ils

Džeimss Vaits piedzima 1928. gada 7. aprīlī Belfāstā (Ziemeļīrijā). Tur pat, dumpīgajā Apvienotās Karalistes provincē, viņš pabeidza sākumā sākuma, bet pēc tam vidusskolu (ar tehnisko novirzienu), pēc tam viņš sāka strādāt. Sākumā kā vienkāršs pārdevējs, tad izauga līdz vecākajam menedžerim apģērbu veikalos un šūšanas ateljē. No 1966. gada līdz 1984. gadam viņš kalpoja vietējā aviobūves firmā, galvenokārt nodarbojoties ar reklāmu.

Vaita pirmais stāsts — «Assisted Passage» — tika publicēts 1953. gadā. Taču slavu viņam, protams, atnesa darbu cikls par gigantisku kosmisko hospitāli, ciklu apvienoja viens varonis, doktors Konvejs. Tā ir ciklopisku izmēru būve kosmosā, kas sadalīta 384 „klājos”, karājas kaut kur galaktikas nomalē, un zināmā mērā pati pārstāv apdzīvotu galaktiku, tāpēc ka eksotiskākus pacientus vēl nav saticis neviens ārsts literatūras vēsturē! 1

1a

Kaut arī ārstu personāls kosmiskajā hospitālī ir apbruņots ar pašu modernāko medicīnas tehniku, kas savākta no visām planētām, kam ir ar kaut ko palepoties šajā nozarē; kaut arī darbus sērijā caurvij ‘tehno-medicīnas” jautrības gars, tomēr tehnika laiku pa laikam pieviļ. Ārsti-cilvēki (un ne-cilvēki) to atļauties nevar. Tāpēc, ka no aizlaikiem un arī tālajā galaktikas nākotnē ārstēšana neaprobežojas tikai ar tehnoloģiskām operācijām. Te ir jāizmanto arī psiholoģija, un ētika, un līdzcietība – ne velti Vaita darbos tik bieži vārds „medicīna” tiek samainīts ar citu, arhaisko – „dziedināšana”. 2[2a]

„Nekaitē” – ir princips, kas der vienlaikus gan cilvēkam, gan „humānajai” mašīnai. Taču, kā bieži dzīvē gadās, tā ārstam liek priekšā izvēlēties negaidītu, paradoksālu rīcību, kad profesionāļa aukstajai loģikai jāatkāpjas, bet visu nosaka emocijas, labestība, līdzcietība... (Starp citu, Vaits bija precējies ar bijušo medmāsu!) [3a]

Rakstnieks ir pārliecināts, ja kaut kad cilvēcei priekšā nāksies risināt kontakta problēmu, tad paši efektīgākie „kontaktieri” pēc definīcijas būs nevis politiķi, bet ārsti, dziednieki, kuri seko tam pašam profesionālajam bauslim – „nekaitē”. [4] [4a]

Un vēl vienam: „ārstam, dziedinies pats”... Ne jau nejauši visu citu Vaita varoņu vidū mediķi noteikti pārsniedz vidēji statistisko kvotu: neskaitot kosmiskā hospitāļa cikla darbus, ārstiem ir svarīga loma arī agrīnajā romānā «The Secret Visitors» (1957) [5], arī «The Watch Below», un romānā par dīvainajiem „saprātīgiem kokiem” — «All Judgement Fled» (1968) [6] [6a], par kuriem rakstnieks 1972. gadā iegūst EiroCon prēmiju, un arī stāstos no krājuma «Monsters and Medics» (1977) [7]… Un laikam - nav negaidīti, ka viens no pēdējiem rakstnieka romāniem nosaukts kā programma – “Ārsts-slepkava” (1992) [8].

Cilvēku sadarbošanās ar citu kosmisko rasu pārstāvjiem ir nospiedošā vairākumā Vaita darbos. Kādi gan viņi ir dažādi – šie radījumi, ar kuriem, gribi vai negribi, bet nākas nodibināt labas un savstarpēji izdevīgas attiecības! Viņi var ne ar ko neatšķirties no Zemes cilvēkiem («The Secret Visitors»), vai arī būt ūdenī peldošas būtnes («The Watch Below»), vai elpot hloru, kā romānā «Open Prison» (1965) [9]… Taču cilvēkiem Vaita Visumā ir jāuztur miers un sadarbošanās atmosfēra ar visiem.

Vienīgais izņēmums viņa daiļradē ir citplanētieši, kas attēloti romānā «Underkill» (1979) [10] un, kas atgādina Ziemeļīrijā dzimušajiem reliģiskos fundamentālistus. Šajā drūmajā satīrā, tīri sava lielā priekšgājēja Džonatana Svifta manierē (viņš arī, ja atceraties, piedāvāja britu valdībai radikālu, īru jautājuma „galīgo risinājumu”), atnācēji uzņemas Vecās Derības Jahves-Cebaota lomu. Viņi uzskata, ka izpirkt Zemes cilvēku grēkus – konkrēti, viņu etnisko un reliģisko nesamierinātību, kas rosina asinsizliešanu un vardarbību, atrisināt var tikai pilnīgi iznīcinot šo „kaitīgo” civilizāciju!

Starp citu, šī pastāvīgā cenšanās uz miermīlību, konfliktu nogludināšanu reizēm Vaitam maisa kā rakstniekam. Viņam par katru cenu vajag, lai „viņa” galaktikā valdītu miers un labklājība, un tā kā visas problēmas, kā uzskata Vaits un viņa varoņi, ir atrisināmas, tad arī oponentus Zemes cilvēkiem rakstnieks bieži pamet vieglus. Amerikāņu kritiķis Patriks Makgvairs, analizējot Vaita daiļradi, atzīmē, ka – lai cik eksotiski ārēji (un pēc savas fizioloģijas) arī neizrādās kosmiskā hospitāļa pacienti un citplanētiešu „svešie” no citiem rakstnieka romāniem – pēc savas psiholoģijas viņi ne ar ko pēc būtības neatšķiras no Zemes iemītniekiem. Precīzāk, no Rietumu psiholoģijas nesējiem...

Būtu kļūda, uzskatīt, ka visa rakstnieka daiļrade attiecas tikai uz „ārstiem” un „kontaktiem” (kas bieži ir viens un tas pats). Piemēram, romānā «Second Ending» (1962) [11] roboti no jauna cenšas radīt cilvēku – dabiski, pēc sava ģīmja un līdzības! Viens no labākajiem Vaita romāniem, «The Watch Below» (1966) [12], vēsta par dīvainu Zemes koloniju, kas gandrīz simts gadus mīt okeāna dibenā Otrā pasaules kara laikā nogremdētā tankkuģī. Toreiz tukšā, hermētiskā naftas tankā izglābušies trīs vīrieši un divas sievietes ir izdzīvojuši, spējuši sakārtot dzīvi un radīt pēcnācējus. Viņi ir pat spējuši nekļūt par mežoņiem, saglabāt kultūras pārmantojamību, turklāt panākuši to visai savdabīgi: pārstāstot viens otram kādreiz lasītās grāmatas! Viens no pirmajiem „zemūdens kolonistiem” ir paspējis iepazīties pat ar samērā jaunu literatūras žanru — science fiction — un aizrautīgi pārstāsta citiem „Doka” Smita piedzīvojumus [Viņš bija populārs amerikāņu rakstnieks-fantasts pirms 2. pasaules kara – t.p.], pat nezinot, ka viņa pēcnācējiem ceturtajā paaudzē pašiem vajadzēs stāties kontaktos ar citplanētiešiem. Tāpēc kā piedevu pirmajai sižeta līnijai, Vaits sacer arī otru. „Ūdenī peldošie” citas augsti attīstītas civilizācijas pārstāvji savos, iespējams, jaunas mājvietas meklējumos saviem radiniekiem nejauši uzduras Zemei, ko plaši klāj okeāni. Protams, ka vispirms viņi nodibina sakarus ar ieslēgto koloniju... Tie ir divi, paralēli, it kā savstarpēji nesaistīti stāsti – Zemes cilvēku izdzīvošana viņu zemūdens „kamerā” un jaunu vidi meklējoši citplanētieši –, kas finālā organiski „savienojas”.

Citā romānā — «The Dream Millenium» (1974) [13] [13a] — zvaigžņu „šķirsta” pasažieri lielu ceļa daļu pavada anabiozē. Lai nekļūtu par mežoņiem, viņi miegā turpina uzņemt zināšanu faktus par Zemes vēsturi. Pēdējā šajā gadījumā visdrīzāk ir „mitoloģija”, jo guļošos apmeklējušie tēli īstenībā ir Junga arhetipi („kolektīvās bezapziņas” izpausmes)....

Pēdējos savas dzīves gadus Vaits nodzīvoja Ziemeļīrijas pilsētiņā Portstjuartā, lepni nesot titulu – Īrijas Nacionālās Zinātniskās fantastikas asociācijas Patrona („aizbildņa”) nosaukumu. Un turpināja rakstīt, kaut arī bija iegājis astoņdesmitajā desmitgadē... Acīmredzami, tāpēc ka pret savas dzīves darbu izturējās tāpat, kā īsts ārsts: tas nav peļņas avots, ne dienests, taču drīzāk – pienākums, aicinājums. „Pacientu” viņam pietika: mūsu ciniskajā, neprātīgajā un nodevīgajā laikmetā nemazinās pieprasījums pēc tādiem kā Vaits – pēc psihoterapeitiem, dziedniekiem, dvēseļu ārstniekiem. Pietiek mums arī blēžu un nekrietneļu, taču viņš pie tādiem nepieder. Viņš ārstē pa īstam.

Rakstnieks mira 1999. gada 23. augustā.

[Cik zinu, arī internetā neko neatradu, tad Vaits latviešu valodā nav tulkots, toties visa plaši pārstāvēts krievu tulkojumos, jau padomju laikā, jo atbilda tā laika oficiālajai ideoloģijai, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi – t.p.] [14] 151617[18]

Mājaslapa.

http://www.sectorgeneral.com/

[19] [20]

Cits apraksts.

http://humag.co/features/james-white

Apspriest forumā

Pievienots: 2 nedēļas 16 stundas atpakaļ Autors: ils #8854
ils's Avatar
Patiešām, tas bija labs rakstnieks. Laba humora fantastika nav nemaz tik bieži sastopama.
Pievienots: 2 nedēļas 19 stundas atpakaļ Autors: Erma #8853
Erma's Avatar
Jā, tas tiešām pasen, bet es atceros, ka šīs grāmatas izlasīju, viena pat ir man mājās. Vienkārši iestaigāju Nacionālās bibliotēkas katalogā pārliecināties, vai atceros pareizi, un cerībā, ka varbūt tomēr iztulkojuši vēl ko. Ozrādās, ka nav gan. Žēl, man patika.
Pievienots: 2 nedēļas 3 dienas atpakaļ Autors: ils #8841
ils's Avatar
Paldies, par informāciju! Internetā neatradu un 90. gados būšu palaidis garām.
Pievienots: 2 nedēļas 3 dienas atpakaļ Autors: Erma #8839
Erma's Avatar
Vispār jau Vaits ir tulkots latviski - "Cietuma planēta" (1991) un "Kosmiskais hospitālis" (1996). Abas divas bija paplānas grāmatiņas mīkstajos vākos, tādēļ tagad jāmeklē vai nu privātajās bibliotēkās, vai Nacionālajā bibliotēkā. Citur vairs neatradu. Nacionālās bibliotēkas katalogā pat ir atrodamas.
Līdzīgi raksti :

» Troņu spēles pusaudžiem

Bottom of FormLai arī apsolīju pats sev, ka grāmatu triloģijas vairs nelasīšu, pateicoties literatūras blogeru pozitīvajām atsauksmēm, sāku lasīt jaunu triloģiju, kura, cerams, noturēs manu uzmanību līdz trešās grāmatas beigām....

» Gajs Gevriels Kejs. Fjonavaras gobelēni._1

Priekšvārdi un autora pēcvārds no 20 gadu jubilejas izdevuma. Послесловие к 20-му юбилейному изданиюМногое можно было бы сказать по случаю юбилейного издания. В...

» Vērts iepazīt. Aļģis Budris (Algis Budrys).

Lai gan amerikāņu Lietuvas izcelsmes rakstnieks Alģirdas Jonas Budris (Algis Budrys, 1931-2008) tiek uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem autoriem šī žanra pasaulē, Lietuvā par viņu ziņu gandrīz nav. Saskaņā ar rakstnieka...

» Dens Simonss. Ne tikai "Hiperions"

Dens Simonss ir dzimis Peorijā, Ilinoisas štatā, 1948. gada 4. aprīlī. Audzis nelielās Vidējo Rietumu pilsētiņās, tajā skaitā arī Braimfīldā (Ilinoisa), kas vēlāk kļūst par prototipu viņa izdomātajai Ilmhevenai no viņa...

» Vērts iepazīt. Gajs Gevriels Kejs (Guy Gavriel Kay)

Kanādiešu rakstnieks Gajs Gevriels Kejs ir dzimis Veiburnā, Saskačevānā, 1954. gada 7. novembrī. Rakstnieka tēvs - Semjuels Kejs - ķirurgs, māte - Sibilla (Birsteina) Keja. Viņam ir divi brāļi - Džefrijs un Karols, advokāts un...