• Par mums
  • LatCon
  • Pēdīgie čuksti
  • Lapu nosaukumi
  • Femuāru jaunumi

Lai jauka diena visiem, kas še ienākuši!

„Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrība" (LFFB) dibināta 2000. gada 15. janvārī. Pasaulē līdzīgas biedrības pastāv jau kopš 1950-tajiem gadiem. LFFB biedrus vieno aizraušanās ar fantastisko literatūru, bet tāpat ir arī spēļu fani ("Magic - The Gathering", Warhammer, RPG, Internet tīkla un e-pasta spēļu cienītāji), kino cienītāji, lomu spēļu dalībnieki, mākslinieki, mūziķi un vēl daudz kas cits.

Viss teksts
  • Nav ziņojumu ko attēlot.

Lapas nosaukumu skaidrojošā vārdnīca tiem, kam ir problēmas ko saprast.
Fotogrammas - fotogrāfijas vien ir, latviešu valodas vecvārds. Tās, kas izdalītas atsevišķā grupā un redzamas lapas augšējā malā, ir oficiālās. Burziņā var veidot savas fotogrammu galerijas.
Bibliotēka - vieta, kur glabājas iespiesti, citādi veidoti rakstu darbi grāmatu formā.
Foliants - sinonīms vārdam grāmata. Analogs.

Viss teksts
ils
"Atnācēji".
Skumja filma par pirmo kontaktu ar
citplanētiešiem. Stāsts par to, kā uz Zemes 12
vietās nolaižas ci ... Autors ils
ils
Ak šie tulkojumi
Man nekad nav paticis, ka, tulkojot
daiļliteratūru, tulkotāji izmaina varoņu
vārdus, it kā ar domu, ... Autors ils
ils
Zvaigžņu karu 7.sērija
Vakar biju uz "Zvaigžņu kariem: Spēks mostas".
Cerības attaisnoja, jo bija klasiskās
triloģijas garā ... Autors ils
mausns
Mazas pārdomas citplanētiešu un tamlīdzīgu būšanu sakarībā
Ļoti aktīvi ir sasparojušies ufologi ar savām
pārdomām un runām par kontaktiem ar
citplanētiešiem. Z ... Autors mausns
Meklēt
Rubrika: ievērojami cilvēki Kopā atrasti 26 ieraksti.

“Pēc ģeoloģiskām liecībām var secināt, ka Zemes un Saules sistēmas veidošanās notikusi aptuveni pirms 4,6 miljardiem gadu. Tie ir ļoti seni notikumi, un ir ļoti maz pierādījumu no tā laika.. Toties ir atklāti līdzīgi procesi pie dažādām zvaigznēm, kur novēroti planētu veidošanās procesi dažādās stadijās.. Tā ka drīzāk esmu attālinājies no idejas, ka pasauli radījis Dievs.”

(No sarunas ar LU Astronomijas institūta zinātnieku

Ilgoni Vilku radio Fit FM; žurnālā ”Republika.lv.” nr.10(55), marts, 2007)

I.Belogrīva intervija ar PSRS divkāršo varoni kosmonautu Georgiju Grečko, Krievijas TV pārraides “Šī fantastiskā pasaule” vadītāju un goda viesi VII starptautiskajā literārajā konferencē fantastikas jautājumos “Roscon – 2007” Maskavā no 22.- 25.martam.

Grečko (Георгий Михайлович Гречко; 1931. 25. maijā - 2017. 8. aprīlī) trīs reizes lidojis kosmosā (1975., 1977., 1985.), kur pavadījis kopā 134 diennaktis, 20 stundas un apmēram 33 minūtes. Vienu reizi izgājis atklātā kosmosā. Kosmonautu vienībā ieskaitīts 1968. gada maijā, kosmonautu grupā, kas gatavojās lidojumam uz Mēnesi. Tomēr pēc tam, kad amerikāņi bija sekmīgi nosēdušies uz tā, padomju programma tika izbeigta. Kosmonautu vienībā Grečko bija līdz 1986. gadam, 13 gadus viņš bija vecākais cilvēks pasaulē, kurš pabijis kosmosā (54 gadu vecumā). http://www.rbc.ru/society/08/04/2017/58e8adef9a7947d2d1030eef

Georgijs Grečko jaunībā seko savam mērķim un vēlas piedalīties raķešu būvē, tāpēc izvēlas studēt amatu, kas viņu galu galā aizved līdz Koroļova konstruktoru birojam. Grečko aprēķina raķešu lidojuma trajektorijas slavenajai padomju nesējraķetei „Semjorkai” jeb R-7. Pirmo pavadoņu un „luņņiku” sekmīgie starti ir arī viņa nopelns. Tas ir aizrautīgu cilvēku laiks, viņi dzīvo tādos apstākļos, kā mūsu laikos dzīvo „bomži”, taču tas viņiem nav galvenais. Trajektorijas rēķināja arī ar Lielo Elektronisko skaitļojamo mašīnu (LESM), valstī tāda bija viena – uz izķeršanu. Stingri limitētas minūtes. Tāpēc inženieri tur pavadīja visas diennaktis, ja nu kādam aprēķini apstājas un var iegūt papildus minūtes. Mašīna vienmēr pārkarst, tāpēc pie tās stāv ventilators un logi vaļā, arī ziemā. Cilvēkiem salst, taču naktī atrodas izeja – koridorā ir tepiķi. Naktis viņi pārguļ, ietinušies tajos.

26.novembris 2016  

Ar sevi iepazīstinot, Anita Lasmane saka: ragana, reģe, praktizējoša ezoteriķe. Gan savā darbībā, gan dzīvē viņa sevi apzinās aizvien stiprāku. Viņa uzskata, ka tā ir alga par nevairīšanos skatīties vērīgāk un redzēt vairāk, par iemācīšanos nosaukt vārdā to, kas ārpus acīm ieraugāmā.

"Ikvienam ir tiesības uz saviem tarakāniem. Diez vai vajadzētu tērēt enerģiju, cenšoties tos izdzenāt," saka Anita.

12.novembris 2016  

Zilākalna Marta, iepazinusies ar Jāni, teikusi: par dotajām spējām jāpadomā nopietni. Vecie dziednieki aiziet, jaunajiem jānāk vietā. Un tā Jānis Vanags jau trīsdesmit gadus dara, ko var. Un var dziednieks daudz.

Parasti pieņemts, ja runājam par autobraucējiem, tad runājam par vīriešiem. Ir protams, izņēmumi, arī Latvijā, taču īsts autosporta cienītājs droši vien varētu nosaukt desmitiem autobraucēju-vīriešu, starp kuriem nebūtu neviena sieviete. Tomēr tādas ir un starrp viņām pati pirmā - feancūziete Kamilla di Gasa (Madame Camille du Gast). 1901. gadā, 27.-29. jūnijā, pirmajā, starptautiskajā autorallijā Parīze - Berlīne ar trases garumu 1105 km tika reģistrēta arī sieviete, tieši minētā Kamilla. Interesanti, ka viņa 120 konkurentu vidū ieņēma 33. vietu. Pirms tam viņa jau bija pabijusi aerostata pilota lomā un lēkusi ar izpletni.

1904. gadā viņa kļust par vienīgo sievieti Francijas Automobiļu kluba biedri. Viņa ir arī Francijas dzīvnieku aizsardzības biedrības 'Société protectrice des animaux' prezidente.

Vladimira Petrova raksts no nedēļraksta "Taini XX veka", 2016. gada 33. numura.

Pārliecinātais revolucionārs, profesionāls cīnītājs ar cara režīmu, Proletkulta teorētiķis, boļševiku partijas CK loceklis, vēlāk nerimstošs Ļeņina pretinieks, kurš laikabiedrus pārsteidza ar zināšanu un talanta dziļumu - Aleksandrs Bogdanovs.

Marsiešu noslēpumi.

Filozofs, ārsts, dabaspētnieks, ekonomists un politologs, poliglots un tulkotājs, rakstnieks-fantasts, ko laikabiedri sauca par ģeniālu pareģi. Taču par savas dzīves galveno lietu zinātnieks uzskatīja pasaulē pirmā Asins pārliešanas institūta radīšanu.

Aleksandrs Aleksandrovičs Maļinovskis (vairāk pazīstams pēc sava partijas pseidonīma - Bogdanovs) piedzima 1873. gada 10. (22.) augustā, Sokolkas ciemā, Grodņas guberņā, fizikas skolotāja ģimenē. Ar zelta medaļu pabeidza klasisko ģimnāziju, pēc tam iestājās Maskavas universitātes Fizikas-matemātikas fakultātē, kur aizrāvās ar revolucionārām idejām un kļuva par pārliecinātu carisma pretinieku.

Saskaņā ar ekspertu datiem, persona, kura 2015. gada jūnijā apmeklēja Itāliju (tika iegūti matu un sviedrutauku paraugi no pirkstu nospiedumiem), - nav Vladimira Putina meitu ģenētiskais tēvs.

Putina meitu ģenētiskā materiāla paraugi bija iegūti jau agrāk, kad viņas devās ārzemju braucienos.

Arī Krievijas līdera agrāk iegūtie ģenētiskie materiāli (2007.-2008.) - nesakrīt ar tagadējiem paraugiem, respektīvi, Vladimira Putina lomu publikā tēlo nenoskaidrota persona.

14.maijs 2016  

Lūcijas Valteres vārds oficiāli reģistrētos dziednieku sarakstos nav izlasāms. Ziņas par Lūcijtanti, Valtermammu jeb dievvārdu Lūciju izkļuvušas pasaulē vienkāršākajā un senākajā informācijas izplatīšanās veidā – no mutes mutē. Un tā teju jau astoņdesmit gadu, jo dziedniece, kura spēju palīdzēt cilvēkiem atskārtusi pusaudzes vecumā, marta sākumā svinēja savu deviņdesmit piekto dzimšanas dienu.

XV gadsimts dāvāja pasaulei pārsteidzošu piemēru, cik viegli vīrišķību var pārsaukt par viltus labvēlību, spēku - par cietsirdību un par to, cik ātri varoni var pārvērst briesmonī. Šī šausmīgā pārvērtība notika ar Valahijas kņazu Vladu Drakulu.

Jekaterinas Kravcovas raksts no izdevuma "Taini XX veka", 2016. gada 24. numura.

Neatkarības ķīlnieks.

Iesauku, ar ko viņu pazīst visa pasaule, Vlads III Cepešs mantoja no tēva - Vlada II Basaraba, kas tieši viņa dzimšanas gadā iestājās Pūķa (Drakona - Drakulas) bruņinieku ordenī, ko 1408. gadā dibināja Ungārijas karalis Sigismunds I Luksemburgs, lai aizsargātos no ienaidniekiem. No XV gadsimta sākuma Osmaņu impērija nežēlīgi postīja Valahijas zemes. Osmaņi saņēma meslus naudā un pārtikā, taču pats galvenais - aizdzina gūstā mazus zēnus, lai padarītu tos par janičāriem. Valahijas kņazs negribēja tādu likteni savu padoto bērniem, taču citas izejas viņam nebija. Vēl vairāk, kādā reizē kā padevības zīmi viņam nācās sūtīt uz turku sultāna galmu arī divus paša dēlus.

Valahijas nepadevības gadījumā bērniem draudēja nāve, tā kā Vladam II nācās rīkoties saprātīgi, bet apmaiņā puisēniem vajadzēja iegūt labu izglītību un iedvest domas par Turcijas varenību. Osmaņu Portas valsts mašīna pakļāva arī daudz spēcīgākus par Valahijas zēniem. Taču mazajam Vladam izdevās izturēt, pie viena viņš iemācījās turku kara mākslu, māku domāt stratēģiski un visdažādākos paņēmienus, kā sodīt noziedzniekus. Pēdējo māku turki bija apguvuši perfekti: sodīto mocības varēja ilgt diennaktis, nāvi viņi sagaidīja kā atpestīšanu. īpaši populāra pie osmaņiem bija uzsēdināšana uz mieta, taču ar ne mazāku baudu viņi dedzināja, kāra, vārīja verdošā ūdenī, dzīviem novilka ādu, cirta galvas un locekļus. lai audzinātu kareivīgumu puisēnus spieda vērot sodīšanu un, iespējams, tieši tad Vlads iemantoja lielo cietsirdību, pat lielāku, nekā bija pieņemts tajos laikos.

Vlada Strogova raksts no izdevuma "Stupeņi", 2016. gada 8. numura.

1961. gada 12. aprīļa diena sākās Uzmorjes un Smelovkas ciemu iemītniekiem tikpat ierasti, kā katra cita darba nedēļas diena. Nē, protams, viņi dzirdēja, ka tieši šodien, trešdienā, pasaulē pirmais cilvēks uzlidoja kosmosā. taču, kur kosmoss, bet Ševčenko kolhozs atradās tepat! Tomēr izrādījās, ka blakus...

Patlaban šķērsoju ekvatoru!

Šodien jau nevienam nav noslēpums, ka par to, ka pirmais cilvēka lidojums kosmosā būs sekmīgs šaubījās pat Koroļovs. Tāpēc pirms kosmiskā kuģa starta TASS nosūtīja trīs aizzīmogotas aploksnes ar trīs dažādiem tekstiem, ko apstiprināja CK. Atvērt nācās pirmo - ar svinīgu komunikē: "Urrā! Mēs esam kosmosā!" Divas citas tūlīt pat tika iznīcinātas pēc Gagarina piezemēšanās. Šodien ir zināms, ka otrajā aploksnē bija vēršanās pie citu valstu valdībām ar lūgumu palīdzēt meklējumos - gadījumā, ja "Vostok" nokristu citas valsts teritorijā vai iegāztos okeānā. Beidzot trešā aploksne saturēja paziņojumu par kosmonauta traģisko bojā eju...

Par laimi tik trakas lietas nenotika, bet arī bez piedzīvojumiem neiztika. Bremzēšanas sistēma nostrādāja kļūdaini. Tāpēc Gagarins piezemējās nevis Baikonuras kosmodroma rajonā, bet gandrīz 3000 kilometru uz rietumiem - Saratovas apgabalā, netālu no Engelsas pilsētas. Ja gribam būt pavisam precīzi, tad viņš nosēdās uzraktā laukā starp Smelovkas un Uzmorjes ciemiem. Ar to ļoti uzbudinot vietējos iedzīvotājus.

Viņi bija pilnīgi negatavi šādam gadījumam. Kaut vai tāpēc, ka 10:55, kad Jurijs Aļeksejevičs jau vāca kopā savus oranžos izpletņus, radio - it kā reālā laika režīmā - vēl tikai raidīja: "kosmonauts virs Āfrikas ieslēdz bremzēšanas dzinēju iekārtu..." Taču no Āfrikas līdz Smelovkai pat pēc kosmiskiem mērogiem ceļš nav tuvs.

07.maijs 2016  

Dzīvības spēks un dziedinošā enerģija nav ekskluzīva prece, kas jāpērk par bargu naudu, tā ir pieejama katram, saka ārsts, pasniedzējs, cigun skolotājs Igors Kudrjavcevs. Jau vairāk nekā divdesmit gadu viņš praktizē un māca seno ķīniešu atveseļošanās mākslu cigun.

Varbūt enerģijas mums nav tieši tāpēc, ka to izlietojam nevajadzīgām aktivitātēm, iesaka aizdomāties dakteris Kudrjavcevs.

Bottom of Form

15.februāris 2015  

Laika zīmju vērotāja Viļa Bukša vārds medijos parādās bieži. Pēc senču ticējumiem un norisēm dabā viņš pareģo, vai ziema būs sniegota, kad sāksies pavasaris un vai vasara lutinās ar sauli. Zīmes dabā viņš pieraksta un salīdzina jau 40 gadu. Laika vīra tēliem bagātīgie stāstījumi ir krietni vien populārāki par sausajām meteorologu prognozēm. Un nav jau tik svarīgi, cik tie precīzi, galvenais, ka iedvesmo.

Tatjanas Guļinas raksts no izdevuma "Zapretnaja istorija", 2016. gada 4. numura.

Kā tikai laikabiedri nav saukuši šo sievieti: "pirātu karaliene", "īru briesmone", "Rokflitas ragana". Visus šos skaļos "titulus" saņēma īru pirātu vadone Greisa O'Mellija...

Īstais pirātes vārds bija Graine. Taču jau no agras jaunības viņai tika dota iesauka Granuala, kas nozīmēja "Plikgalve Graine"...

Kļuva "plikgalve" 13 gadu vecumā.

Nē, nekādas problēmas ar matiem viņa nepiedzīvoja. Par "plikgalvi" viņa kļuva trīspadsmit gadu vecumā, kad lūdzās, lai viņu vīri paņem līdzi jūrā. Viņai atbildēja, ka sievietes uz kuģa ir slikta zīme. Tad viņa paņēma šķēres un nogrieza savus matus: "Viss, tagad es esmu vīrietis!" Tēvs sāka smieties un paņēma meitiņu līdzi kuģojumā...

Pirātes tēvs bija Īrijas rietumos mītošā O'Melliju klana vadonis. Visi klana locekļi bija slaveni kā jūrasbraucēji. Vieni mazās laiviņās zvejoja piekrastē, citi lielos kuģos piegādāja uz Angliju un Skotiju īru preces: lopus, ādu, vilnu.

Bobs Egltons ir ilustrators, mākslinieks, kurš strādā zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu literatūras žanrā. No 1994. gada viņš astoņas reizes ir saņēmis Hugo prēmiju kā gada labākais profesionālais mākslinieks. Egltons dzimis 1960. gada 13. septembrī, ir arī citu prēmiju laureāts.

Egltona gleznas un zīmējumi aptver plašas tēmas: zinātnisko fantastiku, fantāziju, šausmas. Viņš zīmē kosmiskos kuģus, svešās pasaules un to iedzīvotājus, pūķus, vampīrus un citas fantastiskas radības. Savu ierosmi, nodarboties ar mākslu, viņš guva no tēva, kurš rosināja viņa interesi par grāmatām, gāja ar viņu uz muzejiem, tajā skaitā - Kosmonautikas un aeronautikas - atbalstot viņa karjeras izvēli. Tomēr mākslas koledžu viņš nepabeidza, jo uzskatīja, ka tā nav domāta viņam. Redzētie NASA kosmosa kuģu maketi viņu, vēl bērnu, pievīla. Viņš bija iedomājies, ka redzēs kaut ko tādu, kā piemēram, divdesmito un trīsdesmito gadu fantastikas mākslinieku darbos. No tā tur nebija nekā. Tāpēc savus kosmiskos kuģus viņš zīmēja pēc saviem ieskatiem, kā ļoti organiskus objektus.

Vai tiešām Jurija Gagarina lidojums beidzās - ar avārijas situāciju nosēžoties?

Ir pagājuši 55 gadi kopš pirmā cilvēka lidojuma kosmosā, taču vēl joprojām pilna informācija par to nav pieejama. Par to, kas ir zināms, stāsta Antons Pervušins savā rakstā izdevumā "Zagadki Istoriji", 2016. gada 14. numurā.

Pirms 55 gadiem, 1961. gada 12. aprīlī, lidotājs-kosmonauts Jurijs Aleksejevičs Gagarins veica pasaulē pirmo viena apgrieziena lidojumu ap Zemi kuģī "Vostok". No TASS ziņojuma mēs zinām, ka lidojums noritēja ideāli un ilga 108 minūtes. Taču pēc dokumentu atslepenošanas noskaidrojās, ka realitāte atšķiras no skaistās bildes, ko radīja propagandisti.

Pirmais cilvēka lidojums kosmosā bija ne vien ārkārtīgi sarežģīts tehnisks uzdevums. Vienlaikus radās arī sarežģīti politiska rakstura jautājumi. Kad tika plānots pirmais, pilotējamais lidojums, gandrīz uzreiz radās problēma, līdz kādai pakāpei to nāksies padarīt slepenu. Notikumam noteikti pievērsīs uzmanību visa pasaule, žurnālisti sāks uzdot jautājumus, zinātnieki prasīs detalizētu raķetes, kuģa un tā sistēmu aprakstu. Ja atteiktos dot tehniskās detaļas, tad lidojums neiegūtu pasaules atzīšanu. Ja stāstītu patiesību, tad noteikti uzpeldētu jautājums par poligona, raķetes un kuģa militāro nozīmi. PSRS tajā laikā pozicionēja sevi kā miermīlīgu valsti, kas asi iebilst pret bruņošanās sacensības pārcelšanu kosmiskajā telpā. Taču te agri vai vēlu tiks izdarīts secinājums, ka tieši Padomju Savienība ir līdere šajā nepievilcīgajā procesā.

No izdevuma "Stupeņi. Taini i zagadki", 2016. gada 6. numura. Autors Oļegs Nikolajevs. Nobeigums. iepriekšējo lasiet šeit.

Pulveris atcelts.

Tomēr daudz svarīgāka raķešu būves progresam ir Maksa Valjē praktiskā darbība. Pirmkārt, viņš ir nopietns zinātnieks un inženieris-konstruktors.

Jau 1927. gada decembrī Saksijas kalnos viņš sekmīgi izmēģina raķetoplānu modeļus ar pulvera lādiņiem. Izvietoti uz konstrukcijas, kas atgādināja kamanas, tie sasniedza ātrumu līdz 100 km/h.

Tas piesaista Frica fon Opela uzmanību. Viņš ir viens no tāda paša nosaukuma kompānijas līdzīpašniekiem. Ar viņa atbalstu Valjē ķeras pie raķešu automobiļa radīšanas. 1928. gada 12. aprīlī tas tiek parādīts publikai Riselheimas poligonā un 23. maijā „Avus” autodromā pie Berlīnes tiek uzstādīts ātruma rekords – 230 km/h.

No izdevuma "Stupeņi. Taini i zagadki", 2016. gada 6. numura. Autors Oļegs Nikolajevs.

Daži cilvēki jau traģēdijas dienā uzskatīja, ka tas ir ļauns liktenis: nāves gadījuma iespēja notikušajā sprādzienā bija niecīgi maza, taču tomēr - 1930. gada 17. maijā Makss Valjē mira. Ģeniālais raķešu tehnikas konstruktors un viens no vācu Starpplanētu sakaru biedrības dibinātājiem varēja kļūt par vienu no pirmajiem, kurš mums uzbūvētu ceļu uz kosmosu. Kaut gan vēsture nemīl konjungtīvus pieņēmumus par to, kas būtu, ja būtu - tikai atdod godu lielām personībām.

Kritiens.

Vēl skolas gados Austrijas pilsētiņā Bocenē (tagad tā ir itāļu Bolcano) Makss Valjē aizrāvās ar mehāniku un pat 1910. gadā, 15 gadu vecumā publicēja vairākus zinātniskus rakstus vietējā presē. Bez tā, vēl pirms ģimnāzijas beigām jauneklis paguva pastrādāt smalkmehānikas, lietuves uc. darbnīcās. Viņš izmēģināja sevi galvenajās strādnieku profesijās, kas nākotnē ļoti noderēja.

Nikolaja Fjodorova raksts no žurnāla "Vokrug sveta", 2016. gada 1. numura.

Slavenajam izmeklētājam no Beikerstrītas, kādu mēs to iedomājamies, bija vairāki tēvi, tajā skaitā, mākslinieks, kurš, pateicoties Holmsam, kļuva pazīstams, un tagad aizmirsts amerikāņu aktieris.

Viņš iekļuva Ginesa rekordu grāmatā, kā viens no pašiem populārākajiem visu laiku literāriem personāžiem: pēc datiem uz 2012. gadu par viņu ir tikušas uzņemtas 254 filmas (pašreiz jau vairāk!). Šerloks ekranizāciju skaita ziņā atpaliek tikai no grāfa Drakulas no cita brita, Brēma Stokera, romāna.

Pirmo reizi Šerloks Holms parādās garstāstā "Etīde purpura toņos", kas publicēts "Bitona ikgadējā Ziemassvētku izdevumā" 1887. gadā. Uz 2015. gada Ziemassvētkiem jau plānos ir īpaša pašlaik populārā britu seriāla "Šerloks" sērija. Tagad, informācijas ērā, prāts un erudīcija ir tikpat pieprasīti kā industrializācijas ēras attīstības periodā, kas apliecināja cilvēces ticību zinātnes un tehnikas spēkam. Tieši tad arī parādījās varonis, kura galvenais ierocis ir intelekts. Protams, ka XXI gadsimta Holmss atšķiras no 56 stāstu un četru garstāstu, ko sarakstījis Artūrs Konans Doils, varoņa. Taču jau savas dzīves laikā sērs Artūrs daudzas reizes brīnījās, kā mainās varonis pat tā radītājam negribot. "Vokrug sveta" izmeklēšana noskaidroja, kāds īstenībā izskatījās Šerloks Holmss.

04.oktobris 2015  

Pazīstamo pavāru Mārtiņa Sirmā un Ērika Dreibanta tālruņu numuru sarakstos viņa tiek dēvēta lakoniski, bet izsmeļoši – Meža Ilze. Viņa gardēžu un tūristu iecienītajiem Vecrīgas restorāniem sasēņo pirmos pavasara murķeļus un atrod zaķkāpostus, uzbur sārtoties sākušas meža zemenītes, savāra reibinošo vīgriežu sīrupu. Žurnāls “100 Labi Padomi” brauc iepazīties ar Meža Ilzi.

Kino specefektu meistars, itālis Karlo Rambaldi (dzimis 1925. gada 15. septembrī Vigaranoainardā, miris 2012. gada 10. augustā Lameciatermē).

Savos darbos viņš ietekmējies no Pikaso un itāļu mākslinieka Renato Gutuzo. Viņa pirmais darbs ir uguni spļaujošs pūķis itāļu filmā "Zigfrīds" (1957). Pirmā profesija viņam ir mērnieks - topogrāfs, bet no 1963. gada viņš ir mākslinieks ar pilnu slodzi. Viņš ir strādājis ar tādiem slaveniem itāļu režisoriem kā Federiko Fellini, Pjērs Paolo Pazolini, Mario Moničelli un Dario Ardžento.

<< Sākums < Iepriekšējā 1 > >>