes veidols" - 1935. gadā. Tieši šajā periodā notiek jaunākā dabaszinātņu revolūcija. Neparastie atklājumi fizikā dod rakstnieka fantāzijai domu plašumu, kas nav raksturīga, piemēram, A. Robidas pareģojumiem. Taču raksturīgi, ka no interesantiem, bet lokāla mēroga pareģojumiem, Velss pāriet uz globāla rakstura problēmām: atomenerģija un tās izmantošana, Saules sistēmas planētu pētīšana, kontakti ar ārpuszsemes civilizācijām. Rakstnieks cenšas saprast zinātnes jauno lomu, kas daudzās nozarēs sāk apdzīt tehniku.

Nikolaja Karajeva kārtējais gājiens pa grāmatu veikaliem.

...Трепещут и дрожат племена, населяющие Америку, — с гор за добычей спустились племена людоедов-майя...

...Но на пути людоедов встаёт держава славов. Тех, кто свыше пятисот лет назад прибыл на эти земли по велению пророчества Прокши-ясновидца...

...Испокон веков по просторам степи ходила страшная легенда о древнем проклятии – чудовищном драконе Айдахаре... [жаль, книжка не называется "Айдахаря"]

...Мир, где наряду с людьми живут орки, эльфы и экзотические звери...

Regina Kanyu Wang ir zinātniskās fantastikas rakstniece no Šanhajas, Ķīnā. Regīna aktīvi piedalās vietējos un starptautiskajos zinātniskās fantastikas pasākumos. Viņa vada "The Shimmer Program - Chinese Science Fiction", kas popularizē ķīniešu ZF stāstus visā pasaulē. Viņas darbs ir atzīts ar Ķīnas Nebula balvām un arī ieguvis atzinību fendomā. Viņa ir līdzdibinātāja fantastikas biedrībai "SF AppleCore" un ir World Chinese Science Fiction Association (WCSFA - Pasaules Ķīniešu zinātniskās fantastikas asociācija) padomes locekle. Viņas īsais garstāsts (novella) "Of Cloud and Mist" ir ieguvis Silver Award for Best Novella of Chinese Nebula 2016. Viņas īsais stāsts "Back to Myan"

Rubrikas: rakstnieki

Jūlija Žukova dzimusi 1985.gadā, Maskavā, kur dzīvo joprojām. Viņa beigusi Maskavas Valsts universitātes filoloģijas fakultāti. Bez savas literārās darbības autore arī zīmē, aizraujas ar dažādiem rokdarbiem, ir studējusi angļu valodu un diezgan bieži ceļo. Jūlija internetā raksta arī vairākus blogus, kuros dalās ar savas dzīves interesantākajiem notikumiem un saviem zīmējumiem. Internetā viņu var atrast arī pēc pseidonīma Kikimorra.

Autore ir ļoti pazīstama ar savu fantastikas/fantāzijas žanra ciklu „Apprecēties ar problēmām”, kurā ir četras grāmatas. „Apprecēties ar problēmām” („Замуж с осложнениями” 2011), „Vispār mēs neesam vietējie” („Сами мы не местные” 2011), „Bez problēmām ģimenē neiztikt” („В семье не без подвоха” 2014), „Izglītība ir gaisma, bet dievu tāpat ir daudz!” („Ученье – свет, а богов тьма” 2014) (sanāk vārdu spēle, kas latviski īsti netulkojas). Vēl viņa ir rakstījusi fanu darbus gan krievu, gan angļu valodā, par anime seriāliem, par kuriem es neesmu interesējusies. Bet šie īsprozas darbi ar viņas popularitāti nekādi nav saistīti.

Rubrikas: rakstnieki

2017. gada 13. aprīlī Rīgas Centrālajā bibliotēkā notika rakstnieces-fantastes Lauras Dreižes mācību lekcija "No idejas līdz grāmatai", kur viņa pastāstīja par to, kā cilvēks, kurš vēlas uzrakstīt grāmatu, var to izdarīt.

Stāstot par pašas, kā rakstnieces, pieredzi, autore sanākušai publikai; divām skolēnu klasēm un vēl citiem interesentiem sākumā stāstīja, kas vispār ir fantastiskā literatūra un divi no tās pamatžanriem. Vispirms stāstot par pašas iemīļotāko fantāzijas žanru. Autore iedala fantāziju pēc ģeogrāfiskā principa. Pirmā fantāzijas darbu grupa ir darbi, kur notikumi norisinās pilnībā fantastiskā pasaulē, kurai nav nekāda piesaiste ar mūsu pasauli. Klasisks piemērs - Tolkina "Gredzenu pavēlnieks" ar tās Viduszemi. Piebildīšu, ka Tolkina paplašinātajā Visumā Viduszeme tomēr it kā uzslāņojas "pirmsplūdu" aizlaiku Eiropai. "Pavēlniekā" patiešām nekādas piesaistes ar mūsu pasauli nav. Otrais fantāzijas novirziens ir tāds, ka fantāzijas un mūsu pasaules it kā pastāv paralēli un notikumi sāk attīstīties tad, kad viens vai vairāki cilvēki no mūsu pasaules nokļūst fantāzijas zemē, kā tas notiek Lūisa "Nārnijas hronikās". Trešais novirziens jau paredz fantāzijas zemes saplūšanu ar mūsu pasauli, kad tās personāži darbojas gan tur, gan te. Protams, ka lielisks piemērs ir "Harijs Poters". Pēdējais fantāzijas novirziens ir tāds, ka darbība pilnībā notiek mūsu pasaulē. Šeit, bez šaubām, var atcerēties "Krēslas" sāgu.

Šoreiz pastāstīšu par latviešu mākslinieku Gunāru Vīndedzi (1918. 2.VIII Rīgā - 1991. 1.XI Rīgā, apglabāts Meža kapos) - karikatūristu, ilustratoru, gleznotāju un multiplikatoru. Protams, viņa laika cilvēki galvenokārt pazīst viņu kā karikatūru zīmētāju. Karikatūrai viņš pievērsies no 1944. gada. No 1957. gada ir žurnāla "Dadzis" ārštata autors, specializējies politiskās un sadzīves karikatūru jomā. Publicējies periodiskos izdevumos. Kāpēc rakstu par viņu? To pēc kāda brīža uzzināsiet.

Gunārs ir dzimis strādnieku ģimenē. 1933. beidzis Rīgas 15. pamatskolu, mācījies pie R. Sutas, no 1936. – 1938. mācījies pie A.Filkas un A.Zauera. 1931. sarakstījis un izdevis grāmatu "Nāves izpārdošana" (ar pseidonīmu Abe Albērs). 1937. – 1939. zīmējis rūpniecisku firmu reklāmas. Nav pārāk liels noslēpums, ka savu prasmi strādāt tā vai cita mākslinieka manierē 40. gados apliecināja arī Gunārs Vīndedzis, radot Kārļa Padega vai Sigismunda Vidberga veikumam radniecīgus darbus. Jāatzīst gan, ka ne vienmēr viņš tos parakstīja īsto autoru vietā. Īpaši viņš bija aizrāvies ar Kārļa Padega tušas un spalvas zīmējumu atdarināšanu. Ja ņem vērā, ka Padegs nav bijis ražīgs mākslinieks un kārotāju pēc viņa darbiem pulks ir gana liels, tad varbūt arī atmaksātos viņa darbu viltošana. Kas zina?

Šai gadījumā vēlos pastāstīt par vienu ļoti interesantu parādību mūsdienu krievu fantāzijas žanrā.

Jeļena Petrova ir dzīvojusi un joprojām dzīvo Maskavā. Viņa dzimusi 1977.gadā. Bērnībā un pusaudžu gados, paralēli vispārizglītojošai skolai, viņa apmeklējusi mākslas skolu un dažādus kursus – šūšanu un modelēšanu, datorkursus un grāmatvežu kursus. Pirmai saņemtais diploms viņai bijis sekretāres diploms. Nākamais jau kā ekonomistei. Starp sesijām viņa sevi izmēģinājusi daudzās profesijās – pastrādājusi kā sekretāre, kazino dīlere, taksometru parka dispečere, pārdevēja, un tas vēl tikai tāds – stipri nepilnīgs saraksts. Pati autore atzinusi, ka šāds profesiju kaleidoskops viņai ļāvis labāk izprast apkārtējos cilvēkus, bieži vien ne no „parādes puses”.Pēc institūta pabeigšanas Jeļena sāka strādāt par grāmatvedi, lai gan drīz vien izdomāja iegūt arī otru augstāko izglītību kā mākslas zinātniece.

Rubrikas: rakstnieki

Nadežda Kuzmina ir diezgan noslēpumaina autore, un par viņas biogrāfiju īpaši daudz ziņu nav, un tas, kas par viņu internetā atrodams, lielākoties ir viena un tā paša teksta pārpublicējums. Par dzimšanas datiem arī īstas skaidrības nav, bet tie varētu būt divdesmitā gadsimta septiņdesmitie gadi, vai sešdesmito gadu pašas beigas. Autorei nepatīk būt par publisku personu, un viņa par sevi nekur neko īpašu arī nestāsta. Bet ir zināms, ka viņa dzīvojusi un joprojām dzīvo Maskavā, ar zelta medaļu beigusi vidusskolu ar valodu novirzienu. Vienlaikus viņa mācījusies un pabeigusi arī vakarskolu pie Maskavas Aviācijas institūta ar fizikas un matemātikas novirzienu. Pēc tam pabeigusi arī Maskavas valsts universitātes vienu no dabaszinātņu fakultātēm, vēlāk strādājusi specialitātē. Nadežda Kuzmina nākusi no diezgan inteliģentas un rakstošas ģimenes – vairāki viņas tuvākie radinieki mācījušies žurnālistiku un arī strādājuši atbilstoši iegūtajai izglītībai, pat bijuši Rakstnieku savienības biedri. Tāpēc arī sarunas par un ap literatūru viņas ģimenē bijušas nozīmīga ikdienas daļa. Mājās nekad nav trūcis grāmatu, un viņa tās labprāt arī lasījusi – visas pēc kārtas. Viņas iecienītākie fantastikas autori ir Roberts Hainlains, Aizeks Azimovs, Staņislavs Lems un Raimonds Feists.

Rubrikas: rakstnieki

Savus izsmalcinātos un asos stāstus Nensija Kresa sāka publicēt jau septiņdesmito gadu vidū, no tā laika tie bieži parādās žurnālu "Asimov's Science Fiction", "The Magazine of Fantasy & Science Fiction", "Omni", SCI FICTION un citu lapaspusēs.

Viņas darbu vidū izceļas "Hugo" un "Nebula" ieguvušie "Spāņu nabagi" (Beggars in Spain), kā arī "Rīta zvanu princis" (The Prince of Morning Bells, 1981. - viņas pirmais romāns), "Zelta birzs" (The Golden Grove), "Baltās caurules" (The White Pipes), "Svešā gaisma" (An Alien Light), "Braians Rouzs" (Brian Rose), "Zvēresti un brīnumi" (Oaths & Miracles), "Stingers" *Stinger), "Maksimālā gaisma" (Maximum Light), "Krustuguns" (Crossfire), "Nekas cilvēcisks" (Nothing Hu8man) un triloģija kosmiskās operas žanrā "Iespējamais Mēness" (Probability Moon), "Iespējamā Saule" (Probality Sun) un "Iespējamais kosmoss" (Probality Space).

Rubrikas: rakstnieki

Vitālijs Bašuns ir dzimis un audzis Sanktpēterburgā (toreizējā Ļeņingradā), jaunībā bijis saistīts ar kino un teātri, bet līdz galam aktiera profesiju tā arī nav izmācījies. Toties viņš beidzis Pēterburgas universitātes psiholoģijas fakultāti. Tad vēl pusgadu mācījies programmēšanu, ar ko arī ir saistīta viņa turpmākā nodarbošanās.

Viņš pats ir kaislīgs fantāzijas un fantastikas žanra lasītājs, un tad, kad viņam aptrūkstas lasāmvielas, un, kad atrodas laiks, viņš „izklaidē” sevi rakstot tekstus. Un autors nekad nav izvirzījis mērķi kļūt par pasaules literatūras klasiķi, vai arī sākt pelnīt ar sevis uzrakstīto. Tāpat viņš atklāti pateicis saviem lasītājiem, lai no viņa negaidot nekādas īpaši sakrālas zināšanas, vai citas atklāsmes, un nemeklējot viņa darbos kādu „dziļumu vai augstumu”. Savu darbu galvenos varoņus arī viņš pats bez kādām pretenzijām sauc par Mēriju un Martiju Sjū, kā krievvalodīgajā vidē parasti mēdz apzīmēt šabloniskus un ne visai gudrus standarta mīlasstāsta personāžus.

Rubrikas: rakstnieki

Klifords Donalds Saimaks piedzima 1904. gada 3. Augustā, Milvilas pilsētā (Viskonsinas štatā) Džona Lūisa Saimaka un Mārgaretas Saimakas, dzimušas – Vaizmena (Wiseman) ģimenē. Viņa vectēvs pa tēva līniju bija pārcēlies uz ASV no Bohēmijas, viņa uzvārds bija Šimaks (Šimák).

1929. gada 13. aprīlī viņš apprec Agnesi Kačenbergu, viņiem piedzimst divi bērni – Ričards Skots un Šellija Elēna. Klifords ir studējis žurnālistiku Viskonsīnas štatā, Medisonā.

Strādājis dažādās avīzēs, līdz parakstījis kontraktu ar «Minneapolis Star and Tribune», kur strādājis no 1939. gada līdz pat aiziešanai pensijā 1976. gadā. Te no 1949. gada sākuma viņš izpilda avīzes „Minneapolis Star” ziņu nodaļas redaktora pienākumus; bet, sākot ar 1961. gadu – zinātniski-populārās sērijas «Minneapolis Tribune» koordinatora pienākumus. 

Rubrikas: rakstnieki

Olga Kuno, vīra uzvārdā Kagāna, dzimusi pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās, Maskavā. Kad viņai bija trīspadsmit gadu, ģimene pārcēlusies uz tagadējo dzīvesvietu Izraēlā. Viņa beigusi ebreju universitāti Jeruzalemē, un pēc profesijas ir lingviste. Vēlāk viņa strādāja par pasniedzēju tai pašā Jeruzalemes universitātē un arī Kalifornijā Santakrusas universitātē. Šobrīd viņa dzīvo Modīnā un pasniedz lingvistiku Ber-Ševas universitātē. Šad un tad gan viņa atgriežas Krievijā, un arī 2017.gada marta beigās viņai plānota izdevniecības „Eksmo” rīkota tikšanās ar saviem lasītājiem Maskavā.

Olga Kuno pieder pie tiem retajiem cilvēkiem, kuriem profesija vienlaikus ir arī hobijs. Lielākoties viņa raksta profesionālos rakstus, bet pa vidu tam arī dzeju un prozu. Autore uzskata sevi par ļaunatminīgu, jo viņai šķiet nepareizi aizmirst nodarīto ļaunumu, tāpat kā labo, lai nevajadzētu kāpt uz viena un tā paša grābekļa vairākas reizes. Viņa raksta ļoti ātri un ražīgi, topošo grāmatu turpinājumi internetā pieejami gandrīz vai katru dienu. Šobrīd viņa ir ļoti populāra ar milzīgi daudz cienītājiem, un viņas vārds būs atrodams daudzu topu augšgalā.

Rubrikas: rakstnieki

Indiešu rakstniece Vandana Singa ir dzimusi un uzaugusi Ņu-Deli. Jau agrā vecumā viņa sāka interesēties par mākslu un literatūru, un arī par zinātni. Katra no šīm aizrautībām nospēlēja kādu lomu Vandanas dzīvē. Bērnībā viņas dzīve paiet divu valodu literatūru - hindi un angļu - zīmē. Māte un vecmāmiņa stāsta vecis indiešu eposus "Māhābharātu" un "Ramajānu". Vienpadsmit gados viņa iepazīst zinātnisko fantastiku: Azimovu, Klārku, Bredberiju...

Pēc izglītības Vandana ir fiziķe, maģistra pakāpi viņa ieguva Indijā, Deli Universitātē. Pēc tās absolvēšanas turpināja studijas specialitātē ASV, kur ieguva fizikas doktores grādu. Kādu laiku strādāja specialitātē. Viņas zinātniski-fantastiskie stāsti pirmo reizi publicēti 2002. gadā; no 2003. gada līdz pat šim laikam viņa pasniedz fiziku Flamingemas valsts koledžā, Masačusetā. Pašlaik ar ģimeni dzīvo netālu no Bostonas, taču cer, ka ar laiku atgriezīsies dzimtenē.

Rubrikas: rakstnieki

Milēna Zavoičinskaja dzimusi pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu vidū Prāgā, militārpersonas ģimenē. Sešus bērnības gadus viņa pavadīja Ziemeļosetijā Ordžokinidzes pilsētā (šobrīd Vladikaukāza). Pēc tam pieci gadi pagāja Mongolijā – Bulgānā, Ulanbatorā un Ševi-Gobi. No 1985.gada viņa dzīvojusi Maskavā. Milēna beigusi universitāti kā ekonomists-mārketologs, un vēlāk gandrīz ieguvusi arī otru augstāko izglītību, kas gan nav pabeigta, kā angļu valodas lingvists-tulks. Arī vienīgā darba pieredze viņai ir saistīta ar specialitāti – finanšu un vērtspapīru tirgu. Par rakstnieces karjeru viņa nekad īpaši nebija domājusi, lai gan jau skolas gados rakstījusi nelielus stāstiņus par dabu un dzīvniekiem, un vidusskolas laikā viņai paticis rakstīt sacerējumus. Bet, atrodoties otrā bērna kopšanas atvaļinājumā, Milēna izlēma, ka jāatrod sev kāds vaļasprieks, kura realizācijai nav jāiet laukā no mājas. Un tā 2012.gadā internetā parādījās viņas pirmais romāns „Aleta”, kuru jau 2013.gadā izdeva.

Tātad rakstīt autore sākusi relatīvi vēlu, kas viņas darbiem noteikti ir nācis tikai par labu. Un viņa raksta nevis ar pseidonīmu, bet ar savu īsto vārdu un uzvārdu.

Rubrikas: rakstnieki

Autora "lasīšana" Nacionālajā bibliotēkā, 2017. gada 3. februārī.

Ko rakstnieks iegūst, uzrakstot grāmatu? Rakstnieks raksta par to, kas viņam ir svarīgi. Kad grāmata nonāk pie lasītāja, viņam ir iespēja pārliecināties, cik cilvēkiem liekas svarīgas arī autora domas, tad rodas sajūta, ka tu vairs neesi tāds viens. Tieši tas pats attiecas arī uz tikšanos ar citiem rakstniekiem šajā žanrā. Tu saproti, ka neesi viena tāda pati „dīvaine”. Tā ir kopības sajūta, gluži kā ģimenei. Nav tā, ka esam konkurenti, kas viens otram pārgrauzīs rīkli, lai aizskrietu otram priekšā, aizliktu priekšā kāju. Viņai apkārt ir draudzīgi kolēģi, ar kuriem vienmēr var parunāt.

Autora "lasīšana" Nacionālajā bibliotēkā, 2017. gada 3. februārī.

Viņas apzinātās dzīves laiks, sākot no bērnības, ir saistīts ar grāmatām. Liela loma tam saistījās arī ar to, ka viņa bija visai spītīga, neparko nevēlējās darīt to, kas viņai nepatika. Taču viņas māte izgudroja viltīgu gājienu: palasīs priekšā grāmatu, kamēr meita zīmēs nīsto, mājas darbā uzdoto. Izrādījās, ka šī grāmata bija "Gredzenu pavēlnieks". Tās bija pilnais teksta variants un meitene tā aizrāvās, ka pat nepamanīja, kad uzdoto bija uzzīmējusi. Viņa bija gatava kaut visai klasei zīmēt, lai tikai varētu klausīties Tolkina romānu. Tā, lasot priekšā grāmatu, meitai pildot mājas darbus, tika izlasīts viss "Gredzenu pavēlnieks" un tagad tā ir Lauras mīļākā grāmata, ko viņa pārlasa katru gadu. Kad citiem jau bija pilnīgi apnikusi šī regulārā grāmatas pārlasīšana, tika lasītas arī citas grāmatas, bet Laurai interesēja, kas varētu ar varoņiem notikt tālāk. Iemācījusies rakstīt, viņa ķērās pie "Gredzenu pavēlnieka" turpinājuma. Kaut kur vēl mājās glabājas šis viņas pirmais mēģinājums kaut ko uzrakstīt. Pēc tam nāca "apsēstība" ar Hariju Poteru. Viņa skrēja no rītiem pie pastkastītes, cerot, ka tur būs aicinājums braukt uz Cūkkārpu. Tad viņa rakstīja turpinājumus Potera piedzīvojumiem, līdz 11 gadu vecumā, pirmo reizi viņa iesāka rakstīt pati savu darbu. Viņa bija iespaidojusies no franču rakstnieces Flāvijas Bužores (Flavia Bujor), lasot un uzzinot, ka viņa pirmo grāmatu izdevusi, būdama pusaudze. Ja viņa 12 gadu vecumā var uzrakstīt grāmatu, ko pēc tam tulko kādās divdesmit valodās, kāpēc to nevar Laura? Viņa sāka rakstīt, turklāt nevis kādu īsāku stāstu, bet uzreiz - romānu. Tajā laikā viņai vēl nebija nekādu profesionālu zināšanu par rakstniecību, nezināja, kā veidot stāstījuma kompozīciju utt. Viņas idejas pašai pēc nedēļas vairs nelikās tik svaigas, tāpēc rakstīšana sākās no jauna. Tomēr tas bija ceļš līdz pirmās, īstās grāmatas sarakstīšanai. Protams, ja nebūtu bijusi laimīga sakritība, iespējams, būtu viss iegrozījies savādāk. "Pūķa dziesmu" viņa rakstīja vairākus gadus un būtu rakstījusi vēl. Viņa uzzināja par konkursu, ko tajā gadā pirmo reizi rīkoja izdevniecība "Zvaigzne ABC". Literatūras konkurss bērnu un jauniešu grāmatām sākumā likās neaizsniedzams, ko tāds skuķis no skolas sola var likt pretī droši vien jau zināmiem autoriem. Taču romāns jau bija tuvu beigām. Arī ģimene viņu pabakstīja, nekas briesmīgs taču nenotiks, ja piedalīsies. Tā nu viņa sasparojās, jo vēlēšanās ieraudzīt savu grāmatu bija liela. Viņa pabeidza grāmatu, salaboja, ievadīja tekstu datora. Laura raksta ar roku kladēs, tā viņai ir labāk, bet izdevniecības nav priecīgas, ja viņām iesniedz ar roku rakstītus darbus.

Rubrikas: rakstnieki

Džeimss Vaits piedzima 1928. gada 7. aprīlī Belfāstā (Ziemeļīrijā). Tur pat, dumpīgajā Apvienotās Karalistes provincē, viņš pabeidza sākumā sākuma, bet pēc tam vidusskolu (ar tehnisko novirzienu), pēc tam viņš sāka strādāt. Sākumā kā vienkāršs pārdevējs, tad izauga līdz vecākajam menedžerim apģērbu veikalos un šūšanas ateljē. No 1966. gada līdz 1984. gadam viņš kalpoja vietējā aviobūves firmā, galvenokārt nodarbojoties ar reklāmu.

Vaita pirmais stāsts — «Assisted Passage» — tika publicēts 1953. gadā. Taču slavu viņam, protams, atnesa darbu cikls par gigantisku kosmisko hospitāli, ciklu apvienoja viens varonis, doktors Konvejs. Tā ir ciklopisku izmēru būve kosmosā, kas sadalīta 384 „klājos”, karājas kaut kur galaktikas nomalē, un zināmā mērā pati pārstāv apdzīvotu galaktiku, tāpēc ka eksotiskākus pacientus vēl nav saticis neviens ārsts literatūras vēsturē!

Olga Gromiko ir dzimusi Ukrainā pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās. Jau bērnībā viņas ģimene pārcēlās uz Baltkrieviju, kur Olga Gromiko beidza universitāti kā mikrobiologs, un kādu brīdi pat strādāja specialitātē. Viņa arī šobrīd dzīvo Minskā, ir Baltkrievijas pilsone un raksta krievu valodā.

Olga Gromiko starp krieviski lasošajiem ir ārkārtīgi populāra autore, ar ļoti plašu cienītāju loku. Vienlaikus viņa ir arī ļoti ražīgi rakstoša autore, kura tikusi regulāri publicēta, sākot jau no 2003.gada.

Lielākoties autore rakstījusi humoristiskās fantāzijas žanrā, bet viņas spalvai pieder arī ne viens vien dzejolis, lai gan tie viņai nav īpaši populāri. Pilnu viņas darbu sarakstu nemaz neminēšu, jo tas aizņemtu pārāk daudz vietas. Bet pirmie iznākušie darbi viņai bija „Belorijas ciklā” sērijā „Ragana” („Ведьма”). Tas sastāvēja no četrām sižetiski saistītām grāmatām „Profesija: ragana” („Профессия: ведьма”), „Ragana-sargātāja” („Ведьма-хранительница”), „Virsragana” („Верховная Ведьма”), „Raganas stāsti” („Ведьмины байки”). Ar šo sēriju tematiski saistītas vēl divas grāmatas „Uzticamie ienaidnieki” („Верные враги”) un „Belorijas hronikas” („Белорские хроники”). Vēl te varētu pieskaitīt arī dažādus atsevišķus stāstus par un ap jau apskatītajiem varoņiem.

Lauru Dreiži pirmo reizi satiku tad, kad iznāca viņas pirmā grāmata „Pūķa dziesma” un šo gadu laikā pulka daudz reižu esam tikušās Rīgas Centrālās bibliotēkas organizētajos pasākumos gan bibliotēkā, gan ārpus tās.  

Šis ir vairāku literāro tikšanās reižu sarunu konspekts.        

Sāksim ar ļoti eksistenciālu jautājumu - kas Tu esi?

Es esmu tipisks dvīnis, dzīvoju pretrunās – no vienas puses man šausmīgi nepatīk cilvēku pūļi, no otras, es izbaudu klātienes tikšanās ar lasītājiem un skaļus koncertus. Man ļoti patīk negaiss, bet tajā pašā laikā, negaisa naktī es slēpjos zem segas un esmu pilnīgā panikā. Reizēm esmu ļoti klusa un nevaru no sevis ne vārdu izdabūt, tajā pašā laikā es rakstu grāmatas, runāju ar cilvēkiem un tas nemaz nav tik briesmīgi kā man agrāk likās. Es dzīvoju starp realitāti un iztēles pasaulēm. Dzīvoju grāmatās un literatūrā no agra vecuma un, pirms vēl es iemācījos lasīt, grāmatas man bija ļoti mīļas. Ģimenē tika ieaudzināts, ka grāmata – tas ir kaut kas vērtīgs un diezgan agri es sāku arī rakstīt. Viss, ko es daru – rakstu, tulkoju, rediģēju grāmatas – ir saistībā ar rakstīto vārdu. Tā ir lieta, bez kuras es savu dzīvi nevaru iedomāties un, ja man jautā: “Kāpēc tu raksti?”, es tikpat labi varu pajautāt citiem – kāpēc jūs elpojat?

Rubrikas: rakstnieki
<< Sākums < Iepriekšējā 1 3 4 5 6 7 8 9 10 > Beigas >>