Torquemada

Mans apsveikums, kā parasti, ir gana garš, nav jauks, nesatur smaidiņus un tiek izsūtīts visiem draugiem uzreiz. Un nē, es izvēlējos savu ārzemnieku eseju netulkot. Tā, esam ar ikdienišķo daļu tikuši galā, ķeramies klāt interesantajam. Milzīgs paldies par palīdzēšanu Elīnai Brasliņai, kura paņēma manu ideju/tekstiņu un pārvērta lieliskā komiksā.

Ziemassvētki ir tās dīvainās gada dienas, kuras mani kaitina. Es saņemu smaidiņiem pārpilnus apsveikumus, „runā” sadaļa ir pilna ar visādu drazu, un mani apsveic ļaudis, kuriem visu iepriekšējo gadu ir bijis pilnīgi vienalga vai es pūstu kādā grāvī, vai nē.

Un pēdējā laikā populāri ir sūtīt dažādas tukšas un visai naivas dzīves gudrības, lielākoties, neprofesionālas un trulas. Par šo, nesen, rakstot Šuvajeva kontroldarbu, sanāca parunāties ar kursabiedriem – kas tikai pastiprināja manu uzskatu, ka dažiem cilvēkiem ziemassvētkos ir nepieciešams nevis siltums un mīlestība, bet gan trešās pakāpes apdegumi. Ja kāds studē, piemēram, medicīnu vai fiziku ir gauži normāli, ka jautājumos par attiecīgo tematu, šī cilvēka viedoklis un zināšanas ir mazliet svarīgākas par to personu viedokli, kuri doto priekšmetu neapgūst padziļināti. Neviens taču nestrīdēsies ar mediķi par to, kāda ir acs uzbūve, vai ar inženieri par to, kā darbojas iekšdedzes dzinējs, vai ne? Toties, filosofija ir tā joma, kurā visiem ir savs viedoklis. Visiem. Tikko kāds padzird, ko tu mācies, viņš sāk tev krāmēt uz galvas savus dzīves uzskatus, kuri lielākoties ir tikpat neargumentēti, sekli un bērnišķīgi, kā Paulu Koelju grāmatas, turklāt centieni argumentēt savu – akadēmiskāku - pozīciju tiek labākajā gadījumā ignorēti, ar atbildi „nu jā, bet katram taču var būt sava patiesība/filosofija/viedoklis” un sliktākajā gadījumā – uztverti, kā pārgudrības izrādīšana, cenšanās otru cilvēku aizvainot. Paldies par ugunsmetēju, Kant.

http://i35.photobucket.com/albums/d172/Golden_Magepunk/goldijam.jpg

Un tā, ziemassvētki. Es, būdams parasts Luterānis, aiziešu uz baznīcu, centīšos sakārtot domas, un, dažādu apstākļu vadīts, pavadīšu vakaru klusās, meditatīvās pārdomās, maksimāli noslēdzies no sabiedrības. Citi dosies pie ģimenēm. Pagānistiskāk noskaņoti cilvēki droši vien atpūtīsies aktīvāk. Agnostiķi/ateisti iespējams, arī pavadīs vakaru ar sev tuvajiem cilvēkiem, vai arī kārtīgi iztusēsies. Un man nav nekādu iebildumu ne pret vienu no šiem laika pavadīšanas veidiem. Jebkurā gadījumā, viens nu ir droši – nekādi pretīgi citāti no nožēlojamām grāmatelēm un personīgo domu trūkuma aktīva izrādīšana svinēšanas ietvaros nav vajadzīga nevienam. Tāpēc, varbūt šogad būsim jēgpilni un apsveiksim cilvēkus svētkos, nevis novēlēsim patīkamu nodzeršanos? Katrai lietai, ko gribam pavēstīt citiem ir sava vieta, laiks un audience. Tempus, Locus, Dramatis Personnae. Kā vēsturisko notikumu analīzē. Tukši muldot un vaidot, patiesību var pateikt tikai pārsakoties. Un tā nebūs patīkama.
Tāpēc, lai kur jūs strādātu un lai ko jūs mācītos, piedomājiet ko un kad jūs runājat, lai dažreiz arī kaut ko pateiktu – Latviešiem šis padoms ir īpaši noderīgs, jo čīkstēt mēs protam labāk par citiem, bet saņemties un arī ko izdarīt, sākt, tā teikt „dot sūdu” par kaut ko ir grūtāk. Tas dzīvē ļoti noderēs, un ja reiz jums ir svarīgs sabiedrības viedoklis, tad arī atstās labu un patīkamu iespaidu. Un varbūt, ilgtermiņā, arī palīdzēs tikt galā ar personiskajām krīzēm. Un mums nevajadzēs lietot ugunsmetēju.

Laimi un veselību jums novēlēs citi. Es novēlu jums gan šajos ziemassvētkos, gan nākošajā gadā gudrību – jo veiksmei ir tendence izbeigties.

Protestantiskā nepaklausībā,
Kristaps Resnais.

Rubrikas: sanāksmes

Komentāri  

 
#1 fqe91k0rPhyllisCaurN 2017-03-08 17:38
wh0cd843593 advair diskus online
Citēt
 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt