• Par mums
  • LatCon
  • Pēdīgie čuksti
  • Lapu nosaukumi
  • Femuāru jaunumi

Lai jauka diena visiem, kas še ienākuši!

„Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrība" (LFFB) dibināta 2000. gada 15. janvārī. Pasaulē līdzīgas biedrības pastāv jau kopš 1950-tajiem gadiem. LFFB biedrus vieno aizraušanās ar fantastisko literatūru, bet tāpat ir arī spēļu fani ("Magic - The Gathering", Warhammer, RPG, Internet tīkla un e-pasta spēļu cienītāji), kino cienītāji, lomu spēļu dalībnieki, mākslinieki, mūziķi un vēl daudz kas cits.

Viss teksts
    • mausns's Avatar
    • LatCon 2017 provizorriskā programma
    • 21.aprīlis 17.00 Pasākuma atklāšanas runas 17.15 - 18.00 - 18.15 - 19.00 - Latviešu valodā iznākušās lomu spēles grāmatu "Fiasko" prezentēs Guntis Veiskats...
    • Autors mausns
    • mausns's Avatar
    • LatCon 2017
    • Šogad latCon notiks 21. un 22. aprīlī Rīgas Centrālās Bibliotēkas telpās Brrīvības ielā. Tur pat, kur pagājušo gadu. Viss notiksies piektdien un sestdien....
    • Autors mausns

Lapas nosaukumu skaidrojošā vārdnīca tiem, kam ir problēmas ko saprast.
Fotogrammas - fotogrāfijas vien ir, latviešu valodas vecvārds. Tās, kas izdalītas atsevišķā grupā un redzamas lapas augšējā malā, ir oficiālās. Burziņā var veidot savas fotogrammu galerijas.
Bibliotēka - vieta, kur glabājas iespiesti, citādi veidoti rakstu darbi grāmatu formā.
Foliants - sinonīms vārdam grāmata. Analogs.

Viss teksts
ils
"Atnācēji".
Skumja filma par pirmo kontaktu ar
citplanētiešiem. Stāsts par to, kā uz Zemes 12
vietās nolaižas ci ... Autors ils
ils
Ak šie tulkojumi
Man nekad nav paticis, ka, tulkojot
daiļliteratūru, tulkotāji izmaina varoņu
vārdus, it kā ar domu, ... Autors ils
ils
Zvaigžņu karu 7.sērija
Vakar biju uz "Zvaigžņu kariem: Spēks mostas".
Cerības attaisnoja, jo bija klasiskās
triloģijas garā ... Autors ils
mausns
Mazas pārdomas citplanētiešu un tamlīdzīgu būšanu sakarībā
Ļoti aktīvi ir sasparojušies ufologi ar savām
pārdomām un runām par kontaktiem ar
citplanētiešiem. Z ... Autors mausns
Meklēt
Rubrika: elfi Kopā atrasti 6 ieraksti.

Par pagātnes brīnišķīgām fejām un vareniem burvjiem ir sarakstītas daudzas grāmatas un stāstītas milzums leģendu. Vēstījumi par lielā Merlina piedzīvojumiem un gudrā Gendalfa gaitām nezaudē popularitāti pat mūsu progresīvajā nanotehnoloģiju laikā. Taču nevajag domāt, ka sacerējumi par pagātnes magiem un burvjiem - ir tikai aizraujoša beletristika. Daudzi seno leģendu varoņi ir atstājuši savas pēdas reālās vēstures lapaspusēs.

Jeļenas Ļakinas raksts no izdevuma "Taini XX veka", 2016. gada 50. numura.

Lamatas neuzticīgiem bruņiniekiem.

Kā piemērs var kalpot eposa par karali Artūru varones, burves Morganas liktenis. Ķeltu sāgās viņa ir leģendārā valdnieka māsa.

Jeļenas Muromcevas raksts no izdevuma "Taini XX veka", 2016. gada 21. numura.

Šie radījumi ar asām asīm, apveltīti ar gudrību un burvju spēku, gadsimtiem ilgi bija iemīļoti seno sāgu un teiksmu personāži, bet mūsu dienās ir kļuvuši par populāriem fantāzijas personāžiem. Taču, ja tic dažiem vēstures faktiem un mūsdienu liecībām, šī leģendārā tauta var būt reāla.

Spārnotie mazulīši.

Eiropas leģendas attēlo elfus kā mazus cilvēciņus, ne garākus par 80 centimetriem ar caurspīdīgiem spārniņiem, apveltītus ar maģisku spēku. Britu elfi dzīvo pazemes mītnēs zem seniem pauguriem. Lielāko daļu no sava laika viņi pavada dziedot un dejojot. Leģendas stāsta, ka gaišās mēness naktīs spārnotie sīkaliņi iznāk zemes virspusē un dejo līdz pašai rītausmai, pēc tam uz laukiem un tīrumiem zālē parādoties raksturīgas zīmes. Jāsaka, ka Lielbritānijā noslēpumainos apļus uz lauka bieži sauc par „elfu pēdām”.

Ja tic senām teiksmām, mazulīši nav nemaz tik nekaitīgi. Kaut arī viņi ienes savas „korektīvas” cilvēku dzīvē ne jau aiz ļauna prāta, bet galvenokārt sava draiskā rakstura dēļ. Tā mazie draiskuļi zog nekārtīgiem saimniekiem maizi un pienu, sliktiem ganiem burtiski no deguna priekšas aizdzen lopus, bet cilvēkam, kurš ar nepiesardzīgu vārdu elfus ir apvainojis, samudžina matus tādā murskulī, ko pēc tam izķemmēt praktiski nav iespējams. Dažreiz satrakojušies mazuļi var nozagt arī zīdaini, apmainot to ar sačokurotu kropli vai koka pagali. Taču aizsargāt mazuli no nozagšanas ir visai vienkārši – vajag tikai iesist dzelzs nagliņu šūpuļa kājā.

Cilvēkam neko labu nesola arī nejauša tikšanās ar mazo tautiņu. Labākajā gadījumā mazās radības iesaistīs nejaušo paziņu savās dejās un piespiedīs viņu lēkāt līdzi līdz rītam, bet sliktākajā – iemānīs neveiksminieku savā mītnē, kur viņš „ciemosies” vairākus gadsimtus.

Rubrikas: elfi

Iepriekšēji lasiet šeit

Darba vadītāji: Kultūras vēstures skolotāja Ilze Putniņa; LU docents Juris Vīksna.09.03.2004.Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 11.e klase

7.1 Dzīvesvieta

Šī ir neliela elfu populācija, kuru dzīvesvietu ir diezgan viegli noteikt, proti, Lapzeme, kas ir arī salavecīša māju zeme. Vienīgi uz Ziemassvētkiem tie palīdz salavecītim iznēsāt dāvanas, līdz ar to, mazliet paceļo apkārt pa pasauli.

7.2 Izskats

Ļoti īsi un apaļīgi radījumi. Ausis nav tik izteikti smailas, deguni biežāk lieli, apaļi.

Nēsā zaļas un sarkanas drēbes, zaļi sarkani svītrotas zeķes, vestītes un noteikti sarkanas cepurītes ar smailiem galiem. Mēdz nēsāt bārdas, kuras parasti ir sirmas.

7.3 Attieksme un izturēšanās

Ļoti darbīgi un čakli, draudzīgi savā starpā, labi saprotas ar dzīvniekiem, ziemeļbriežiem. Cilvēkiem rādās tikpat nelabprāt, kā visi pārējie elfi, taču pienākumi tiem liek daudz biežāk iegriezties cilvēku mītnēs, tādēļ par viņiem ir diezgan skaidra nojausma daudz plašākai cilvēku daļai.

Rubrikas: zinātne elfi
09.03.2004.Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 11.e klaseDarba vadītāji: Kultūras vēstures skolotāja Ilze Putniņa; LU docents Juris Vīksna.

Anotācija

Darba mērķis ir atklāt dažādo elfu rasu evolūciju ar filoģenētisko koku metodēm. Tāda veida metodes elfu evolūcijas atklāšanai līdz šim nav tikušas izmantotas. Elfu rases vispār ir maz pētītas saistībā viena ar otru, tās biežāk tikušas pētītas katra par sevi, neievērojot visu elfu attīstību. Tiek mēģināts atrast vienotu visu elfu senci, kāds arī līdz šim nav nedz meklēts, nedz arī atklāts nejauši.

Darbā vispirms tiek apskatītas elfu rases katra atsevišķi, lai varētu izveidot elfu īpašību tabulu, kuru varētu piemērot kādai no filoģenētisko koku metodēm.

Rubrikas: elfi

Vecajai lapai apkopojis Mārtiņš.

Labāka par elfiem tak nekā nav

Gandrīz visi elfi:

cīnās pret ļaunajiem mošķīšiem palīdz labajiem varoņiem dzīvo mežā un rūpējas par apkārtējo vidi ir vai nu ļoti skaisti vai vismaz pievilcīgi dzīvo praktiski mūžīgi lieliski prot šaut ar loku ir visnotaļ muzikāli un ciena mākslu spēj lietot maģiju labi redz tumsā prot priecāties un baudīt dzīvi
Rubrikas: elfi

1.  Literatūra.

Tā, kā literatūra ir ievērojami senāks mākslas žanrs, nekā kino vai spēles, tad sāksim tieši ar to.

Uzreiz jāatzīmē, ka pirmsākumi mūsdienu literatūrā sastopamajiem elfiem ir meklējami dažādu tautu pasakās, kur gan ar vārdu elf, alf, elv un citiem līdzīgiem skaņu sakopojumiem bieži vien tiek apzīmētas pavisam atšķirīgas lietas, pārsvarā gadījumu - ne īpaši pozitīvas. Pie mitoloģiskajiem priekšstatiem par elfiem ilgi uzkavēties šoreiz nevēlos, jo tie jau paši par sevi ir atsevišķa priekšlasījuma vērti. Lai nu kā, bet uzreiz jāatzīst, ka pirmais literatūras avots, kas mūsdienu cilvēkos izraisīja nopietnu interesi par elfiem ir JRRT "The Hobbit". Tieši šeit pirmo reizi parādās tā elfu variācija, pie kuras mēs visi esam vairāk vai mazāk pieraduši, un kas ir veidojusi lielas daļas mūsdienu cilvēku priekšstatus par elfiem, kā par lieliskiem lokšāvējiem, veikliem dzejdariem un vispār būtnēm, kam labpatīkas pavadīt laiku jautrās dziesmās un kas neatsakās no laba vīna, bet ar zināmu neuzticību izturas pret rūķiem. Elfiem rakstūrīgas smailas ausis ar nedaudz pagarinātu augšējo daļu.

Rubrikas: kino literatūra elfi