ils 1. sākuma periods (1785.-1918.g.)

- Jāatzīmē, ka aviācija Latvijas teritorijā pastāvēja sen pirms Latvijas valsts izveides. Ari pasaulē aviacijas sākumi ir jāmeklē tieši šinī periodā, no tā var secināt, ka latvieši savā attīstībā neatpalika no pasaules tendencēm. Tā kā 20.gs. sākumā aviācija bija modes lieta, tad arī daudzi latvieši par to ļoti interesējās. Visā Krievijas imperijā aviācija bija visattīstītākā Baltijas reģionā. Riga sākumā pat bija Krievijas imperijas aviācijas metropole. Izveidojās Rigas Studentu gaisa kugniecibas un lidojumu tehniskā biedriba, ar kuras paīdzibu daudzi nākotnes aviatori būveja savus pirmos balansplanierus. Rigā notika aviācijas izstādes, lidmašīnu demonstrējumi - tas bija iemesls aviacijas popularitātei. Sākoties pirmajam pasaules karam, latviešu aviācijas pionieri brīvprātīgi pieteicās dienēt Krievijas impērijas gaisa spēkos, kur apmēram dienēja 100 latviešu, dienests bija lieliska iespēja aizstāvēt tēvzemi un iemacīties lidot.

1785.g. Pirmie mēģinājumi iekarot gaisa telpu bija E. Johansona Bīnemaņa veiktie lidojumi ar paškonstruētu gaisa balonu.

1903.g. 17.dec brāļu Raitu lidmašīna ar mehānisku dzinēju paceļas gaisā, kaut tas arī nenotiek Latvijā, šis notikums veicināja interesi par aviaciju latviešos, kā rezultatā:

1909.g. Fridriha Candera vadība tika nodibināta Rīgas Studentu gaisa kuģniecības un lidojumu tehniskā biedība;

1910.g. Latvijā notiek pirmie lidojumi ar motorlidmašīnu, Kalepa rupnīcā "Motors" sāk ražot lidmašīnu motorus, "Baltijas krievu vagonu rūpnica" izveido gaisa kuģniecības nodaļu, kas sāk ražot lidmašīnas.

Kā lielākos šā laika aviatorus var minēt:

€ E. Johansons Bīnemanis - sākot ar 1785.g lidojumi ar gaisa balonu

€ Teodors Kaleps - izveidoja lidmašīnu motoru rūpnīcu Rigā

€ Kārlis Skaubītis - konstruējis gaisa balonu, izpletni, kara lidotājs

€ Frīdrihs Candars - starpplanētu lidojumu pētnieks

€ P. Ābrams, K.Vīziņš - izgatavoja planieri, kara lidotāji

€ E. Pulpe - tā laika inteliģentākais aviators, kara lidotājs

€ Rūdolfs Celms - kara lidotājs, apbalvots ar Jura krustu.

€ Jānis Šūmanis - kara lidotājs

€ Oļģerts Teteris - kara lidotājs, apbalvots ar četriem Jura krustiem.

€ Kristaps Henrijs Cīrulis - kara lidotājs

€ A. Rozentāls - konstruējis savu motorlidmšīnu, kara lidotājs

€ Jēzups Baško - kara lidotājs

€ Jānis Steglavs - skārdnieks, lidmašīnu konstruktors

LATVIJAS AVIĀCIJAS VĒSTURE

SATURS:

1. DAŽI PIRMIE.

2. LATVIJAS KARA AVIĀCIJA.

3. SATIKSMES AVIĀCIJA.

4. LATVIJAS AVIO RŪPNIECĪBA.

5. LATVIJAS KARA AVIĀCIJA KARADARBĪBĀ.

6. LATVIEŠU PILOTI 2. PASAULES KARA LAIKĀ.

7. AVIĀCIJA PADOMJU OKUPĀCIJĀ.

8. LATVIJAS AVIĀCIJA MŪSDIENĀS.

9. AVIĀCIJAS NOZĪME.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA:

"LATVIJAS AVIĀCIJA UN TĀS PIONIERI"-KĀRLIS IRBĪTIS(1997.g.) "GAISA IEKAROŠANA"-(1933.g.)

"LATVIJAS KARA AVIĀCIJAI 75"

JURIĀNA BAŠKO(ĢENERĀĻA JEZUPA BAŠKO DĒLS) LIECĪBAS.

SANDRAS SUBOTAS DIPLOMDARBS.

REFERĀTU RAKSTĪJA:

ROBERTS ANDREJEVS(1999.g.)

1. DAŽI PIRMIE.

Līdz ar 20.gs. un tā tehniskajiem jauninājumiem, pasaulē viena no interesantākajām tēmām bija aviācija. Daudzus jauniešu prātus saistīja planieru būve un gaisa iekarošana. Aviācija bija kļuvusi par modes lietu. Daudzās pilsētās notika lidmašīnu paraugdemonstrējumi, kas piesaistīja milzīgus skatītāju pūļus. Viens bija skaidrs, aviācija atklāja jaunu ēru cilvēces attīstībā. Daudzi latviešu jaunekļi vēlējās kļūt par gaisa iekarotājiem, sākumā būvējot planierus, veiksmīgi vai ne pārāk, un vēlāk paši veiksmīgākie dienēja Krievijas impērijas Gaisa spēkos, cīnoties ar pretinieku pirmā pasaules kara laikā. Krievijas impērijas Gaisa spēkos apmēram dienēja 100 latviešu, dienests bija lieliska iespēja aizstāvēt tēvzemi un iemācīties lidot. Izveidojoties Latvijas valstij viņi kļuva par jaunās Latvijas Gaisa spēku lidotājiem, dodot lielu ieguldījumu aviācijas attīstībai ar savām zināšanām un pieredzi. Šeit ir daži labākie no viņiem, kā arī daži notikumi, kas veicināja daudzus pievērsties aviācijai:

· E.Johansons Bīnemanis 1785.g. Kurzemē sekmīgi divas reizes demonstrēja pacelšanos gaisa balonā.

· 1910.g. 1.martā T. Kaleps rīko izstādi, izstādīdams savu tikko nopirkto brāļu Raitu tipa lidmašīnu, skatītāju daudzuma dēļ tika sarīkota atkārtota izstāde, kā arī tika rīkotas lekcijas par aviāciju.

· Pirmie lidojumi Rīgā lidmašīnai ar motoru:

ü 1910.g. 6. Jūlijā pirmais lidojums Latvijā lidaparātam ar motoru(pilots A.Kuzminskis, ilgums:56 sekundes).

ü 1911.g. 5. Martā pilots A. Kuzminskis nolido ar "Bleriot 9" 1 minūti un 50 sekundes, augstums 25 metri.

ü 1911.g. 6. Martā pilots V.Smits ar "Sommer" nolido 3 minūtes,44 sekundes, augstums 80 metri.

ü 1911.g. 10. Martā pilots V.Smits nolido ar "Sommer" 9 minūtes, 37 sekundes, augstums 170 metri.

· Kārlis Skaubītis - konstruējis gaisa balonu, veicis 13 lēcienus ar paškonstruētu izpletni. Dienējis Krievijas impērijas Gaisa spēkos pirmā pasaules kara laikā, līdz Latvijas valsts izveidošanai, kļuva par vienu no pirmajiem Latvijas militārajiem lidotājiem. Gāja bojā negadījumā, pārbaudot lidmašīnu.

· Fridrihs Candars - pētījis starpplanētu lidojumu iespējamību un izstrādājis tādas idejas, kā - daudzpakāpju raķetes, kurai pēdējā pakāpe būtu ar spārniem, alumīnija pulvera degvielu, saules bateriju izmantošanu kosmosa kuģos - kuras tiek realizētas tikai mūsdienās. Pēdējos pētījumus veicis Maskavā, kļuvis par vienu no ievērojamākajiem PSRS raķešu un kosmosa tehnoloģiju speciālistiem.

· P. Ābrams, K.Vīziņš un Treibergs izgatavoja planieri un veica vairākus veiksmīgus lidojumus. Abi kļuva par Krievijas impērijas Gaisa spēku lidotājiem 1.pasaules karā. Tūlīt pēc Latvijas neatkarības iegūšanas dezertēja ar lidmašīnu, tādejādi Latvija ieguva vēl vienu lidmašīnu.

· E. Pulpe - studējis gaisa kuģniecību Maskavā un Francijā Sorbonnā. Uzbūvējis motorlidmašīnu un 1910.g. veicis vairākus lidojumus. Sākoties pirmajam pasaules karam, iestājās Francijas Gaisa spēkos, par drosmi kaujas laukā saņēmis medaļu "Medaille Militaire" un "Croix de Guerre avec Palms", kā arī četras reizes pieminēts militārajā žurnālā "Citatoin D'Armee". Diemžēl varonīgā gaisa kaujā krita, un Latvija zaudēja savu visinteliģentāko un daudzsološāko aviatoru.

· Rūdolfs Celms - jaunībā konstruējis divplākšņu planierus; dienējis Krievijas impērijas Gaisa spēkos pirmā pasaules kara laikā, apbalvots ar Jura krustu; dienējis Latvijas Gaisa spēkos, vēlāk strādājis aviācijas sabiedrībā "Lufthansa".

· Jānis Šūmanis - veicis vairākus lidojumus ar paškonstruētu planieri; dienējis Krievijas impērijas Gaisa spēkos pirmā pasaules kara laikā; pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, atgriezās Latvijā, kļūdams par rakstnieku.

· Oļģerts Teteris - studiju laikā konstruējis planieri; dienējis Krievijas impērijas Gaisa spēkos pirmā pasaules kara laikā, izcīnījis sešas uzvaras. Tika apbalvot ar četriem Sv. Jura krustiem, taču diemžēl kara laukā krita.

· Kristaps Henrijs Cīrulis - izstrādāja personīgo motorlidmašīnu bez Gaisakuģniecības un lidošanas tehnikas biedrības atbalsta. Kara laikā dienējis Krievijas impērijas Gaisa spēkos, pēc revolūcijas devās uz ASV.

· A. Rozentāls - mācoties vidusskolā uzbūvē planieri un veica daudzus lidojumus. Pēc diviem gadiem uzbūvēja motorlidmašīnu, lai uzbūvētu šo lidmašīnu viņš ņēma aizdevumu bankā, kuru nespēja atdot, tādēļ viņam to konfiscēja. Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas Gaisa spēkos, taču diemžēl atgriežoties no kaujas uzdevuma gāja bojā.

· Jānis Steglavs- skārdnieks un cauruļu meistars, kurš aizrāvās ar aviāciju. Uzzinājis par izsludināto konkursu par labāko kara lidmašīnas projektu, izstrādāja vairākus divplākšņus, kuriem bija viņa profesijai raksturīgās īpatnības, divplāksnis Pēterburgas izstādē izsauca lielu ažiotāžu, jo tajā bija izmatotas daudzi neredzēti dzels konstrukciju risinājumi, turklāt tā bija pati ātrākā un tās maksimālais ātrums bija 130k/h, kas šim laikam viennozīmīgi bija milzīgs sasniegums.

2. Latvijas kara aviācija.

Latvijas kara aviācija sāka veidoties līdz ar trīs latviešu pilotu - Jānis Priedītis, Voldemārs Jakubovs un Narciss Puškelis - dezertēšanu savos "Nierport" tipa iznīcinātājos no Krievijas impērijas Gaisa spēkiem 1919.g. maijā. 1919.gada 7. jūnijā A. Valleikam tika uzdots sākt veidot Latvijas armijas Aviācijas grupu (Latvijas kara Aviācijas dibināšanas diena). Divu nedēļu laikā pieteicās četrpadsmit pieredzējuši virsnieki un vēl 95 apakšvirsnieki, kā arī privātie lidotāji un lidmašīnu tehniķi. Taču viņiem nebija nevienas lidmašīnas. Tika izdomāts un realizēts viltīgs plāns tehniskās bāzes iegūšanai - vācu liellaiva, kurā bija četras lidmašīnas un kura tika sūtīta uz fronti, tika novirzīta uz Spilves lidlauku. Saniknotie vācieši pieprasīja lidmašīnas nekavējoties atgriezt, taču sabiedroto militārā misija atļāva divas lidmašīnas paturēt, tā Latvija ieguva savas pirmās lidmašīnas - "NIEUPORT 24"un "SOPWITH STRTTER 1 ½". Šīm lidmašīnām bija nepieciešams nopietns remonts, tādēļ tikai 1919.g. 5. augustā tika veikts pirmais Latvijas armijas aviācijas lidojums. Pirmais kaujas lidojums notika šā paša gada 26. un 27. augustā, kur ar lidmašīnām "Sopwith" un "Nierport" tika nomestas 19 bumbas uz militāriem objektiem padomju frontē. Tanī pašā laikā dezertēja vēl viens pilots, atlidodams ar savu lidmašīnu. Tika izveidota otra aviācijas grupa, kurām 1919. g. 30. septembrī apvienojoties izveidojās Latvijas aviācijas parks, kuru vadīja leitnants Rūdolfs Drillis. Tā kā situācija valstī bija nestabila un bija pieteikušies dienestā ap 400 cilvēku, Drillis dienestā izvēlējās tikai pilotus un citus speciālistus. Ātri tika noorganizētas darbnīcas un abas lidmašīnas "Nierport" un "Sopwith" sāka izlūklidojumus virs pretinieka Bermonta Avālova pozīcijām. Pozīciju fotouzņēmumus nodeva sabiedroto flotei, kas savukārt bombardēja pretinieka pozīcijas. Tādejādi precīzas Angļu kuģu uguns atbalstīti, 3. novembrī latvieši īsā laikā atspieda pretinieku, līdz tas izklīda. Pretiniekam atkāpjoties, tika atrastas ap 30 lidmašīnu, no kurām astoņas iekļāva Aviācijas parkā. 1919.g. angļi nodeva Aviācijas parkam septiņus "Sopwith Camel" iznīcinātājus un trīs "Sopwith Struter 1 ½". Turklāt 1920.g. parku papildināja vēl divi Krievijā dezertējuši piloti ar savām lidmašīnām. Līdz pamiera noslēgšanai ar Padomju Savienību nedaudzās Latvijas kara aviācijas lidmašīnas izdarīja 69 kaujas lidojumus ar kopējo ilgumu 101 stunda. Diemžēl šī bija pēdējā un vienīgā kaujas operācija, kurā piedalījās Latvijas kara aviācija. 1921.g.martā aviācijas parku likvidēja un tā vietā izveidoja Aviācijas divizionu F. Zutes un pulkveža J. Baško vadībā. Tika izveidota aviācijas skola un notika nopietna jauno pilotu un mehāniķu sagatavošana. 1924.g. Aviācijas divizionā bija 5 eskadriļas : 1)Iznīcinātāju; 2)izlūku; 3)koriģētāju (artilērijas uguns vadīšanas no lidmašīnām), 4)rezerves un 5)Aviācijas skola. Aviācijas budžetā iedalīja 673000 Ls. 1926.g. Aviācijas divizionu pārdēvēja par Aviācijas pulku. 1922.g. 1. Decembrī izveidoja Jūras Aviācijas nodaļu, tās gada budžets bija 57000 Ls. Aviācijas divizionā bija 27 lidmašīnas, no kurām 19 bija novecojušas vai nolietotas kara laikā. Divizionā bija 16 dažādu tipu lidmašīnas, divizions bija drīzāk aviācijas muzejs nekā kaujas vienība. Tādēļ Latvijas valdība nopirka 10 Itāliešu Ansaldo Batilla A-1 iznīcinātājus, no kuriem divi jau drīz avarēja. 1925.g. nopirka vēl dažas itāliešu Ansaldo Batilla A-1 un 10 S.V.A. lidmašīnas, kā arī 10 angļu De Haviland DeH 9A izlūkus. Angļu sūtnis Latvijā atzina, Anglija bija pārdevusi sliktas kvalitātes otrās šķiras lidmašīnas, turklāt Anglija turpināja savu neētisko politiku turpmāk. Citas valstis uzskatīja, ka pārdot Latvijai labas lidmašīnas ir bīstami, jo tās var nonākt potenciālā pretinieka - PSRS - rokās. Diemžēl, lidmašīnas ir dārgi ieroči, un tās strauji noveco, pastāvīgi bija nepieciešama lidmašīnu uzlabošana un remonts, kas prasīja papildus resursus. Bija plānots apgādāt armiju ar 100 jaunām lidmašīnām, taču tā kā Latvijā nebija iespējams saražot tik daudz lidmašīnas, tad valdība nolēma pasūtīt tehniskām prasībām atbilstošas ārzemju lidmašīnas. 1926.g. Aviācijas divizionu pārdēvēja par aviācijas pulku. Valdība iegādājās angļu vājas kvalitātes Martinsyde F-4 iznīcinātājus un ap 1930.g. arī labākas kvalitātes iznīcinātājus Bristol Buldog 2 un AVRO 504k apmācības lidmašīnas. Francijā iegādājās Gaourdou Lesseure iznīcinātājus, Čehslovākijā - 21 Letov Šmolik Š-16 izlūklidmašīnas, kas spēja pārvadāt 300-600kg bumbu kravu; Vācijā - B.F.W. U-12 Flamingo tipa lidmašīnas, Itālijā - Fiat C.R.-1 iznīcinātājus, bet Latvijā AVDI tipa izlūklidmašīnas. Stāvokli kara aviācijā bieži kritizēja Latvijas saeimā, biežo avāriju dēļ (Rīgas kapos strauji veidojās bojā gājušo lidotāju kapu rindas ar īpatnējiem krustiem propelleru veidā). Tika ievēlēta speciāla izmeklēšanas komisija, lai izmeklētu biežo avāriju iemeslus. Atklāja, ka tie varētu būt lidmašīnu pārāk daudzie tipi, rūpnieciskie defekti, nepietiekama lidotāju apmācība, kā arī bija avārijas, kurās iemesls bija alkohols. Katra lidotāja sagatavošana valstij izmaksāja 5000ls. Gadā aptuveni notika 23 avārijas un bojā gāja 4% avārijās cietušo pilotu, turklāt vēl jāpieskaita sasistās lidmašīnas, vēlāk avāriju skaits samazinājās. Jau 1928.g. saeimas kara komisija norādīja: ka lidošana ar vecām lidmašīnām būtu noliedzama, aviācijas organizācija jāpārkārto, koncentrējoties uz dažām vienāda tipa lidmašīnām, aviācijas skolai jāpiešķir vairāk naudas un visa aviācija jāpakļauj vienam aviācijas priekšniekam. Pēdējos brīvības gados Latvija pasūtīja 30 modernus Hawker Hurricane iznīcinātājus, kas bija bruņoti ar 4 vai 8 ložmetējiem un diviem lielgabaliem. Lidmašīnas bija izmaksātas, bet kara sākšanās dēļ, angļi Latvijai tās nedeva. Latvieši pievēršas iznīcinātāju būvei Latvijā. Šāda tipa iznīcinātājs bija Irbīša konstruētais I-16 (480km/h, 7800m iespējamais augstums, 4 ložmetēji un divi lielgabali). 1939.g. uz Latviju atlidoja 72 poļu lidmašīnas, kuras izjauktā veidā glabājās Spilves lidostā. Tuvojoties karam, paredzēja iespējamus uzbrukumus valstij, tādēļ tika izveidoti maskēti lidlauki, kas bija domāti, lai ar vienu uzbrukumu nevarētu iznīcināt visu aviāciju. Latvijas kara aviācija bija gatava karam, taču Kārlis Ūlmanis parakstīja nepretošanās dokumentu Latvijas okupācijai. Poļu lidmašīnas tika nacionalizētas uzreiz, bet latviešu lidmašīnas, kuras bija slēptajos lidlaukos nacionalizēja vēlāk. Daļa lidotāju iestājās fašistiskās Vācijas vai PSRS gaisa spēkos, lai mēģinātu cīnīties par Latvijas brīvību. Lielāko daļu lidmašīnas vai nu sadedzināja, vai nacionalizēja. Daudzus lidotājus izsūtīja vai noglināja .

Pēc tam izveidojās :

Iznīcinātāju eskadriļa ar 12 lidmašīnām "Gloster", kapteinis N. Balodis;

2. Iznīcinātāju eskadriļa ar 9 lidmašīnām "Gloster", kapteinis J. Balodis;

3. Iznīcinātāju eskadriļa ar 3 "Gloster" un 6 "Buldog" lidmašīnām, kapteinis V. Eglītis;

4. Iznīcinātāju eskadriļa, kapteinis E. Mellups;

5. Izlūkošanas eskadriļa ar 2 Hawker "Hind" un 6 "Smoilk S - 16", kapteinis E. Balodis;

6. Izlūkošanas eskadriļa ar 10 "Stampe et Vertongen SV - 5", kapteinis A. Tomas;

Izlūkošanas eskadriļa ar 4 "S-16" lidmašīnām, kapteinis J. Pagrods;

8. Jūras izlūkošanas eskadriļa ar 4 "Fairey Seal" un 1 "Swenska Aero S-11", un 1 "Swenska Aero Pirate" lidmašīnu, kapteinis E. Ercums;

3.Satiksmes aviācija.

Tā bija pakļauta satiksmes ministrijai. Tai piederēja: 1.satiksmes aviācija; 2. Aizsargu aviācija; 3. Sporta aviācija.

1. Satiksmes aviācija 1934.g. izveidojās civilā aviācija. Darbojās šādas līnijas: Rīga - Liepāja(Lidmašīna lidoja divas reizes dienā un maksa bija 14 Lati); Rīga - Ventspils - Liepāja; Rīga - Krustpils - Daugavpils;

Gadi Nolidotie km Pārvadātie pasažieri Pārvadātaispasts (kg) Pārvadātās preces (kg)

1922.g. 148000 338 1047 18009 1924.g. 348000 399 2390 34419 1925.g. 507000 1028 1733 28940 1926.g. 761000 2550 29500 61000

2. Aizsargu aviācija.

1929.g. izveidojās Aizsargu aviācija A. Valeika vadībā , tās galvenie uzdevumi bija sagatavot jaunus lidotājus un uzturēt atvaļinātajiem lidotājiem augstu lidošanas prasmi. Reāli tā sāka darboties 1931.g. Tās biedri piedalījās lidojumos pa visu Latviju. Tai piederēja 31 jauna lidmašīna. 1932.g. izveidojās Jūras Aizsargu aviācija. Tā darbojās Liepājā. Aizsargu aviācija bija pakļauta Iekšlietu ministrijai.

3. Sporta aviācija

Sporta aviācijai nebija ne komerciālu, ne militāru mērķu, vienīgai mērķis - sports un augsti rezultāti. Sporta aviācija ir ļoti dārga. 1937.g. 9. Jūnijā Latvijas lidotāji piedalījās apkārtlidojumā pa maršrutu Rīga - Karalauči - Berlīne - Parīze - Londona ar K. Irbīša uzbūvēto jauno sporta lidmašīnu. Labākais Latviešu sporta lidmašīnu konstruktors bija Kārlis Irbītis.

4.Latvijas Aviācijas rūpniecība.

Aviācijas rūpniecības pirmsākumi ir meklējami 20.gs sākumā, kad Teodors Kaleps iegādājās brāļu Raitu tipa lidmašīnu un sarīkoja šim pasākumam par godu izstādi, kas guva milzīgu atsaucību. Tā rezultātā, viņam radās liela interese par aviāciju un savā rūpnīcā "Motors" uzkonstruēja un sāka ražot motorus. Viņa veiksmīgākais motors bija rotatīvais motors M-1, šo motoru iekļāva Krievijas impērijas Gaisa spēku ekipējumā, jo tas bija ļoti drošs un ekonomisks šim laikam. Ļoti veiksmīgi Rīgā darbojās "Russo-Baltiskij vagonnij zavod" (RBVZ), kas ne tikai ārkārtīgi veiksmīgi ražoja vilcienu vagonus, taču ražoja arī visā Krievijā visdrošāko un labāko auto. 1910.g tika izveidota gaisa kuģniecības nodaļa, kas bija nopirkusi licenci ražot "Sommer" tipa motorlidmašīnu. Divu gadu laikā tika uzbūvētas septiņas "Sommer" tipa lidmašīnas, divus Jakoba M. Hakela konstrukcijas divplākšņus un Krievijas kņaza Kudašova izstrādātu lidmašīnu "Kudašov 4". Par sasniegumiem lidmašīnu būvniecībā RBVZ 1912.g. tika apbalvota ar Pēterburgas starptautiskās aviācijas izstādes Lielo zelta medaļu. 1913.g. gaisa kuģniecības nodaļa tika pārvietota uz Pēterburgu. 1914.g. RBVZ automobīļu nodaļa, kas atradās vēl Rīgā speciāli lidmašīnai "Iļja Muramec" izstrādāja un izgatavoja motoru, kas apvienoja Vācijā ražoto motoru "Argus" un "Benz" labākās īpašības. Diemžēl sākoties pirmajam pasaules karam, visas rūpnīcas tika evakuētas uz Krieviju. Latvijā lielākās avio rūpnīcas bija: "Christine Backman" aviācijas uzņēmums un VEF. Latvijā avio rūpniecība radās, lai samazinātu ārzemju importēto lidmašīnu cenas. Tomēr sākumā Latvijā ražoto lidmašīnu cenas bija divkārtīgas mazo pasūtījumu dēļ. VEF lidmašīnu konstruktors bija Kārlis Irbītis, kurš bija arī konstruējis pasaules slaveno fotoaparātu Minox. 1925.g. izveidojās a/s "Christine Backman" uzņēmums, kurš ražoja lidmašīnas pēc pasūtījuma (pārsvarā Abatross divplākšņus). 1928.g. pēc pasūtījuma uzņēmums konstruēja divus hidroplānus IVLA-22, vadoties pēc nepilnīgiem rasējumiem somu valodā, kā arī pēc smagi avarējušas lidmašīnas atliekām. 1929.g. sākas 5 Flamingo lidmašīnu būve, taču tā netika pabeigta, jo uzņēmums bankrotēja. Tā rezultātā galvenais konstruktors Kārlis Irbītis pārgāja strādāt uz VEF. 1935.g. Kārlis Irbītis ierosināja VEF ražot lidmašīnas. Pēc atgriešanās no Milānas avio izstādes, Irbītis konstruēja monoplānu I-11, kas pārspēja pasaules rekordu ātrumā, taču tas netika fiksēts (attālumu no Rīgas līdz Kauņai 240km I-11 veica stundā un divdesmit minūtēs). Uz I-11 bāzes Irbītis konstruēja mācību iznīcinātāju I-12. 1937.g. vasarā I-12 piedalījās Anglijas sacensībās King Cup Race un ieguva 1. godalgoto vietu, turklāt arī I-12 ieguva starptautisku atzinību. Vēlāk ar šo lidmašīnu tika uzstādīti vairāki rekordi Nākošā Irbīša konstruētā lidmašīna I-14 izmēģinājumos pilota vainas dēļ cieta avārijā un šis projekts netika vairs turpināts. Kara ministrija pasūtīja VEF izgatavot vairākus SV-5 tipa lidmašīnas, taču Irbītis tās uzlaboja un izveidoja I-15, taču diemžēl tā arī gaisā nepacēlās PSRS iebrukuma dēļ. Tā paša iemesla dēļ arī netika pabeigtas Irbīša konstruētās lidmašīnas I-16, I-17, I-18 un I-19, kurš būtu varējis attīstīt ātrumu 680 km/h. Netika pabeigts arī bumbvedējs JDA-10M, ko projektēja latviešu izcelsmes ASV profesors Akmens. Bumbvedējs varētu attīstīt 330km/h lielu ātrumu un pacelties 6800m augstumā, lidmašīnas svars bija 2800kg. Līdz ar Latvijas okupāciju, VEF tika nacionalizēts. Rūpnīcu daudzi speciālisti bija spiesti pamest un lielāko daļu lidmašīnu, kas atradās rūpnīcā iznīcināja.

Latvijā lielākās avio rūpnīcas bija: akciju sabiedrība "Christine Backman" aviācijas uzņēmums un VEF. Latvijā avio rūpniecība radās, lai samazinātu ārzemju importēto lidmašīnu cenas. Tomēr sākumā Latvijā ražoto lidmašīnu cenas bija divkārtīgas mazo pasūtījumu dēļ. VEF lidmašīnu konstruktors bija Kārlis Irbītis, kurš bija arī konstruējis slaveno fotoaparātu Minox. Padomju okupācijā visas rūpnīcas tika nacionalizētas vai iznīcinātas.

5. Latvijas kara aviācija karadarbībā.

Neskatoties uz to, ka Latvijai 30-tajos gados bija ļoti attīstīta aviācija, tā nav piedalījusies nevienā karadarbībā. Ja neskaita Bermonta Avālova uzbrukumu Rīgai, kad viens no diviem iznīcinātājiem vadīja pretinieka bombardēšanu no angļu kuģiem. Latvijas kara aviācija piedalījās regulāros militāros manevros. Kad PSRS okupēja Latviju visas lidmašīnas tika iznīcinātas vai nacionalizētas. Jaunākie iznīcinātāji tika sadedzināti jo Padomju Savienībai nebija attiecīgu detaļu un mehāniķu, kas spētu tos remontēt. Lielāko daļu lidotājus(amatpersonas), kas bija pabijuši ārpus Latvijas robežas vai ieņēma svarīgus posteņus, represēja vai tūlīt apcietināja. Latvijas kara aviācija beidza eksistēt vienlaicīgi ar Latvijas valsti, taču tās talantīgie aviatori bija spiesti emigrēt vai ar, cerību atjaunot Latviju, doties karot zem sveša karoga.

6. Latviešu lidotāji 2. pasaules kara laikā.

Daļa pilotu un aviatoru, kas bija izvairījusies no represijām tika vai nu tika iesaukti Vācijas armijā vai Padomju armijā. Neviena no šīm varām nevēlējās iecelt Latviešu pilotus atbildīgos amatos, taču kara rezultāta radītais lielais speciālistu trūkums, piespieda viņas izmantot vietējos lidotājus. Vācieši diezgan labprāt izmantoja latviešu lidotājus, turpretī PSRS bija savādāk un reti bija tie gadījumi, kad latviešu lidotāji varēja turpināt iesākto. Kā jau visu latviešu karavīru likteņus 2. pasaules karā, var aplūkot pēc viena scenārija, atkarībā no viņu atrašanās vienā vai otrā frontes pusē. Vācija, juzdama kara iespējamo pavērsienu, kā arī lidotāju trūkuma dēļ, 1943.g. atļāva un atbalstīja formēt latviešu kara aviācijas vienības. Vispirms nolēma saformēt vairākas nakts bumbvedēju eskadriļas, šim nolūkam izveidojot Grobiņā aviācijas skolu. Uz aviācijas skolu pārvietoja bijušos kara, aizsargu un civilās aviācijas lidotājus, mehāniķus, kas vai nu bija vēl civilajā dienestā vai arī veica karavīru pienākumus latviešu aizsardzības vienībās. Visu apmācību kontrolēja un vadīja vācu lidotāji. Apmācībās tika izmantotas novecojušas lidmašīnas, kā arī kara dēļ nebija iespējams veikt pietiekošu apmācību. Pirmā eskadriļa tika saformēta 1944.g. marta vidū, to komandēja kapteinis Salmiņš un tā sastāvēja no 12-14 latviešu lidotājiem. Kā vācu tā latviešu nakts bumbvedēju bija uzdevums aiz frontes bombardēt krievu karaspēka koncentrēšanās vietas, dzelzceļa līnijas, tiltus, ceļus un noliktavas. 1994.g. 26.jūn. tika nosūtīta uz fronti 2. eskadriļa, apkopojot abas izveidoja Naktskaujas grupā 12 ar vācu kapteini Rademaheru. Abas eskadriļas bija veikušas ap 3500 kaujas lidojumu un vairāki lidotāji bija apbalvoti ar dzelzs krustiem. Līdz ar frontes atkāpšanos, eskadriļas likvidēja. No šīm eskadriļām pieci labākie piloti - Millers, Mencis, Lencis, Makars un Klints - tika nosūtīti uz Vāciju, lai kļūtu par augstākās klases pilotiem iznīcinātājiem. Kaujas uzdevumā krita Klints, taču pārējie lidotāji beidza pildīt savus uzdevumus līdz ar bumbvedēju lidotājiem. Lidotājiem otrā frontes pusē bija grūtāk pierunāt atļaut veidot latviešu aviācijas vienības, jo PSRS nebija tādu problēmu ar pilotu sagādi kā Vācijai. Arī attieksme pret latviešiem bija savādāka, nekā tā bija vāciešiem. Latviešiem atļāva lidot tikai par nakts bumbvedējiem ar ļoti novecojušām lidmašīnām. Atšķirībā no vāciešiem, kuriem interesēja tikai lidotprasme, bija ļoti svarīga lidotāja vēsture. Maz ir tādu Latvijas brīvvalsts lidotāju, kas karoja PSRS pusē, cerībā atjaunot Latviju, savukārt no pārējiem savā zemē reti kurš vairs atgriezās, baidoties no represijām.

7.Aviācija Padomju Okupācijā.

Padomju Okupācijā aviācija ļoti attīstījās, taču svarīgas amatpersonas nevarēja kļūt bijušie Latvijas laika aviatori. Ar aviāciju varēja nodarboties tikai cilvēki ar tīru pagātni. Aviācija Padomju laikā bija attīstīta,

8. Latvijas aviācija mūsdienās.

Mūsdienās Latvijas aviāciju nevarētu saukt pat par slikti attīstītu. Latvijas armijai pieder 2 helikopteri un viena lidmašīna(otru notrieca izmēģinājumos), kuru dāvāja Latvijai Vācija. Sabiedriskā aviācija ir krietni labākā stāvoklī, taču arī tā varēja būt daudz labāk attīstīta. Salīdzinājumā ar 1. Latvijas brīvvalsts laikiem, kad pāris gadu laikā bija attīstīta aviācija. Neveiksmīgās privatizācijas rezultātā aviobiznesā ir grūti pelnīt. Taču Ogrē kādā privātlidlaukā sāk attīstīties privātais aviobiznes. Pašreiz Latvijā attīstās privātā nevis valsts aviācija.

9.Aviācijas nozīme.

Normāla valsts nespēj normāli attīstīties bez aviācijas. Aviācija tā ir attīstība. Aviāciju var izmantot: kara vajadzībām, transporta vajadzībām(pasts, cilvēku pārvadājumi), ugunsdzēsībā, palīdzība no gaisa. Par valsts attīstību var spriest pēc operas, taču objektīvāk būtu spriest pēc aviācijas.

Teodors Kaleps

Teodors Kaleps, pirmā Krievijas aviomotora konstruktors, dzimis pārkrievotu igauņu ģimenē.Viņa tēvs Georgs Kaleps bija pasta stacijas priekšnieks. T. Kaleps mācījās pagasta skolā, Rēveles (Tallinas) Reālskolā, studēja Rīgas Politehnikumā (nākamajā Politehniskajā institūtā). Viņš pasniedza RPI, strādāja par inženieri rūpnīcās «Lange un dēls», «Motor». Pēc kāda laika Teodors Kaleps kļuva arī rūpnīcas «Motor» līdzīpašnieks, jo uzņēmēji bez maksas piešķīra viņam rūpnīcas akcijas, uzskatīdami, ka Kaleps dod intelektuālu ieguldījumu ražošanas procesā. T. Kaleps kļuva arī par rūpnīcas «Motor» direktoru. Tolaik viņš jau ilgstoši lasīja RPI lekcijas krievu valodā, sauca sevi par Fjodoru Georgijeviču un pat šādi parakstījās oficiālajos dokumentos.

1909. gadā, kad pasaule piedzīvoja aviācijas bumu, Teodors Kaleps nolēma uzsākt rūpnīcā «Motor» lidaparātu un aviomotoru ražošanu. Viņš uzkonstruēja un patentēja pirmo Krievijas Impērijā aviācijas angāru, 1910. gadā uzbūvēja pirmo Latvijā lidmašīnu, 1911. gadā – pirmo Krievijā aviomotoru. 1911. gadā rūpnīcas «Motor» un tās direktora sasniegumi tika aprakstīti Krievijas žurnālā «Вестник воздухоплавания» („Gaisa kuģošanas vēstnesis”). Lūk, kā žurnāla aprakstā tika raksturots aviomotors, ko bija uzkonstruējis Kaleps: «To var iedarbināt bez grūtībām un pietiek ar vienu vai ar pusi propellera apgrieziena, lai lidmašīna saktu darboties bez traucējumiem». Aprakstā tiek rakstīts arī par Kalepa aviācijas angāru: «Derētu pakavēties pie īpaša veida angāra, kuru uzbūvējusi tā pati rūpnīca. Tas ir visai oriģināls, pēc savas konstrukcijas tā ir apaļa ēka ar kupolveida jumtu, kas ir īpatnējs arhitektūras un būvniecības ziņā. Liekas , ka jumts ir it kā iekārts gaisā... Viss angārs, kura diametrs sastāda 18 metrus, kopā ar koka grīdu izmaksā ne vairāk par 400 rubļiem. Šādas konstrukcijas jumtus patentēja inženieris Kaleps».

1911. gada 11. janvarī pilots Makss Trautmans, kas no rūpnīcas Zasulauka aerodroma pacēlās gaisā rūpnīcas «Motor» lidmašīnā, veica pirmo Krievijas Impērijā ziemas lidojumu. Šo lidmašīnu uzkonstruēja Teodors Kaleps.

Tajos laikos T. Kalepa vadībā rūpnīcā strādāja cilvēki, kuri velāk kļuva plaši pazīstami. Tie bija, piemēram, nākamais raķešu būves pionieris Fridrihs Canders un slavenais režisors, PSRS Tautas mākslinieks Eduards Smiļģis. Rūpnīcā pastāvēja lidotāju skola, šajā skolā par piloti instruktori strādāja pirmā Krievijas lidotāja Lidija Zvereva.

Konstruējot jaunas tehnikas paraugus, T. Kaleps sadarbojās ar Rīgā lielāko rūpnīcu „Russo-Balt”. Viņš deva savu ieguldījumu «Russo-Balt» automobiļa konstrukcijā. Šajā automobilī autobraucējs Andrejs Nageļs 1912. gadā vinnēja starptautiskajās autosacīkstēs ar finišu Monako. Pirmoreiz Krievijas Impērijas autobūves vēsturē rūpnīcā «Motor» Kaleps izgatavoja šim automobilim virzuļus no alumīnija.

Teodors Kaleps ne tikai pats konstruēja lidmašīnas, bet arī uzsāka konstruktīvu sadarbību ar visai slavenu to laiku aviokonstruktoru - lidotāju Viktoru Dibovski no Sevastopoles.

1913. gadā 47 gadus vecais Teodors Kaleps nomira. Rakstā, kas tika publicēts Rīgas laikrakstā «Čas» un veltīts 145-ai izgudrotāja jubilejai, rakstīts: «1913. gadā, slims būdams, viņš aizbrauca uz sava motora izmēģinājumiem, kurus Rīgā sarīkoja kara resors. Motors tika atzīts par labu, bet 47 gadus vecais Kaleps pēc dažām dienām nomira. Varētu teikt, sadega darbā...»

http://www.russkije.lv/lv/lib/read/t-kalep.html

http://www.caa.lv/lv/civila-aviacija/latvijas-aviacijas-vesture-isuma

Pasaulē pirmais tanks izgatavots Rīgā

31 Jan

Šonedēļ medijos parādījās ziņa, ka Latvijas bruņotie spēki ir aizdevuši saviem Igauņu kolēģiem tanku, lai šie varētu pārbaudīt savu nocietinājumu izturību. Vismaz kaut kas mums ir tāds kā igauņiem nav, tas nekas, ka tikai viens. 1999. gadā no Čehijas gandrīz par velti tika iegūti trīs absolūti novecojuši padomju T 55, ko paredzēja izmantot mācību vajadzībām, taču līdz šim laikam pēc nepārbaudītām ziņām šauj visi trīs, bet brauc gan tikai viens, kas tad arī aizdots igauņiem. Bet ne par to ir stāsts, jo pats tanks, jeb drīzāk ideja par bruņotu augstas pārgājamības kaujas mašīnu, kas radās Pirmā Pasaules kara laikā nāk nevis no Lielbritānijas, kā parasti tiek uzskatīts, bet gan no mūsu pašu Rīgas.

* Pasaulē pirmais tanks, kas piedalījies reālā kaujā ir britu Mark I, kurš debitēja 1916. gada 6. septembrī. Tomēr, pirmais reāli izgatavotais tanks pasaulē nāk no Rīgas Vagonu rūpnīcas, kas gan tolaik saucās Krievu – Baltijas vagonu rūpnīca. Tās meistara A. Porohovščikova konstruētais tanks “Вездеход” – tulkojumā „Visurgājējs” pirmoreiz izbrauca no darbnīcas 1915. gada 18. maijā, jeb veselu pusgadu pirms Mark I izmēģinājuma modeļa parādīšanās.

* 1914. gadā, sākoties 1. Pasaules karam Rīgas Krievu – Baltijas vagonu rūpnīcas meistars 23 gadus jaunais talants A. Porohovščikovs (cita starpā konstruējis arī vairākas veiksmīgas lidmašīnas) piedāvāja armijas vadībai izgatavot bruņotu kaujas mašīnu, ko mūsdienās pazīstam kā tanku. Vadībai jaunā ideja gāja pie sirds un tika dota atļauja izmēģinājuma modeļa izgatavošanai, piešķirot šim nolūkam 9660 rubļus, kas tam laikam bija visai ievērojama nauda. Darbs pie tanka tika sākts 1915. gada februārī Rīgā izvietotajā Ņižņijgorodas kājnieku pulkā, un jau pēc 4 mēnešiem jaunais tehnikas brīnums bija gatavs izmēģinājumiem. Tanka projekts izskatījās sekojoši:

* Rezultātā izdevās 3, 5 m. gara un 2 m. plata mašīna, kas svēra aptuveni 4 tonnnas. Šim agregātam bija visi mūsdienu tankiem raksturīgie elementi – bruņas (tās gan aizsargāja tikai no kājnieku ieroču lodēm, bet tam laikam ar to pilnībā pietika), kāpurķēdes un grozāms tornis (britu Mark I tāda, starp citu, nebija). Kāpurķēde gan bija viena, toties ļoti plata- pa visu korpusa apakšu, bet stūrēts tanks tika ar palīgriteņiem abās korpusa pusēs. Tās maksimālais ātrums sasniedza 25 km/h, kas bija četrreiz ātrāks par britu un franču pirmajiem tankiem. Ievērību pelna arī bruņu konstrukcija, jo tās bija daudzslāņainas, kas apsteidz savu laiku par vairākiem gadu desmitiem. Tāpat tā korpuss bija ūdensnecaurlaidīgs, līdz ar to mašīna varēja pārvarēt ūdens šķēršļus. Tanku bija paredzēts bruņot ar ložmetēju (izmēģinājuma modelim (attēlā) torņa vēl nebija) un to vadīja viens cilvēks. Neiztika arī bez kļūmēm, jo sākotnēji konstrukcija nebija pilnīga, jo ķēde bieži krita nost vai arī pārplīsa, taču tas tika novērsts.

* Izmēģinājumus mašīna tā arī nepabeidza, jo 1915. gada decembrī tie tika pārtraukti ar apgalvojumu, ka konstrukcija neesot sevi attaisnojusi, lai gan pats konstruktors apgalvoja, ka atlicis tikai novērst tās trūkumus. Kā veicinošu iemeslu projekta apturēšanai var minēt arī Cara un Impērijas militārās vadības konservatīvismu, kā arī nepietiekamo rūpniecības attīstības līmeni (jāņem vērā, ka tas bija tālaika hi-tech produkts). Par spīti tam, jāņem vērā, ka liela daļa šī tanka tehnoloģisko risinājumu krietni apsteidza savu laiku un citu valstu vēlākos ražojumus. Un kas par to, ka tas nenonāca ražošanā, jo tik un tā šis ražojums ir pasaules līmeņa novatoriska ideja (gandrīz kā Šlesera Ziemassvētku eglīte), kas ir radusies Rīgā un tādējādi ir daļa no mūsu vēstures.

http://www.citavesture.lv/2010/01/31/pasaule-pirmais-tanks-izgatavots-riga

Rubrikas: tehnoloģijas